Interveja: Ar Latgolys gierbūni, iztetovātu iz placa

Interveja: Ar Latgolys gierbūni, iztetovātu iz placa

Ar Aldi Bukšu sasarunuoja Jurs Viļums

Aldis Bukšs (30) gondreiž piec 10 godu puortraukuma ir atsagrīzs Zemessardzē i aicynoj ari cytus īsastuot. Iz cytu juo atsagrīzšonu – nu Reigys iz Latgolu – vēļ drusku juopagaida. Latvejis gruomotu veikalu plauktūs ir pasaruodejs juo saraksteitais pyrmais romans “Parādu piedzinēji”, kuru recenzejuos slavej kai eistyn aizraujūšu i puorskaiteišonys vārtu.

DG_paradu piedzineji_vaks_drukaiPyrmuo gruomota – i izreiz romans?

Raksteit asu gribiejs nu bierneibys. Ka nabeja kas sātā juostruodoj, tod patyka kū naviņ raksteit. Tei gribiešona nalyka mīra i auga augumā. Golu golā par tū dūmuoju jau kas dīnys, cikom apsajiemu saraksteit stuostu. Saguoja stuosts romana bīzumā.

Ir gondarejums?

Prūtams.

Planūs ir jau nuokūšuo gruomota?

Ir padūmā, i asu suocs drusku raksteit. Bet par tū vēļ par agri runuot. Kod saraksteišu, tod i izstuosteišu.

Voi nuokūšajā gruomotā varātu nūtikt darbeiba ari Latgolā?

Īspiejams, varātu gon. (Smaida.) Byus Latgolys vaira, byus. Itymā romanā darbeiba Latgolā nūteik tikai vīnā nūdaļā. Lelā mārā tys beja apzynuotai, deļtam ka vysi muni pazinis zyna munu nūstuoju vaicuojumūs par Latgolu. Gribieju jūs vysmoz ar koč kū puorsteigt, ari drusku distancētīs nu īspiejamim stereotipim par mani. Lai gon Latgola tī vysleidz ir vysa romana garumā, deļtam ka varūņa uzvuords ir izteikti latgalisks i vīns nu gruomotys kriminalajim darbūnim ir nu Latgolys, bet jis taids teiri pozitivi izaver, nav nikaids lelais ļaundars.

Ļauds struodoj deļ naudys, runoj par naudu, ari tovā gruomotā par naudu, poruodim raksteits. Cik tev pošam ir svareiga nauda?

Svareiga, bet kotrā ziņā jai navajadzātu byut par absolutu pošmierki i vīneigū dzeivis nūteicieju i vierzietuoju. Nanūlīdzami, sevkurš atzeis, ka nauda ir vajadzeiga, bet par mierki nadreikst palikt dūma, kai nūpeļneit piec īspiejis vairuok. Ari veiksmeigī uzjiemieji stuosta, ka veiksmis pamatā ir navys nauda, bet gon patīsa gribiešona eistynuot sovus sapynus. Daudzeji ļauds tīcās piec naudys, lai paruodeitu sevi cytim kai veiksmeigu, jī dūmoj, ka tai jī var koč kū vairuok pīruodeit i reizē cer apspīst sovus kompleksus.

Voi myusdīnuos ir īspieja pīpiļdeit sovus sapynus?

Myusdīnuos ir plašys īspiejis. Golvonais, nasabeit i īt iz prīšku. Man jau ruodīs, ka latgalīšim, zynūt jūs speitu, tei nav problema – īt ar pīri cauri sīnom. Problema ir tymā, ka sabīdreiba jūprūjom dzeivoj kompleksūs – ka es nikuo navaru, vyss ite ir švaki, – tys laikam saisteits gon ar padūmu laikim, gon ar tim juku laikim, kas beja izreiz piec tam.

Voi vari sevi saukt par patriotu? Vysys Latvejis voi vairuok tikai Latgolys?

