“Upītes uobeļduorzam” – 15
Sastdiņ, 17. septembrī, Upeitē pīcpadsmytū reizi nūtyka Latgalīšu meilys aiļu i dzīšmu festivals “Upītes Uobeļduorzs”.
Atkluojūt jubileja pasuokumu, Namaterialuo kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns beja pateikamai puorsteigts, ka iz pasuokuma suokom beja atguojs tik daudz cylvāku, partū ka Andrim nav puorsteigums, ka daudz apmaklātuoju ir ap pušnakti. Kotru godu vys vaira cylvāku īt iz suokom, kab ar iņteresi īsaklauseitu dzejis ailēs, kab dzierdātu latgalīšu volūdu, klauseitūs folklorys grupu snāgumā, kab sasatyktu ar dzīsminīkim i kuorteigai izgrīztu valšus Upeitis tautys noma zalā, cikom vēļ nav juokuop cytim iz kuoju.
Pasuokums īsasuoce ar Ontona Slišāna dzeju, kurū citēja Upeitis bibliotekys i teatra puļceņa vadeituoja Lolita Spridzāne, nu Upeitis bārni i jaunīši izspēlēja stuosteitū etidēs, atkluojūt, ka vyslobuok īt sovā dzymtajā zemē. Pyrmū reizi festivala pastuoviešonys laikā festivala himnu izpiļdeja folklorys kūpa “Upīte”. Laiks, kod roduos festivals, dzejnīka meitai Māreitei Slišānei beja nūzeimeigs, partū ka beja pabeiguse Upeitis pamatškolu, kai pyrmū jei nūskaiteja tāva jai veļteitū dzejūli. Meilys dzeja nasarūn nimoz tik bīži, nu vysys autoris Māreite, Ineta Atpile-Jugane, Ligeja Purinaša, Līveja Liepdruviete, Anna Rancāne i Māreite Bikovska raudzeja sovā kruojumā atrast voi radeit kaidu jaunu meilys dzejūli. Inetai dreiži izīs dzejūļu kruojums, Līveja dorbuosīs interesantā kūpprojektā ar cytom dzejneicom. Anna Rancāne vīnkuorši navarēja naatbraukt iz jubileja pasuokumu. Vairums jaunuokuos paaudzis festivala apmaklātuoju dūmuoja, ka vīna nu zynomuokūs dzejneicu, kurei roksta dzeju latgaliski, festivalā pīsadola pyrmū reizi, nu vacuoki ļauds pastuosteja, ka Anna Rancāne ir pīsadalejuse festivala pyrmsuokumūs, kod tū izveiduoja i vadeja pats Ontons Slišāns.
Folklorys vierzīņs festivalā beja puorstuovāts ar latgalīšim īmīļuotom grupom: Igauņu saimi, kas muzicēja pylnā sastuovā, i postfolklorys grupu “Rikši”, kas dzīduoja dzīsmis par pavasari, partū ka tys jim ruodīs godalaiks, kurā mīlesteiba plaukst vysvaira. Jaunatkluojums beja “Rūžupis veiri”, grupa pastuov sešus godus, tamā dzīd veiri nu Leivuona, Rūžupis i Sutru. Stypri bolsi, puorlīcynūšais snāgums, eistu veiru augumi i stuoja sajēme daudz jaunu atbaļsteituoju Viļakys nūvodā.
Daudzi gaideja eipašūs gostu aba grupys “Gain fast” uzastuošonu Latgolā. Nu izaruodeja, ka sābru puika viņ ir, partū ka grupys dybynuotuoja i solista Kaspara Zlidņa dzymtuo puse ir Kuorsova. Upeitē beja unikala vareiba dzierdēt jūs uzastuošonu akustiskajā versejā, partū ka grupys bundzinīks ir aizbraucs iz Ameriku.
Teicams debejs izadeve ailinīkam Vucanu Voldykam, kurs dzeju steidze raksteit voi dakorigēt vēļ pyrma sovys uzastuošonys i kurs ailis skaiteja sovā eipašajā zalta mikrofonā. Juo školuotuojs ir popularais literats Raibais i juo proteže beja “moz zynomī” ļauds Guntis Rasims i Jurs Vucāns. Voldyka dzeja beja iz dzeivis. Par dzeivi ailis skaiteja ari Raibīs i Karonhisake.
Festivala apmaklātuoji, kurī sagaideja pušnakti, tyka atolguoti ar nūpītnuokuo projekta uzastuošonu. Moz zynomī Raseims i Vucans festivalā īsaroda laikā, kab napamaneiti nūsaklauseitu cytu grupu uzastuošonu. Nūpītnuokī muokslinīki atkluotai paziņuoja, ka itymā sastuovā dzīd tik iz fonogramys i vysys dzīduotuos dzīsmis ir veļtejums kaidim eipašim cylvākim.
Prīca beja, ka vītejuos grupys “Unknown artist” i “Napruots” nu Viļakys nūvoda nateik aizmierstys i teik laipni aicynuoys iz festivalu. Rēzeknis nūvoda grupys “Gandreiž 10nīkā” muziciešonys stilu gryuši īlikt vīnā vierzīnī, vysbīžuok tū sauc par pogosta pankroku. Festivalā uzastuosta ari Vincents Kūkuojs ar dūmubīdrim aba grupa “Trykmīns”, grupa “Metrs”, kuruos uzastuošonys laikā sevkurs varēja nūdemonstrēt lobuokū golvys izvyngrynuošonys vyngrynuojumu. Taipat festivāla apmaklātuojus prīcynuoja ari jaunuos grupys “3. Ņutona lykums” i “Piparmētra”. Jubileja festivalu nūslēdze grupa “Dabasu Durovys”.
Jubileja festivalu finansiali atbaļsteja Vaļsts Kulturkapitala fonds, Viļakys nūvoda dūme, z/s Kotiņi, SIA “Dolo”, SIA “Advors”, z/s “Laduži” i SIA “Anneles zeme”.
Teksts: Vineta Zeltkalne
Foto: Vineta Zeltkalne, Andris Slišāns, Ligita Spridzāne
