Rēzeknē apsaverama Pītera Džigura grafikys dorbu izstuode

Rēzeknē apsaverama Pītera Džigura grafikys dorbu izstuode

Da 14. augusta Latgolys Kulturviesturis muzejā (Atbreivuošonys alejā 102, Rēzeknē) apsaverama Pītera Džigura grafikys dorbu izstuode “Saules simfonija”, kas veļteita cylvāku sirds i dūmys gaišumam, tamā izsaceita myužeiga ticeiba lobajam, harmonejai i gora spākam, informej muzeja muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure.

Pīters Džigurs izstuodē sovys rodūšuos izpausmis ruoda smolkajā i niansātajā grafita zeimuļa tehnikā, kas da šam nabeja roduse vītu muokslinīka rodūšajā dorbā kai patstuoveiga grafikys tehnika. Tok itūreiz Pīteram Džiguram tik rakstureigī lineju i laukumu ritmi sajam niansātu kompozicejis atkluosmi ar jiuteigim laukumu īkluojumim i lineju trauslumu.

Sovu tālu i sajiutu pasaulī muokslinīks sateik Pasauļa tautu Karalīni, Senlatvīti, kaidu Jauniekli, Odriju, kaidu Muokslineicu, ari Filozofu i salīk jūs puordūmys, izsapynuotūs sapynus i dzīsmis linejuos, laukumūs i savīnoj harmoniskuos kompozicejuos. Ar sev viņ rakstureigū filozofiskū daīšonu muokslys dorbam autors apgolvoj, ka ari kvadratam ir dūmys i var attāluot izprostu sarunu voi problemys rysynuojumu. Īsaverūt tālu sejuos i sekojūt lineju vierzīņam i formu kuortuojumam, skateituojs var izsekuot grafiskajuos kompozicejuos ītvartajai idejai.

Tautys sakņu i pīdereibys aplīcynuojums ir dorbi, kas “apdzīd” latviskū ornamentu, dainys, bārzu bierzs, Latveju, vielejūt tim Saulis myužu i skaniešonu puori laikam. Puori vysam ir ticeiba, ka varam saprast sevi, cytus i pasauli. Kotra sasatikšona nas sevī kaidu atspulgu, puordūmys par sakareibom, skaidrys atminis.

Muokslinīks kaida sova dorba nūsaukumā aplīcynoj: “Sauleitis spaitūs dūmys dzymst”. Veļtejūt izstuodi Saulei kai gaismys i syltuma nesiejai, muokslinīks ir puorlīcynuots, ka “vyss pasauļs ir radeits kai Dīva radeits dyžans muokslys dorbs”.

Pīters Džigurs dzims 1944. goda 11. aprelī Bolvūs, drēbnīka pīcu bārnu saimē. Itūšaļt dzeivoj Salaspilī. Nu 1952. da 1959. goda vuicejīs Bolvu vydsškolā, 1964. godā beidzs Reigys Lītiškuos muokslys vydsškolu, 1964./65. i 1970. /71. m. g. studiejs Latvejis Muokslys akademejā. Izstuodēs pīsadola nu tuoluo 1974. goda i dorbi eksponāti Latvejā i uorzemēs. Nu 1983. goda ir Latvejis Muokslinīku savīneibys bīdrys. 2008. godā apbolvuots ar Atzineibys krystu par nūpalnim Latvejis vaļsts lobā.

????????????????????????????????????

Attālā: Pīters Džigurs “Dvēseliskā dziesmiņa” 2016, papeirs, zeimuļs, 30 x 40 cm

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
18
Cat
12:00 Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
Apr 18 @ 12:00 – 14:00
Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Aizkrauklis kulturys centrs
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Aizkrauklis kulturys centrs
Apr 18 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]