Literari muzykaluo Andrejdīna itūgod byus Lūznovā

Literari muzykaluo Andrejdīna itūgod byus Lūznovā

30. novembrī iz tradicionalū sasatikšonu vysus grybātuojus aicynoj literari muzykaluo nūtikšona “Andrejdīna”, kurei ir Rēzeknis Tehnologeju akademejis (īprīšk Rēzeknis Augstškolys) tradiceja. Pyrmū reizi Andrejdīna brauks gostūs iz Lūznovys muižu, viestej informaceja muižys sātyslopā.

Ituo goda Andrejdīnā byus raudzeišona sasatikt ar Fraņci Kempu i jam veļteituo romana “Aizlauztais spaits” raksteituojim Sandru Ūdri i Juoni Ryučānu, taipat byus kūpeiga īsavieršona DVD “Viļakys ticiejumi”, kuruo prezentaceja nūtyka tikū Viļakā, i “Senī omoti Dagdā”.

Tradicionali naiztikt ari bez literaturys i muzykys. Tekstus itūgod izdzeivuos Anna Rancāne, Raibīs, Betija Berga, Ineta Atpile-Jugane, Anita Mileika, Guntis Rasims, Līveja Liepdruviete, Inga Kaļva, Ligeja Purinaša, Māreite Krasnobaja, Meldra Gailāne, Māreite Slišāne, Leiga Čevere i gosti nu Pleskovys Vaļsts universitatis. Taipat muzicēs muokslinīku radūšuo apvīneiba “Rūnas”.

Andrejdīna Lūznovā byus ari simbolisks 9. Storptautyskuos latgalistikys konfereņcis pyrmuos dīnys nūslāgums. Konfereņce itūgod 30. i 1. decembrī nūtiks Rēzeknē. Andrejdīnys interesentim ir vareiba da 28. novembra, rokstūt ilga13@inbox.lv, dasaceit vītu autobusā Rēzekne–Lūznova–Rēzekne.

Andrejdīnys tradiceja tuolaika Rēzeknis Augstškolā pīdzymuse 1998. godā. Niu folklorys tradiceju, literaru i muzykalu prīcu pylnuo Andrejdīna nu vīteja mārūga nūtikšonys ir klivuse par dažaidu paaudžu, redzīņu i puorlīceibu sasatikšonys vītu i vīnuotuoju. Nu 2003. goda kasgods nūteik jaunūs ailinīku i muziķu konkurss par Andrejdīnys goda bolvu – Uoksta capuri, kurū ir sovulaik sajiemuši latgalīšu literaturys rynduos labi zynomī Raibīs, Valentins Lukaševičs, Iveta Ratinīka, Karonhisake, Līga Seiksta i cyti. Kotrys Andrejdīnys naatjemama daļa ir kaidys gruomotys voi diska prezentaceja – ari itys gods nabyus izjāmums.

Nūtikšonu finansiali podtur:

  • Kulturys ministreja, projekts Latvejis vaļsts symtu godim “Latgales kongresam 100”, projektu eistynoj Rēzeknis Tehnologeju akademeja;
  • Latgalīšu Kulturys bīdreiba, Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programys projekts “Franča Kempa 140 gadu atceres pasākumi”;
  • Izgleiteibys i zynuotnis ministreja, projekts “Novadmācība”, projektu eistynoj Rēzeknis Tehnologeju akademeja.

Karteņa: Anita Austvika (momenti.lv)

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Feb
23
Pīk
18:00 Ūtrais čangaļu saīts ci latgalīš... @ Ūzulainis tautys noms
Ūtrais čangaļu saīts ci latgalīš... @ Ūzulainis tautys noms
Feb 23 @ 18:00 – 23:00
23. februarī nu 18.00 da 23.00 stuņžu Ūzulainis tautys nomā nūtiks ūtrais “Čangaļu saīts ci latgalīšu olimpiade”, aicynojūt iz prīceigu i gordu laika pavadeišonu latgaliskā atmosferā. Tei nav tipiska olimpiade, jo tamā varēs: pasasmīt par[...]
Feb
24
Sai
14:00 Koncertizvadums “Atgriežamies La... @ Latvejis Nacionalais teatris
Koncertizvadums “Atgriežamies La... @ Latvejis Nacionalais teatris
Feb 24 @ 14:00 – 16:00
Latgolys cylvāku spāks i humora dzierksts, kai ari vaira nakai 100 nūspālātys “Latgola.lv” izruodis īdrūsynuojušys autorus taiseit koncertizvadumu “Atgriežamies Latgolā”. Itamā kompanejā ir apsavīnuojuši režisors Valdis Lūriņš, komponists Valdis Zilveris, dzīšmu tekstu autors Jānis Peters,[...]