Mencendorfa nomā atkluos keramiku studejis “Latgale” izstuodi

Mencendorfa nomā atkluos keramiku studejis “Latgale” izstuodi

daugovpils keramika16. janvarī 14.00 Reigā, Mencendorfa nomā, atkluos Daugovpiļs keramiku studejis “Latgale” 35 godu jubileja izstuodi i tuos katalogu, informej bīdreibys “Daugavpils māla mākslas centrs” puorstuovs Aivars Baranovskis.

Latgolys keramikys suokys Daugovpilī ir saisteitys ar Stanislava Vilcāna (1918-2001) īsarasšonu i juo leidza pajimtū tai sauktū Sylajuoņu dekorativuos keramikys tradiceju 20. gs. 70. godu ūtrajā pusē.

20. gs. 70. godu beiguos ap S. Vilcāna personeibu puļciejuos gona lels pūdnīceibys omota sekuotuoju skaits. Meistari puorsvorā struoduoja tūreiziejuos LPSR Muokslinīku savīneibys Daugovpiļs organizacejis kolektivajuos darbneicuos Sorkonarmejis (niu 18. novembra) īlā 8. Leidz ar tū tyka izvierzeits vaicuojums par lītiškuos muokslys studejis dybynuošonu Daugovpilī, kurei apvīnuotu jau asūšūs meistarus i audzynuotu jaunus. 1980. gods var tikt skaiteits par ūtruo nūzeimeiguokuo Latgolys pūdnīceibys centra – Daugovpiļs keramikys studejis – dzimšonys godu. Tūreiz studejis kūdulu veiduoja S. Vilcāns, juo dāls Stanislavs Vilcāns (1944-2009), Rēzeknis lītiškuos muokslys vydsškolys absolventi Ausma Skirmante (1956), Lileja Zeiļa (1958), Ligita Pakne (1963), Vladislavs Vincevičs (1945) i juo škoļnīks Juoņs Saikovskis (1955). Piečuok studejis kolektivam dasavīnuoja Juoņa Saikovska sīva Marija Saikovska (1957). 1998. godā studejis “Latgale” darbeibā īsasaisteja muokslineicys Ilona Šauša (1965), Mairita Folkmane (1968) i Leiga Čible (1970). Nu 2002. goda studejā dorbojās ari Valentins Petjko (1985).

Suocūt ar 1980. godu, Daugovpiļs keramiku studeja regulari pīsadola izstuodēs i Latvejā, i uorvaļstīs. 1985. godā tai tyka daškierts Tautys lītiškuos muokslys studejis gūda nūsaukums. Pyrmais studejis vadeituojs beja tuos dybynuotuojs Juoņs Žugovs (1950). Nu 1990. da 1995. goda tū vadeja Ausma Skirmante, bet nu 1996. goda studeju voda Lileja Zeiļa.

Nu 20. gs. 90. godu vyda da 21. gs. pyrmuos dekadis beigom Daugovpiļs keramiku studeja aktivai īsasaista malnuos keramikys tradiceju atjaunuošonā sadarbeibā ar Kulturys fonda kūpu “Pūdnīku skūla”, pīsadolūt lokala i storptautyska mārūga eislaiceigajūs i ilglaiceigajūs projektūs.

2008. – 2009. godā, eistynojūt Latvejis – Lītovys puorrūbežu sadarbeibys programys projektu, tyka atjaunuotys Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzeja keramikys darbneicys. Projekta rezultatā tyka izveiduots Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzeja Muola muokslys centrys.

2010. godā studejis rodūšajam kolektivam dasavīnuoja Nellija Dzalba (1987), Eleonora Pastare (1954), Una Gura (1972) i Sanri (Sandra Poplavska, 1981).

2012. godā sadarbeibā ar bīdreibu “Daugavpils Māla mākslas centrs” studeja reikuoja Storptautyskū muola muokslys festivalu “Latgales māla trauks”, kurymā pīsadaleja apmāram 50 keramiku nu ostoņom vaļstim. 2013. – 2015. godā, sasadorbojūt ar bīdreibu “Daugavpils Māla mākslas centrs” i Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centru tyka reikuoti storptautyski keramikys muokslys simpozeji, kurymūs kotru reizi pīsadaleja vaira par 15 dalinīku nu vysaidom vaļstim. Studeja “Latgale” eistynoj ari pedagogiskū darbeibu i pastuoveigi pīsadola izstuodēs i cytūs pasuokumūs.

Karteņa: mencendorfanams.com