Sena omota pratieja, pietneica i školuotuoja – Iveta Gabrāne

Sena omota pratieja, pietneica i školuotuoja – Iveta Gabrāne

IMG_8789

Baļtinavīte Iveta Gabrāne ir vīna nu tim 9 Latgolys pedagogim, kas paguojušajā godā izapeļneja žurejis atzineibu i īgiva specbolvu nominacejā “Par myusdīneigu un rodūšu pīeju školānu dorba tykuma audzynuošonai un omotu apvuiceibai”. Kasdīnā Iveta struodoj interešu izgleiteibā Baļtinovys pusē, vuica bārnus senejom ausšonys, izšyušonys, kruosošonys prasmem, nūsadorboj ar senejūs tautys tārpu pietnīceibu i restauriešonu. Īpazeistynojūt skaitietuojus ar paguojušuo goda nominantim, leidziegi kai Imantam Slišānam uzdevem I. Gabrānei dažus vaicuojumus.

Kai ir izadevs ituo studeju goda laikā “kolpuot” nominacejis pamatidejai?

Vīnnūzeimeigi, daudzys lītys ir izdareitys stypri vaira, vyss nūteik inteņsivuok. Maņ ir gondarejums, ka interese par ausšonu i senejom prasmem ir tikai pīauguse. Tū izjiutu kasdīnā, struodojūt ar bārnim. Ituo goda laikā tei īvirze vaira ir dorbā ar autentiska krakla darynuošnu. Juosoka, ir izaveiduojuse rynda i daudzi ir gotovi zīduot laiku i leidzekļus, gatavojūt senejū sīvīšu voi veirīšu tautu tārpa kraklu sovam tautu tārpam.

Te juosoka, ka goda garumā turpynojās ari pietnīcyskuo sadarbeiba ar Latvejis Viesturis muzeju, konkreti, Ilzi Ziņgīti, kas paleidz apgiut senejuo veirīšu krakla darynuošonys tehniku. Ja maņ redzejuos, ka sīvīšu krakls jau ir vasala muoksla, tod veirīšu krakls ir vēļ sarežgeituoks i izšyvumu ziņā greznuoks. Pi tuo ir daudz vaira dorba juoīgulda. Žāl, ka myusu dīnu tautystārpūs vairumā gadejumu teik izmonuots vīnkuoršuots krakla variants.

Pīaudzs ari konsultaceju skaits, kū snīdzu par vysdažuoduokajim ausšonys, izšyušonys, materialu sadereibys i cytim vaicuojumim. Vīns nu leluokajim pasuokumim, kur pīsadaleju kūpā ar školānim, beja Zīmeļlatgolys tautystārpa darynuošonys darbneica festivālā “Eima, eima!”, kur stuostejom par senejū Abrenis tārpu, darynovom celu jūstys.

Kai Tev redzīs, voi taida bolva ir vajadzeiga i cik nūzeimeiga jei ir tovā dzeivē?

Patīseibā, es nikod nabeju gaidejuse, ka munu dorbu kaids tai nūviertēs, bolva pateišom sylda munu sirdi. Nu vīnys pusis, tei līk tai kai atsaskaiteit sev, voi muni dorbi ir bejuši veiksmeigi, kvalitativi, līk aktīvuok struoduot, dūmuot, pylnveiduot sevi i sovys prasmis. Nu ūtrys – kasdīnys steigā mes aizmierstom pasceit atzineigu vuordu, varbyut pat napamonom, nazinim, ka daudz kas īveireibys cīneigs, lapnumu raisūšs nūteik tepat myus blokus. Tod N. Rancāna pasuokums i bolva ir taida reize, lai mes vīns ūtru pamaneitu i gūdynuotu. Tys ir ari stimuls ceņstīs, varbyut radzomys, taustomys jāgys daškīrējs kasdīnys dorbam. Tai grybātūs saceit.

Dasaceit školuotuojus Nikodema Rancāna konkursam var da 5. septembra, nūslāguma pasuokums nūtiks 25. septembrī Ludzys Kulturys nomā. Konkursu organizej Latgalīšu Kulturys bīdreiba sadarbeibā ar Rēzeknis Tehnologeju akademeju, Kulturys ministreju, Rēzeknis, Ludzys, Preiļu i Aglyunys nūvoda pošvaļdeibom. Vaira informacejis i konkursa nūlykums: http://latgalisubidreiba.mozello.com/nutiksonys-1/bolva/

Teksta autore: Ilga Šuplinska, konkursa koordinatore

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
25
Cat
11:00 Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Apr 25 @ 11:00 – 17:00
Festivals "Steigys" @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 25 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Apr 25 @ 19:00 – 21:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]