Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Juopīzeist, ka leidzeigai kai daudzim cytim, ari muna īpasazeišona ar muzyku latgaliski ci muzyku nu Latgolys suocēs ar grupom “Bez PVN” i “Borowa Mc”. Tū, ka pyrma itūs grupu ari beja popularuos muzykys izpiļdeituoji, kai grupa “Elpa” i “Fenikss”, es dazynuoju stypri viņ vāluok. Itūreiz drupeit plotuok raudzeišu apsavērt i apkūpuot grupys “Fenikss” darbeibu.

Natiemeju byut profesionala muzykys apskatneica, dreižuok parosta sabīdreibys puorstuove, kurai pateik loba, kvalitativa i daudzveideiga muzyka, eipaši, ka tei īt nu Latgolys voi ir latgaliski.

Grupa “Fenikss” aktivai dorbuojuos 20. godu symta 80. godu beiguos i 90. godu suokuos. 1988. gods suokumā par grupys vokalistu tyka Viktors Baikovs. Tuos šaļts atmūdys īdvasmuota, grupa sacerēja i izpiļdeja dzīsmis latgaliski. Grupys pamata sastuovu veiduoja Aleksandrs Cunskis (sologitara), Olegs Sivohins (basgitara), Vladimirs Klementjevs (gitara), Viktors Baikovs (vokals), Sergejs Karpovs (skanis operators).

Grupa sovys pastuoviešonys laikā divejis reizis ir izjukuse i otkon apsavīnuojuse ar maineigu sastuovu. Pyrmū reizi grupa pajukuse, kod padūmu laikā leluokū daļu nu grupys īsauce armejā, ūtrū reizi, kod deveņdasmytajūs godūs beja aktualuoks vaicuojums, kai vyspuor izdzeivuot, na spielēt muzyku. Grupa iz eisu šaļti otkon apsavīnuoja 2017. godā, kod Latgolys kongresa symtgadei par gūdu Rēzeknē nūtyka “Latgalīšu volūdys nakts”. Piečuok grupa uzastuoja ari Latgalīšu kulturys goda bolvā “Boņuks 2017”. Sovpus nasenuokuo šaļts, kod dzeivajā varēja dzierdēt grupys solistu Viktoru Baikovu, beja ituo gods septembrī Latgolys vacuokajā meilys aiļu i dzīšmu festivalā “Upītes uobeļduorzs”.

Pyrma kaida laika Arņam Slobožaninam deļ portala lakuga.lv beja saruna ar vīnu nu grupys lideru – Aleksandru Cunski.

Sovpus maņ kaidā septembra piecpušdīnē saguoja sasatikt i drupeit apsarunuot ar grupys solistu Viktoru Baikovu. Pyrma dasavīnuošonys grupai “Fenikss”, školys godu laikā Viktors Baikovs spielēja Kuorsovys kulturys noma grupā “Rītupe”. “Mes spieliejom ballis, beja ari sovys dzīsmis. Dasmytajā klasē deļtuo, ka mes spieliejom ballis, mani izsauce pi direktora, lomuoja – kai tai, jius, komsomoļci (komjaunīši – L.S.), spielejat ballis, naudu vēļ sajamat! Es beju puorsteigts, kaidu naudu, nikuo mes nasajēmem. Vēļ pīmiņu, ka nazkai uzastuojom lelā festivalā Ukrainā, kur beja ap desmit tyukstūšom apmaklātuoju. Es nu skotuvis vysus apsveiču ar tyvojušūs Leldīni, ļauds beja šokā, vysapleik stuov pylns ar KGB (Vaļsts drūseibys komitejis puorstuovim – L.S.), bet kaidys beja ovacejis nu publikys, natycami! Tok juosoka, ka tūlaik nabeja eipašys pretesteibys, ka mes spielejam muzyku latvyski voi latgaliski. Tī beja cīši jautri i interesanti laiki,” sovuos atmiņuos doluos Viktors Baikovs.  