Nui, asu patriots. Ceru, ka myusu sabīdreibā byus aizviņ vaira taidu cylvāku, kas sevi skaiteis par patriotim. Na tikai skaiteis, bet ari reikuosīs, dareis dorbus, kas tū pīruoda. Asūt Latgolys patriots, Tu esi Latvejis patriots. Ka esi Latvejis patriots, Tu navari nabyut Latgolys patriots. Tys ir sovstarpeji saisteits. Sevkuram jiedzeigam, sapruoteigi dūmojūšam latvīšam byutu juoiztver Latgola kai naatraunama Latvejis sastuovdaļa i latgalīšu volūda kai naatjemama latvīšu tautys daļa. Mes asam vīna tauta, tikai volūdys drupeit atsaškir, i tei ir myusu boguoteiba. Tei ir juonūviertej i juoizmontoj.

Voi Latgola ir atbylstūši nūvārtāta?

Pyrms pīcpadsmit godu es saceitu, ka nav, bet tagad… nu puorejuos Latvejis tys nūviertejums ir daudzmoz atbylstūšs. Cyts vaicuojums, voi poši latgalīši muok sevi nūviertēt? Voi apsazynoj, kas jī poši eisti ir? Iz tū tod vajadzātu struoduot – ceļt pošapziņu, kūpt volūdu. Latgalīšu volūdai juokolpoj kai vēļ vīnam dzinejspākam, kas na tikai paleidz ceļt augšā sovu nūvodu, bet ari pasorgoj sovu tautu nu vysaidim pasauļa viejim, kas vysod ir pyutuši i pādejā laikā pyuš aizviņ spieceiguok. Taidu nīvojūšu attīksmi pret Latgolu es faktiski vaira nadzieržu, lai gon tai saguoja, ka pādejūs puors mienešu laikā satyku puors jaunīšus… Bet, nu, tys tikai līcynoj par jūs pošu [izgleitibys] leimini. Eistyn beju puorsteigts, ka jaunīšu vydā ir vēļ taidi, kas navys rauga izceļt sovys lobuos eipašeibys, bet rauga izaceļt, cytus nūnīcynojūt etniskuos izceļmis deļ. Kūpumā tei situaceja nav tik troka, asu optimists.

Gondreiž pyrms 15 godu tu beji līcinīks 2002. goda Latgalīšu kongresam Rēzeknē. Kaids atminis i emocejis nu tuo laika?

Nui, īsaspīde atmiņā. Pīmiņu ari pyrmū kongresu 1992. godā. Pats tī nabeju, bet munys babys bruolāns, trymdys latvīts, speciali nu Amerikys beja atbraucs i piec tam stuosteja par kongresu. Bet 2002. goda kongress raiseja drupeit pesimistisku nūlemteibys sajiutu, koč ari cerību vīse tys, ka varēja redzēt ari gona daudz cylvāku, kam latgaliskais ryup. Prīcej, ka tys pesimisms, vysmoz manī, nu tuo laika nav guojs vairumā. Pa itim godim ir nūtykušys pozitivys puormainis sabīdreibys uztverē par tū, kaida ir latgalīšu volūdys vīta sabīdreibā.

Baļtinovys školys aktivais direktors Imants Slišāns beja tys, kas tevi nūvede iz tū kongresu i īvadeja cytūs ar latgalīšim saisteitūs pasuokumūs. Voi latgaliskajam byutu juobyut vairuok ari cytuos Latgolys školuos?

Daudz kas eistyn atkareigs nu školuotuoja. Ka jis ir taids entuziastisks, tod ari školānim īsapateik latgaliskais. Ka nā, tod, īspiejams, var radeit pat preteju efektu. Juopījem myusu dīnu situaceja – cīši lela lūma ir popkulturai (muzyka, plašsazinis leidzekli…) Navaļstiskajom organizacejom ir juoapdūmoj, kaidā veidā “puordūt” latgaliskuos stuņdis ideju školom i jaunīšim. Svareigi, ka ir lideri, kurim jaunīši gryb sekuot. Deļtam man ir eistyna prīca par muzykys grupom, kurys dzīd latgaliski. Nui, munā gadīnī tys beja Imants Slišāns.

aldis bukssVoi tu pats ari esi taids liders?

