Nu 30. novembra da 1. decembra, sagaidūt Latgolys kongresa (2017) i Latvejis vaļsts (2018) symtgadi, Rēzeknis Tehnologeju akademeja (RTA) sadarbeibā ar Latgalīšu kulturys bīdreibu, Kulturys ministreju i Latvejis Universitatis, Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis i A. Mickeviča Poznanis universitatis partnerim organizēja 9. storptautyskū latgalistikys konfereņci, informej RTA puorstuovi.

Atkluošonys dīnā konfereņcis apmaklātuojus uzrunuoja RTA rektors Edmunds Teirumnieks i Latgalīšu kulturys bīdreibys vaļdis prīšksādātuoja Līveja Plavinska, nūruodūt iz pasuokumu simboliskumu i nūzeimeigumu Latvejis vaļsts viesturis izpratnei. Kulturys ministrejis Latvejis vaļsts symtgadis biroja puorstuove Jolanta Buorīte sovys uzrunys laikā pastreipuoja, ka Latgola ari myusu dīnuos vīnoj nūvodus, īskandynojūt Latvejis vaļsts symtgadis pasuokumus, vēļ vaira juosaryupej, kab tuos sasnāgumi byutu zynomi leluokai sabīdreibys daļai.

Piec konfereņcis atkluošonys nūtyka pyrmuo plenarsēde, kurymā A. Mickeviča Poznanis universitatis puorstuove Nikole Naua, Latvejis Universitatis (LU) profesore Lideja Leikuma i RTA pietneica Solvita Pošeiko kotra sovā veidā aktualizēja latgalistikys sasnāgumus, īzeimuoja temys diskusejom i atkuortuoti pastreipuoja, cik nūzeimeiga lūma personeibys veiduošonā ir volūdys identitatei. Konfereņcē, kas nūtyka divejis dīnys, referenti prezentēja sovus pietejumus volūdnīceibā, literaturzynuotnē, muzeologejā, kulturologejā, komunikacejis zynuotnē, demonstrejūt paguotnis i myusu dīnu sabīdreibys i kulturys atteisteibys procesus Latgolā, kai ari Eiropā, storpdisciplinarā veidā rysynojūt pīmynātūs zynuotņu jūmu aktualuokūs problemvaicuojumus. Konfereņcis referenti demonstrēja sovu vaļstu pīredzi (Latvejis, Lītovys, Igaunejis, Krīvejis, Pūlejis, Italejis, Zvīdrejis, Fraņcejis i Vuocejis), kai ari vaicuoja paralelis ar latgalistikā aktualajim procesim.

Pyrmuos konfereņcis dīnys nūslāgumā vysim tuos dalinīkim i cytim interesentim beja vareiba izbaudeit literari muzykalū Andrejdīnys pasuokumu, kas nūtyka Lūznovys muižā. 15 dalinīki – muziki i dzejnīki – kluotynasūšajim atļuove īsavērt sovā rodūšajā pasaulī. Skateituoju bolsuojums nūsaceja, ka itūgod Andrejdīnys golvonū bolvu – Uoksta capuri – sajims literats Raibīs i Pleskovys Vaļsts universitatis docents Vadims Andrejevs, kurs apbyure skateituojus ar sovu dzīduotprasmi i breineigū gitarspēli. Pasuokuma laikā tyka prezentāts izdavums “Aizlauztais spaits”, kas ir veļtejums Fraņčam Kempam, tuo autori ir RTA pietneica Sandra Ūdre i latgalīšu dzejnīks Juoņs Ryučāns.

Latgalistikys konfereņcis nūslāgumā koncepcejis autore I. Šuplinska i tehniskuo izpiļdejuma puorstuovs I. Zarembo prezentēja izgleitojūšu datorspēli par Latgolys kulturys i sabīdriskajim darbinīkim “Īsapazeisim!”, kas dūmuota školānim, izmontuojama vuiceibu procesā, ļaunūt interaktivā veidā īpazeit Latgolai nūzeimeigus sabīdryskūs darbinīkus. Spēle daīmama sevkuram interesentam: iepazisimies.rta.lv