Nūtykuse izdavuma “Škilbanu sīvas” i Škilbanu etnografiskuo ansambļa videoklipa prezentaceja

Nūtykuse izdavuma “Škilbanu sīvas” i Škilbanu etnografiskuo ansambļa videoklipa prezentaceja

3. decembrī Viļakys nūvoda Škilbanu pogosta kulturys centrā “Rekova” nūtyka Zīmeļlatgolys tradicionaluos dzīduošonys gūdynuošonys svātki “Dzīdat, meitas, kū gaidat!”, kurūs kluotyn Škilbanu etnografiskuo ansambļa 35 godu jubilejam tyka īpazeita Zīmeļlatgolys tradicionaluo dzīduošona, svieteita izdavuma “Škilbanu sīvas” izīšona i prezentāts ansambļa videoklips dzīsmei “Es apsieju lynu dryvu”, informej bīdreibys “Latgolys Producentu Grupa” puorstuove Edeite Husare.

Iz kūpeigim svātkim Rekovā beja sasapuļcējuši i Viļakys nūvoda kolektivi – Medņovys etnografiskais ansamblis, Upītes etnografiskais ansamblis, folklorys kūpys “Upīte” i “Rekavas dzintars”, i ceļu uz Škilbanim beja māruojuši Jezupa Vītuola Latvejis Muzykys akademejis etnomuzikologejis vuiceibspāki i studenti, Latvīšu folklorys kruotuvis komanda i bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” folklorys kūpa “Ceidari”. I pošys škilbanītis, i gosti vaira kai treis stuņžu garā koncertā izdzīduoja Škilbanu etnografiskuo ansambļa i cytys Zīmeļlatgolys dzīsmis. Par vokora eipašuokū šaļti palyka ansambļa dzīduotuojis Jadvigys Kovaļevskys (Jadzis) i Latvīšu folklorys kruotuvis puorstuovu vīnuošonuos kūpeigā dzīsmis “Oruojs ora ceļa molā” izdzīduošonā.

Vīna nu vokara nūzeimeiguokajom nūtikšonom beja izdavuma “Škilbanu sīvas” prezentaceja. 144 puslopu bīzuo gruomateņa i kluotyn dalyktais audio disks ar dzīšmu īrokstim ir unikala līceiba par Škilbanu etnografiskū ansambli i tuo dzīduotuojom, kai ari ar Zīmeļlatgolā, eipaši Škilbanūs dzīduotūs dzīšmu repertuaru. Izdavumā kluotyn Škilbanu etnografiskuo ansambļa viesturei aprokstā i karteņuos ir vareiba īpazeit 21 dzīduotuojis dzeivisstuostu, atrast 26 dzīšmu notu transkripcejis i dzīšmu vuordus. Ansambļa repertuara dzīšmu īroksti dokumentāti izdavumam kluotyn dalyktajā audio diskā.

Škilbanu etnografiskais ansamblis dybynuots 1981. godā, kod Škilbanu sīvys, īsadvasmojūt nu sābru cīma Upeitis dzīduotuojom, saguoja kūpā, kab ar dzīsmem kuplynuotu vysaidys kasdīnys i svātku nūtikšonys. Ansambļa sastuovā kluotyn pyrmajom ansambļa dzīduotuojom itūšaļt tradiceju turpynoj ari jaunuos dzīduotuojis. Spylgtuokuo dzīšmu zynuotuoja, kuruos teiktuos dzīsmis vys vēļ veidoj leluokū daļu ansambļa repertuara, beja nu jau myužeibā aizguojušuo Rozaleja Slišāne.

3. decembra pasuokumā pyrmizruodi pīdzeivuoja ari Škilbanu etnografiskuo ansambļa dzīduotuojom veļteits videoklips, kurymā īmyužynuota ansambļa himna “Es apsieju lynu dryvu” – i ansambļa spūdruokuos dzīduotuojis Rozalejis Slišānis dzīduojumā, kas dokumentāts 1988. goda folklorys ekspedicejis laikā Škilbanūs, i itūšaļt ansamblī dzīdūšūs sīvu izpiļdejumā. Videoklipa mierkis beja paruodeit dzīdūšūs sīvu vīnkuoršeibu, dažaidū skaistumu i dzīduotprīcu, nasaverūt iz kasdīnys dorbim, klopotom i dažaidajim liktinim.

Etnomuzikologe Anda Beitāne, stuostūt par Zīmeļlatgolu i tuos tradicejom, soka: “Latvejis zīmeļaustrumu mola sūpluok Krīvejis rūbežai, nazkodejuo Abrenis apriņča teritoreja, bejušuo Bolvu rajona daļa aba, atteiceigi myusu dīnu administrativi teritorialajam īdalejumam, Bolvu nūvoda Brīžucīma pogosts, Baļtinovys nūvods i Viļakys nūvoda Škilbanu i Medņovys pogosti, kai ari Viļakys piļsāta – tei ir vīta, kur vēļ i myusu dīnuos īspiejams satikt napastorpynuotā veidā puormontuotu tradicionaluos muzykys repertuaru, kas turpynoj dzeivuot, vys vēļ pīsamārojūt jaunim apstuoklim.”

3. decembra vokors beja aplīcynuojums tam, ka tradicionalajai dzīduošonai Zīmeļlatgolā ir na viņ styprys saknis, nu ari skaidra i spūdra nuokūtne – tīpat Viļakys nūvodā aug jauna dzīduotuoju paaudze, kas, cīši īspiejams, ar sovu stuostu i veidu, nu turpynuos i saglobuos itamā pusē rakstureigū eipašū tradiceju.

Zīmeļlatgolys tradicionaluos dzīduošonys gūdynuošonys svātkus reikuoja bīdreiba “Latgolys Producentu Grupa”, sasadorbojūt ar kulturys centru “Rekova”. Svātku nūtikšonu atbaļsteja Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programa ar AS “Latvijas Valsts meži” atbolstu, nu izdavums “Škilbanu sīvas” teik radeits ar Vaļsts kulturkapitala fonda i Viļakys nūvoda dūmis atbolstu.

Vaira par Škilbanu etnografiskū ansambli: http://www.skilbanusivas.lv/

Kartenis: Andrejs Vasjukevičs

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]