Dūmoju, ka taids mozeņais liders sovā draugu i paziņu lūkā asu. Kod maņ palyka 18 godu, tod iz placa iztetovieju Latgolys gierbūni, i diveji draugi sekuoja.

Nav daguojs nūžāluot tū tetoviejumu?

Absoluti nā. Jam ir jāga. Tei dūma beja taida – lai vysu laiku ir atguodynuojums, nu kurīnis tu esi. Tūlaik es beju puorskaitejs cīš daudz Mikeļa Bukša gruomotu par Fraņci Kempu i par citim aktivajim tuo laika latgalīšim. Beja radīs taids prīškstots, ari nu cytu vacuoku cylvāku stuostim, ka uorpus Latgolys tev byus taida nabeidzama ceiņa ar tū, ka par tevi smīsīs i tamleidzeigi – deļ izlūksnis, izceļsmis. Izaruodeja, ka nav nimoz tik daudz tūs, kas smejās. Daudz jau kas atkareigs nu tevis poša. Ka ru nu tuo kaunejīs, tod rev kauns byus vysu myužu. Ka ej pacaltu golvu, tod tys latgaliskums dūd tikai plusus, a na minusus. Ar tim tetoviejumim ir tai, ka ir vīns, tod gribīs izreiz ari ūtru, trešu… Kai nuokūšū beja dūmuots tetovēt F. Kempa parokstu, bet pagaidom asu palics pi vīna. Taidi tetoviejumi ari uzlīk par pīnuokumu labi reprezentēt sovu molu. Asu vysod raudzejs ari tai dareit, bet kotram goduos ari kur paklupt.

Voi nu sovim klupīnim esi sajiems muoceibu, i varbyut kai eisu pastarpynuotu viesti vari nūdūt ari cytim, lai naatkuortoj?

Lītuot mozuok alkohola. Tys ir myusu nūvoda pūsts. Tys ir vīns nu īmeslim, kas pazamynoj gon myusu nūvoda statusu, gon pošu īspiejis. Eistyn juoizsoka cereiba, ka jaunuokuo paaudze vuiceisīs nu vacuokajom. Vysmoz myusu pusē pādejā laikā radzu, ka jaunate tūmār palīk pruoteiguoka. Kotrā ziņā juodūmoj ar golvu i juomuok sevi savaļdeit. Prīcej, ka jaunīši aizviņ vairuok īrauga pozitivuos īspiejis sevi realizēt. Dybynoj sovus uzjāmumus. Roksta i realizej projektus, pīsaista Eiropys naudys. Laikam tys deļtam, ka asu zemnīka dāls – munuos acīs nav nikuo skaistuoka par apstruoduotu teirumu. Deļtam ir prīca braukt iz Baļtinovu. Myusu pusē, ka saleidzynoj ar deveņdasmytajim, aizaugušu teirumu ir paļics pavysam moz.

Kurā godā pats atsagrīzsi iz Latgolu?

Nazynu kurā, bet grybātu. Tys atkareigs nu vairuokim apstuoklim. Bet tai eisti jau naasu nūguojs – gondreiž kotru ūtrū nedelis nūgali asu dzymtajā Baļtinovā voi Bolvūs. Ar draugim runoju latgaliski, skaitu latgaliski, dzīžu latgaliski. Varu palīleit bruoli – jis jau atsagrīze! Ari bruolāns, kurs dzeivoj Rāznys pusē, ir lels malacs. Lai vairuok mums byutu taidu cylvāku!

Interveja publicāta sadarbeibā ar žurnalu “A12”, tū abonēt var ite.

Kartenis: nu Alda Bukša personeiguo arhiva

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars