Rēzeknis nūvodā treis jauni vaļsts aizsorguojamī kulturys pīminekli

Rēzeknis nūvodā treis jauni vaļsts aizsorguojamī kulturys pīminekli

Ar Kulturys ministrejis reikuojumu Vaļsts aizsorguojamūs kulturys pīminekļu saroksts papyldynuots ar treis arhitekturys pīmineklim – Feimaņu kapelu, Krucifiksa nūjumi i obelisku “Krysta nesiejs”, kas atsarūn Rēzeknis nūvoda Feimaņu pogostā.

1806. godā caltuo Feimaņu kapela īkļauta Vaļsts aizsorguojamūs kulturys pīminekļu sarokstā kai vītejuos nūzeimis arhitekturys pīmineklis. Kod nakod borguos zīmuos tei izmontuota ari kai kapleica. Tei ir taisnstyurveida plana ceļtne ar pusopolu apsīdys golu i divsleipu skuorda saguma jumtu. Kuormam ir lakonisks apjūma rysynuojums ar laikmatam rakstureigu fasažu apdari, kurymā svareiguokais ir izmontuotuo materiala estetiskuos kvalitatis. Kapela veiduota nu plāstu laukakmiņu ar skombu piļdejumu, kai dekorativi apdaris elementi izmontuoti apmastu sorkonūs ceglu styuru rustuojumi, ailu apmalis i masiva profilāta jumta dzaga.

Kapela piļneibā saglobuojuse originalū byuvapjūmu, fasažu arhitektoniskū kompoziceju, apdaris detalis. Feimaņu kapela ir labi sasaglobuojs itaida tipa byuvis paraugs, kas atspīgeļoj tradicionalū Latgolys sakralūs byuvu celtnīceibys pajiemīņus i raksturoj sova laika vītejūs byuvomotnīku praksi i pīredzi. Kuormam ir regionam nūzeimeiga kulturviesturiska i ainoviska vierteiba.

Ceļa molā preteimā Feimaņu katuoļu bazneicai ir iz myurātu kolonu baļsteita nūjume ar krucifiksu vydā. Krucifiksa nūjume īkļauta Vaļsts aizsorguojamūs kulturys pīminekļu sarokstā kai vītejuos nūzeimis arhitekturys pīmineklis. Krucifiksa nūjume datāta ar 18. – 19. godu symta meju. Nūjumis pamatu veidoj nu laukakmiņu byuvāts pusmetru augsts cokols, nu tuo styurūs pasaceļ nu ceglu myurātys opolys apmastys kolonys, kas 4,5 metru augstumā puorsagtys ar četrsleipu jumteņu. 20. godu symta 60. godūs jumts bejs kluots ar kūka dieleišim, nu piečuok puorsagts ar skuordu. Zam tuo ir krysts ar kūkā grīztu Kristus tālu. Tys ir vīns nu senejuokajim krucifiksim Latgolā, kas atsarūn breivā dobā. I nūjumeitis izmāri, i Kristus tāla grīsšonys stils līk dūmuot, ka svātvītu īkuortuojuši pūļu muižnīki voi goreidznīki.

Krucifiksa nūjumei piļneibā sasaglobuojs originalais byuvapjūms. Tei ir vierteiga kai konkretam regionam rakstureiga arhitektura, kam kūpā ar cytim sakralajim objektim ap Feimaņu katuoļu bazneicu (kapela, obelisks “Krysta nesiejs”) ir nūzeimeiga regionala kulturviesturiska i ainoviska vierteiba, kas reizē atspīgeļoj ari 18. – 19. godu symta mejis vītejuos byuvnīceibys i omotnīceibys tradicejis.

feimanu krysta nesiejsObelisks “Krysta nesiejs” īkļauts Vaļsts aizsorguojamūs kulturys pīminekļu sarokstā kai vītejuos nūzeimis arhitekturys pīmineklis. “Krysta nesiejs” voi “Myura krysts” kai piramidals veiduojums izcalts 1825. godā par gūdu pāvesta Leona XII izsludynuotajam Jubileja godam 1828. godā. Pīminekļa iniciators bejs Livonejis kanoniks, Rēzeknis dekans i rakstnīks Jezups Kirkillo. Iz desmit metru augsta, nu plāstu laukakmiņu ar skombu piļdejumu myurāta obeliska veida postamenta stuov 1,45 metru augsta kūkā grīzta Kristus figura ar krystu iz mugorys. Obelisks dekorāts ar apmastu profilātu dzagu, styura rustim i dekorativom apmalem plaknēs.

Kulturys pīminekļam piļneibā sasaglobuojs originalais apjūms, arhitektoniski muokslinīcyskuo kompoziceja i dekorativuo apdare. Pīminekļa “Krysta nesiejs” pamatne ir vierteiga kai konkretam regionam rakstureiga arhitektura, kam kūpā ar puorejim sakralajim objektim ap Feimaņu katuoļu bazneicu ir nūzeimeiga regionala, kulturviesturiska i ainoviska vierteiba i kas reizē ari atspīgeļoj attīceiguo laika vītejuos byuvnīceibys i omotnīceibys tradicejis.

Viesturiskuo Kristus figura beja styprai cītuse, i 1990. godā iz pīminekļa pamatnis tyka pastateits kūktieļnīka Ontona Rancāna veiduots sakrals tāls, kurs nateik skaiteits kai atseviška kustama muokslys vierteiba voi arhitekturys pīminekļa daļa.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Nov
7
Sai
16:00 Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Nov 7 @ 16:00
Catūrtais pasauļa diktats latgalīšu rokstu volūdā @ Vyss pasauļs
Diktats skanēs 7. novembrī 16 stuņdēs jaunīšu raidejumā “Pīci breinumi” vysuos Latvejis Radejis 5 frekveņcēs, tū varēs klauseitīs ari škārsteikla platformuos pieci.lv i lsm.lv, kai ari Latvejis Radejis Latgolys studejis i portala lakuga.lv kontūs socialajūs[...]