Latgolys viestnīceibā GORS atkluos Pāvela Ostapceva izstuodi

Latgolys viestnīceibā GORS atkluos Pāvela Ostapceva izstuodi

Pavels Ostapcevs_Plenera noskanas_e-ielugumsLatgolys viestnīceibā GORS 8. aprelī 16.00 tiks atkluota Rēzeknis muokslinīka Pāvela Ostapceva ainovu izstuode “Plenēra noskaņas”, informej GORA puorstuovi. Tamā autors car sovim dorbim izstuosta četrus stuostus par dorbu radeišonu Kruoslovys i Rībeņu plenerūs, ceļuojumā kūpā ar kolegim Tatrūs, kai ari vad skateituoju leidza vīntuļūs blūdejumus dobā, kur gleznuoti klusi dobys kakteni i ījiuteigys Latgolys ainovys vysaidūs godalaikūs.

Gleznuošona plenerā beja zynoma ari ogruok, tok kai metode tei īsazeimieja 19. gs. vydā Francejā ar Barbizonys školys rasšonūs. Plenera pryncypus gleznīceibā tuoļuok atteisteja fraņču impresionisti, partū ka, tik struodojūt dobā, vysprecizuok var izjust gaismys i atmosferys kusteibu, īdzeivynuot gleznā namiteigai maineigū ainovu, vibrejūšuos gaismānys. Šudiņ plenera gleznīceibai, puorsvorā Austrumeiropā, kluotyn apvuiceibys metodei pīmeit ari cyta funkceja – tei kolpoj kai profesionalu muokslinīku eislaiceiga kūpā saīšonys, pīredzis apmainis i socializiešonuos forma. Latvejā pleneri bīži teik organizāti kai vītys identitati aktualizejūšys kulturys nūtikšonys, kas sevī ītver muokslinīku sasatikšonu ar sabīdreibu, diskusejis, improvizātys izstuodis i cytys aktivitatis. Tys našaubeigi ir ari veids, kai uzturēt spākā tradicionaluos gleznīceibys vierteibys, eipaši ainovu gleznīceibys tradicejis. Pleneri nūteik vysūs Latvejis nūvodūs, tok ar eipaši boguotom tradicejom izaceļ Latgola. Rībeņu muižā jau 20. gs. suokuos dorbuojās muokslinīku noms, kas bejuse populara muokslinīku sasapuļciešonys i dorba vīta. 2014. godā ar pošvaļdeibys atbolstu te atjaunuota storptautysku pleneru kusteiba. Tradicejom boguots, ar gondreiž četrdesmit godu garu viesturi ir Kruoslovys pleners, kas nas tuo dybynuotuojis Rutys Barčys vuordu.

Pāvels Ostapcevs dzims Rēzeknē 1958. godā, nu 1975. da 1979. goda vuicejīs tradicejom boguotajā K. Savicka Penzys Muokslys školā, kur apvuiceits zeimiešonā i gleznuošonā, kas baļsteita krīvu realistiskuos muokslys tradicejā. Muokslinīks struoduojs dažaiduos grafikys tehnikuos (linogrīzums, mecotinta, oforts i.c.), veiduojs plakatus, struoduojs interjera dizaina jūmā. Tok leluokai sabīdreibai muokslinīks zynoms kai virtuozs ainavists. Jis sovu rūkrokstu izkūps regularā dorbā, sareikuojs ap 10 personalizstuožu, ir aktivs grupys tematiskūs izstuožu dalinīks.

Muokslinīks bīži gleznoj dobā. Izsekojūt juo dorbu nūsaukumim i nūskaņom, var sajimt emocionalu prīškstotu par Latgolai rakstureigū ainovu, vibrejūšū gaismānu i kruosu maineibu. Impulsus jaunim gleznīciskim vaicuojumim i eksperimentim jis sajem, struodojūt kūpā ar kolegim plenerūs Latvejā, kai ari dūdūtīs tuoluokūs ceļuojumūs. Kai soka muokslinīks, eista plenera nūskaņa vaļdejuse Tatru kolnūs Slovenejā, kur gleznuots kūpā ar Jezupu Pīguozni, Edmundu Lūci, Juri Bindemani i cytim.

Izstuodi papyldynuos informativs materials nu Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzeja, Kruoslovys Viesturis i muokslys muzeja, kai ari muokslinīka personiskuo arhiva. Izstuode byus apsaverama da 30. apreļa.

Publicitatis karteņa: “Aukstums nāk”. 2011. Audakls, eļļa. 40 x 50 cm

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
14
Pīk
11:00 Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
May 14 @ 11:00 – 13:30
Diskuseju cyklys "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu rodūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu cyklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
May
15
Sai
19:00 Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 15 @ 19:00 – May 16 @ 05:00
Izstuode "Andrejam Paulānam - 125" Muzeju nakts 2021 ītvorūs @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Muzeju nakts 2021 “Robežas” ītvorūs 15. majā Latgolys Kulturviesturis muzeja trešuo stuova zalā voi lūgu vitrinuos varēs apsavērt keramikys vecmeistara Andreja Paulāna keramikys traukus i seikplastiku nu muzeja slāgtuos kruotivis.  Andrejs Paulāns (eistajā vuordā Andrivs[...]
May
16
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 16 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactiļžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Ranguču kopūs.
May
19
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 19 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krystu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krystu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdīni 14.00 stuņdēs dzīduos pi krystu.  Itūnedeļ – pi Slavītu kopu krysta.
May
23
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 23 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Majs īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Sudarbis kopūs.