Rēzeknē apsaverama Pītera Džigura grafikys dorbu izstuode

Rēzeknē apsaverama Pītera Džigura grafikys dorbu izstuode

Da 14. augusta Latgolys Kulturviesturis muzejā (Atbreivuošonys alejā 102, Rēzeknē) apsaverama Pītera Džigura grafikys dorbu izstuode “Saules simfonija”, kas veļteita cylvāku sirds i dūmys gaišumam, tamā izsaceita myužeiga ticeiba lobajam, harmonejai i gora spākam, informej muzeja muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure.

Pīters Džigurs izstuodē sovys rodūšuos izpausmis ruoda smolkajā i niansātajā grafita zeimuļa tehnikā, kas da šam nabeja roduse vītu muokslinīka rodūšajā dorbā kai patstuoveiga grafikys tehnika. Tok itūreiz Pīteram Džiguram tik rakstureigī lineju i laukumu ritmi sajam niansātu kompozicejis atkluosmi ar jiuteigim laukumu īkluojumim i lineju trauslumu.

Sovu tālu i sajiutu pasaulī muokslinīks sateik Pasauļa tautu Karalīni, Senlatvīti, kaidu Jauniekli, Odriju, kaidu Muokslineicu, ari Filozofu i salīk jūs puordūmys, izsapynuotūs sapynus i dzīsmis linejuos, laukumūs i savīnoj harmoniskuos kompozicejuos. Ar sev viņ rakstureigū filozofiskū daīšonu muokslys dorbam autors apgolvoj, ka ari kvadratam ir dūmys i var attāluot izprostu sarunu voi problemys rysynuojumu. Īsaverūt tālu sejuos i sekojūt lineju vierzīņam i formu kuortuojumam, skateituojs var izsekuot grafiskajuos kompozicejuos ītvartajai idejai.

Tautys sakņu i pīdereibys aplīcynuojums ir dorbi, kas “apdzīd” latviskū ornamentu, dainys, bārzu bierzs, Latveju, vielejūt tim Saulis myužu i skaniešonu puori laikam. Puori vysam ir ticeiba, ka varam saprast sevi, cytus i pasauli. Kotra sasatikšona nas sevī kaidu atspulgu, puordūmys par sakareibom, skaidrys atminis.

Muokslinīks kaida sova dorba nūsaukumā aplīcynoj: “Sauleitis spaitūs dūmys dzymst”. Veļtejūt izstuodi Saulei kai gaismys i syltuma nesiejai, muokslinīks ir puorlīcynuots, ka “vyss pasauļs ir radeits kai Dīva radeits dyžans muokslys dorbs”.

Pīters Džigurs dzims 1944. goda 11. aprelī Bolvūs, drēbnīka pīcu bārnu saimē. Itūšaļt dzeivoj Salaspilī. Nu 1952. da 1959. goda vuicejīs Bolvu vydsškolā, 1964. godā beidzs Reigys Lītiškuos muokslys vydsškolu, 1964./65. i 1970. /71. m. g. studiejs Latvejis Muokslys akademejā. Izstuodēs pīsadola nu tuoluo 1974. goda i dorbi eksponāti Latvejā i uorzemēs. Nu 1983. goda ir Latvejis Muokslinīku savīneibys bīdrys. 2008. godā apbolvuots ar Atzineibys krystu par nūpalnim Latvejis vaļsts lobā.

????????????????????????????????????

Attālā: Pīters Džigurs “Dvēseliskā dziesmiņa” 2016, papeirs, zeimuļs, 30 x 40 cm

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
22
Svā
vysu dīnu Aleksandra Karpova izstuode “Māk... @ Pasauļa latvīšu muokslys centrs
Aleksandra Karpova izstuode “Māk... @ Pasauļa latvīšu muokslys centrs
May 22 vysu dīnu
Pasauļa latvīšu muokslys centra galerejā Ciesīs, Lelajā Školys īlā 6 da 22. maja apsaverama grafika Aleksandra Karpova (1953-1994) dorbu izstuode “Māksla kā ierocis”. Muokslinīks īt nu Latgolā zynomuos Volontu dzymtys, sovys dzeivis nūslāgumu pavadeja Rēzeknē, ari[...]
09:30 Ontona Matvejāna pīminis pasuokums @ Drycāni
Ontona Matvejāna pīminis pasuokums @ Drycāni
May 22 @ 09:30 – 13:00
9.30 Sv. Mise Drycānu bazneicā, dzīd i spielej Stiernīnis dzīdūšī jaunīši 11.00 Drycānu kulturys nomā – koncerts “Kai bolta sudroba dzeiteņa”. Pīsadaleis vītejī kolektivi, Stiernīnis, Varakļānu i cyti sadraudzeibys kolektivi, Ilze Grēvele-Skaraine, “Dricānu Dominante” i[...]
11:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Ruņču kapleica
Maja dzīduojumi pi krysta @ Ruņču kapleica
May 22 @ 11:00 – 12:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.
12:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Bumbišku krysts
Maja dzīduojumi pi krysta @ Bumbišku krysts
May 22 @ 12:00 – 13:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.