Veronika Dundure – školuotuoja dorba i latgaliskuma misejis kūpieja

Veronika Dundure – školuotuoja dorba i latgaliskuma misejis kūpieja

veronika dundureVeronikys Dunduris vuords tim, kas struodoj ar latgalīšu kulturys, volūdys i literaturys vuiceišonu voi apzymuošonu, ir labi zynoms nu latgalīšu kulturviesturis, volūdys i literaturys olimpiadem, vosorys kursim školuotuojim “Vosoruošona” i Metodiskuo centra izveidis Rogovkā. Jei ir vīna nu tim pedagogim, kas paguojušajā godā izapeļnēja žurejis atzineibu i dabova N. Rancāna bolvu – pakovsaktu. Iz nalelu sarunu aicynovu V. Dunduri izreiz piec “Vosoruošonys”, kas itūgod nūtyka 10. reizi Rogovkā. Tys zeimoj, ka latgaliskūs vierteibu kūpšona školuotuojis dzeivē ir miseja i izaicynuojums kai dorba, tai breivajuos dīnuos.

Kai ir izadevs ituo vuiceibu goda laikā “kolpuot” nominacejis pamatidejai?

Turpynovu dareit tuos lītys, kū vysod: organizieju olimpiadi, skotuvis runys konkursu “Vuolyudzāni”, raksteju projektus, organizieju “Vosoruošonu”. Prīks par tū, ka itim pasuokumim izadeve pīsaisteit taidys školys i bārnus, kas dašam par latgaliskū interesejuos moz voi nimoz. Ari Nautrānu vydsškolys komandā, kas olimpiadē beja pyrmuos vītys īgyvieji, īsaisteju školānus, kas varbyut pat nabeja izcyluokūs školānu pulkā. Partū piec olimpiadis jim tai pīauga pošapziņa i lapnums par sovu veikumu! Jā, es ari sajutu gondarejumu.

Kai īrosts gon literaturys, gon volūdys stuņdēs attīceigajūs tematūs stuostu par latgaliskajom aktivitatem. Prūtams, taidā formatā tys vaira kolpoj latvīšu literaruos volūdys prasmu i īmaņu styprynuošonai. Vaira ar bārnim asmu suokuse runuot par gruomotom. Mani tai īdvasmuoja Ingys Ābelis romans par F. Trasunu “Klūgu mūks”, ka napuorstuoju vuiceitīs poša i ar bārnim debatejam par dzeivis vierteibom, procesim sabīdreibā i pasaulē. Nasaverūt ni iz kū, vysod vuicu, ka sabīdreibā vaira ir lobuo.

Kai Jius redzīs, voi taida bolva ir vajadzeiga i cik nūzeimeiga jei ir Jiusu dzeivē?

Latgalīšu Kulturys bīdreiba cīš veiksmeigi īdybuoja itū bolvu. Svareigi, ka tei it tīši Nikodema Rancāna vuordā nūsaukta, partū ka nu juo var vuiceitīs pošaizlīdzeibu, sapratni, dorba mīlesteibu. Tei sapratne, kas jam beja vysuos lītuos, tuos cīši pītryukst myusu dīnuos. Maņ redzīs, ka lauku školuos tū vēļ var panuokt. Tei bolva ir atzineiba školuotuoja dorbam. Školuotuoja dorbu ni padūmu laikā, ni tān tai eisti nanūviertej. Bet tīši nu školuotuoja ir atkareigs, kaida byus nuokamuo paaudze i juos liktiņs.

Bolva roda pacyluoteibu i grybu struoduot. Maņ ir svareigi, ka taidā veidā nūviertej asociacejis dorbu, tei nav viņ muna personiskuo atzineiba.

Var pībiļst, ka V. Dundure ir nūdybynuojuma “Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturys viesturis školuotuoju asociacejis” vaļdis prīšksādātuoja, kas itū šaļti aktivi īsasaistejuse nūvodvuiceibys vaicuojumu rysynuošonā, betdasaceit školuotuojus Nikodema Rancāna konkursam var da 5. septembra, nūslāguma pasuokums nūtiks 25. septembrī Ludzys Kulturys nomā. Konkursu organizej Latgalīšu Kulturys bīdreiba sadarbeibā ar Rēzeknis Tehnologeju akademeju, Kulturys ministreju, Rēzeknis, Ludzys, Preiļu, Kuorsovys, Viļānu i Aglyunys nūvoda pošvaļdeibom. Vaira informacejis i konkursa nūlykums

Teksta autore: Ilga Šuplinska, konkursa koordinatore

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
14
Pīk
11:00 Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
May 14 @ 11:00 – 13:30
Diskuseju cyklys "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu rodūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu cyklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
May
15
Sai
19:00 Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 15 @ 19:00 – May 16 @ 05:00
Izstuode "Andrejam Paulānam - 125" Muzeju nakts 2021 ītvorūs @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Muzeju nakts 2021 “Robežas” ītvorūs 15. majā Latgolys Kulturviesturis muzeja trešuo stuova zalā voi lūgu vitrinuos varēs apsavērt keramikys vecmeistara Andreja Paulāna keramikys traukus i seikplastiku nu muzeja slāgtuos kruotivis.  Andrejs Paulāns (eistajā vuordā Andrivs[...]
May
16
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 16 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactiļžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Ranguču kopūs.
May
19
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 19 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krystu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krucifiksu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdini 14.00 stuņdēs dzīduos pi krucifiksu.  Itūnedeļ – pi Slavītu kopu krucifiksa.
May
23
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 23 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness nuok ar tradicionalīm maja dzīduojumim pi krucifiksu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdini 15.00 stuņdēs pi krucifiksu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Sudarbes kopūs.