Suokumā grupa “Fenikss” mieginuoja Ludzys PMK (Puorvītuojamuo mehanizātuo kolonna, ceļtnīceibys i melioracejis organizaceja – L.S.). Tī Viktors beja matynuotuojs, cyts grupys dalinīks Aleksandrs Cunskis (gitara) – ekskavatorists. Olegs Sivohins (basgitarists) i Andris Boļševics (sytamī instrumenti) struoduoja cytvīt, tok taipoš mieginuoja kūpā. Piečuok Viktors Baikovs struoduoja Ludzys kulturys nomā i beja trešuos kategorejis muokslinīks. “Grupys dvēsele i dzīšmu autors beja Saša Cunskis, sovpus aranžejis mes veiduojom vysi kūpā,” pīmiņ Viktors. Jis ari stuosta, ka grupai beja vysā daudzi dzīšmu, juo vuordim, deļ kaidu diveju albumu vysmoz: “Albums mums tai ari nasaguoja, suocēs 90. godi, nabeja naudys, nabeja studejis, kur īraksteit.” Vystik sovā aktivajā laikā grupa uzastuoja daudzvīt Latvejā. Viktors stuosta: “Mes bejom vysūs īspiejamajūs festivalūs, tūs vydā arī festivalā “Liepājas Dzintars”. Uzjēmem ari puora klipu. Tūlaik jau vyss nūtyka ar VHS kasetem, taidys beja tikai dažim cylvākim, tok mums lobpruot paleidzēja. Videoklips beja juouzjam ar vīnu pīguojīni.”

“Pyrms tam mes studejā “Black Birds” Moskovā īrakstejom pīcys dzīsmis angļu volūdā, tuos mums pīraksteja Vadims Gilis. Sovpus cytom dzīsmem tekstus mekliejom poši i tod vaicuojom, lai mums puortulkoj iz latgalīšu volūdu. Principā skaituos, ka myusu grupa pyrmuo suoce dzīduot popularuos dzīsmi latgaliski, tok patīseibā pyrmū dzīsmi latgaliski nūdzīduoja grupa “Elpa”.” Viktors stuosta, ka jam ir vysleidza, kaidā volūdā dzīduot, tys pasasokūt muzykalajai dzierdei, kura dzeivis laikā paleidziejuse dzīduot latvyski, angliski, latgaliski, krīvyski, nadaudz ari fraņču volūdā. “Nu dzīšmu latgaliski maņ vysuvaira patyka “Latgolai”, ruodīs, ka tai vajadzātu byut Latgolys himnai,” soka Viktors. Cyta storpā, 2017. godā dzīsme tyka nu jauna īraksteita Arņa Slobožanina studejā “Bozova”. Dzīsmis pamatā ir Marejis Andžānis ailis. “Vēļ maņ patyka dzīsme par “Nazynomū muzykantu,” taids lobs bluza gobols.”

Sovā redziejumā i tuo laika atmiņuos doluos ari muziks Sovvaļnīks ci Ingars Gusāns: “Vaira taids skots nu myusu dīnu pusis – tymā laikā maņ beja 16-18 godu, kod pats aktivai klausejūs uorzemu metalmuzyku. Tys beja laiks, kod tai pa eistam aizaruovu taišni ar muzykys klauseišonūs. Beja svareigi dabuot īrokstus, deļtuo, ka jī arviņ vaira suoce īt nu uorzemu. Tys beja maņ primarais, meklieju i klausejūs. Vēļ koč cik sekuoju “Līviem”, “Opus Pro” i vēļ pa kaidai latvīšu grupai. Par “Feniksu” dzierdieju, ka taidi ir, ka daboj panuokumus konkursūs un ka it kai dzīžūt latgaliski. Pats tymā laikā vēļ nūteikti sevi nasaisteju ar latgalīšu volūdu tik cīši kai vāluok. Reali napīmiņu, voi redzieju jūs dzeivajā. Bet atsauksmis par spielētprasmi beja cīši pozitivys, ka vyss ir augstā leiminī un atguodynoj “Led Zeppelin”. Tai kai maņ nazparkū aizagiva taišni grupys “Led Zeppelin” pīminiešona jūs sakarā, tod tys mazynuoja munu interesi jūs dzierdēt, jo es tymā laikā nūteikti nabeju tuos muzykys fans. Bet zynu, ka mani fascinēja tys fakts, ka tepat ir grupa, kas var dabuot panuokumus konkursūs i tikt slovona Latvejā i uorpus tuos. Vāluok, kod jau pasaklauseju jūs īrokstus i uzastuošonys, tod jau taids lapnums puorjēme, ka, redz, ari pi myusu beja eists roks. I es jūs vysod pīmiņu kai latgalīšu roka aizsuociejus, kas sovā veidā īdybynuoja koč kaidys rokmuzkys tradicejis Ludzā, nu kurīnis īt vairuoki labi muziki, kas spielēja/spielej kūpā ar mani. Kūpā ar Daugovpils “Overnight Sensation” jī demonstrēja, ka Latgolā var spielēt roku i var tū dareit cīši kvalitativi.”