GORĀ apsaverama Ingys Onževys gleznu sereja

GORĀ apsaverama Ingys Onževys gleznu sereja

Muokslineica Inga Onževa radejuse jaunu gleznu sereju “Tiešais vispārinājums”, kas da 20. septembra ir apsaverama Latgolys viestnīceibā GORS. Sasatikšona ar muokslineicu i Dainys Manuško dokumentaluos kinys par Ingu Onževu pyrmizruode nūtiks jaunuo vuiceibu goda suokuos 8. septembrī 16.00, kluotyn asūt Ingys audzieknim i kolegim nu Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys.

Jaunajā Ingys Onževys gleznu serejā “Tiešais vispārinājums” Rēzeknē apsaverami 18 muokslineicys dorbi, kas puorsvorā radeiti 2016. godā. I. Onževa par gleznu sereju soka: “Kotra glezna ir puordūmys par tū, kas ir veiduojs munu šudiņdīnys pasauļa redzīni i attīksmi? Kaidys nūtikšonys, cylvāki i dobys nūrisis ir mani vierzejuši? Nanūlīdzami, ka nūzeimeiguokī ceļa ruodeituoji, zeimis laikā i telpā ir bejuši cylvāki. Muna dzeivis guojuma kruosu palete sastuov nu personeibu kluotyn asameibys, jūs raksturu kolorita. Spylgtys personeibys ir atstuojušys manī palīkūšys i naizdziešamys līceibys. Munys dvēselis serde leidzeigi kūka serdei sluoņojās grafiskim godu gradzynu ritmim, taipat sluoņuojs ari munys dzeivis saturs. Gleznojūt dorbus izstuodei, dalejūs puordūmuotūs kruosu kodu veļtejumūs ar cylvākim, kas ir maņ sūpluok, dūmuos raksteju kruosu šifrātys viestulis tim, kurī bejuši ar mani.”

Byutyska izstuodis daļa ir ari dokumentaluo kina “Tiešais vispārinājums”, kurū veiduojuse Ingys Onževys kolege muokslineica Daina Manuško. Kinā Onževa stuosta par sev svareigū, ļaun īraudzeit dorba procesu ar gleznom i ar sevi pošu. “Gleznuotuojis Ingys Onževys izstuode ir duovona tim cylvākim, kas dzili īspaiduojuši Ingys dzeivi, juos personeibu. Partū ka izstuodis vodūšais motivs ir gleznuotuojis emocejis i puordūmys par cylvākim, kurī ir bejuši jai sūpluok nu dzimšonys da pošys ituos šaļts. I tymā pat laikā kotrys dorbs atseviški i vysa jaunuo kolekceja kūpā ir Ingys Onževys seve pošys atkluošona, seve pījimšona, lyuzuma punkts juos attīksmē pret sevi pošu, partū ka sev ir skaidri nūformulāta sova pateiba, dzili personeiguo soveiba. Mainejs ir juos gleznuošonys veids, mainejusēs ir Ingys attīksme pret tū. Ingai Onževai cīši bīži rakstureiga dorbu puorgleznuošona, nu niu, kai jei poša soka, jei tū ir pījāmuse i atbiļd par kotru puorgleznuojumu, par kotru trīpīni, partū ka tei ir juos patīseiba par sevi, tys, kai jei radz pasauli, cylvākus. Gleznojūt Inga Onževa nav vairs runeiguo kasdīniškuo Inga, jei izamaina da pošys byuteibys. Vysupyrma, tys, KAI jei gleznoj. Dreiži, vairuokus dorbus reizē, ar kruosuotuoja rulli i špakteli. Tys, iz kū Inga snādzās – byut maksimali tīšai, nu naatsakailynojūt, saglobojūt estetiskū skaistumu,” tai par Ingu soka Daina Manuško.

Muokslineica Inga Onževa ir dzymuse 1976. godā Reigā. Vuicejusēs Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys Telpu dizaina i reklamys nūdaļā, studējuse Latvejis Muokslys akademejis magistranturā Gleznīceibys meistardarbneicā. Itūšaļt struodoj Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys Muokslu programā par gleznīceibys i kompozicejis školuotuoju. Nu 1995. goda regulari pīsadola vītejuos i storptautyskuos izstuodēs. Taišni 8. septembrī Inga svietej sovu dzimšonys dīnu, partū iz sasatikšonu Latgolys viestnīceibys GORS Muokslys galerejā aicynuoti muokslineicys audziekni, kolegi i muokslys cīneituoji.

inga_onzeva_tiesais_visparinajums_ielugums_-_web

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
22
Svā
vysu dīnu Aleksandra Karpova izstuode “Māk... @ Pasauļa latvīšu muokslys centrs
Aleksandra Karpova izstuode “Māk... @ Pasauļa latvīšu muokslys centrs
May 22 vysu dīnu
Pasauļa latvīšu muokslys centra galerejā Ciesīs, Lelajā Školys īlā 6 da 22. maja apsaverama grafika Aleksandra Karpova (1953-1994) dorbu izstuode “Māksla kā ierocis”. Muokslinīks īt nu Latgolā zynomuos Volontu dzymtys, sovys dzeivis nūslāgumu pavadeja Rēzeknē, ari[...]
09:30 Ontona Matvejāna pīminis pasuokums @ Drycāni
Ontona Matvejāna pīminis pasuokums @ Drycāni
May 22 @ 09:30 – 13:00
9.30 Sv. Mise Drycānu bazneicā, dzīd i spielej Stiernīnis dzīdūšī jaunīši 11.00 Drycānu kulturys nomā – koncerts “Kai bolta sudroba dzeiteņa”. Pīsadaleis vītejī kolektivi, Stiernīnis, Varakļānu i cyti sadraudzeibys kolektivi, Ilze Grēvele-Skaraine, “Dricānu Dominante” i[...]
11:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Ruņču kapleica
Maja dzīduojumi pi krysta @ Ruņču kapleica
May 22 @ 11:00 – 12:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.
12:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Bumbišku krysts
Maja dzīduojumi pi krysta @ Bumbišku krysts
May 22 @ 12:00 – 13:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.