Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Latgalīšu volūdā runoj tik aptyvai 150 tyukstūšys cylvāku, attīceigi sevkurs runuotuojs vysa pasauļa kontekstā ir vysā unikals. Tok, cik stypri itū unikalitati nūviertej gosti, izprūtam i cīnejam mes poši? Apkūpuojom vairuokus redzīņus, kab raudzeitu tikt pi sacynuojumu par volūdys lītuojumu turysma jūmā.

Ludzys nūvoda pīredze

Latgolys regions ir interesants sovā daudzveideibā, ari vīna nūvoda ci piļsātys mārūgā latgaliskuma “koeficients” var byut stypri atškireigs. Par pīmāru, Ludzys nūvods, kurā ītylpst treis piļsātys – Kuorsova, kas ir cīši latgaliska, Zylupe, kas pavysam nav latgaliska, dreižuok krīvyska, i Ludza, kas atsarūn nūvoda centrā i tamā nūvārojams vairuoku volūdu sajaukums. Ludzys nūvoda Turysma informacejis centra (TIC) puorstuove Anita Mortuzāne stuosta, ka sovys ekskursejis jei vysleidz suoc ar “Vasali Ludzā” voi “Vasali Latgolā”. Jei stuosta – ka gosti brauc nu cytu Latgolys vītu, tod, kai dasokūt ekskursejis, tai jau asūt iz vītys, cīši bīži teik runuots latgaliski. “Latvīši, kas atbrauc na nu Latgolys, jī grib dzierdēt latgalīšu volūdu,” sovā gida i TIC darbinīka pīredzē doluos Anita Mortuzāne. Vaicuota par turysma materialim ci ceļvežim latgaliski, jei pīzeist, ka, izjamūt Ludzys Amatnīku centru, bukletūs ci informativajūs materialūs latgalīšu rokstu volūda nav maneita. “Uzjamūt gostus, vairuoki turysma uzjiemieji runoj latgaliski, vys, kod jī izbrauc uorpus Latgolys regiona iz kaidim pasuokumim, vysubīžuok puorīt iz latvīšu literarū volūdu,” stuosta Anita, kura papyldynoj, ka volūda nadaudz pasaruoda ari piļsātvidēs – Kuorsovā ir īlu nūruodis, taipoš Ludzys vacpiļsātā daļa nūruožu ir latgaliski.

Daugovpiļs pīredze

Taipoš kai regions kūpumā, ari Daugovpiļs ir kontrastu piļsāta. Piļsātvidē vysā bīži var dzierdēt dažaidys volūdys, tūs vydā na tikai latvīšu, latgalīšu i krīvu, tok ari boltkrīvu, drupeit pūļu, cytreiz ukraiņu. Nedeļgolā Daugovpilī bīži var sadzierdēt ari leitovīšu volūdu, kam tyvejūs Leitovys piļsātu dzeivuotuoji brauc iz itīni īsapierkt. Daugovpiļs Turysma nūdalis vadeituoja Līga Rudzīte-Besakirska soka, ka ari Daugovpilī latgalīšu volūda seņ vaira nav tikai sazinis leidzeklis saimē, tok regiona unikalitate i spieceigs turystu pīsaistis elements. “Daugovpiļs ir daudzveideiga, daudzkulturu piļsāta, kurā sasateik atškireigys tradicejis i volūdys, latgalīšu volūda roda tū eipašū, autentiskū nūskaņu, kurū meklej myusu dīnu ceļuotuojs. Tei ir gribiešona pīdzeivuot nazkū taidu, kū cytur navar dabuot,” tai Līga Rudzīte-Besakirska, kura soka, ka ari pošai dorba vidē vys bīžuok saīt parunuot latgaliski, kas jū prīcynoj. “Pa munam, vīnam nu organiskuokajom videm, kur Daugovpilī radzama latgalīšu volūda, ir atsevišku uzjāmumu iedīņkartis ci daļa nu gastronomiskuo turysma. Vēļ vīns lobs pīmārs ir myusu Kulinaruo montuojuma centrs “Šmakovka”, ari tī latgalīšu volūda skaņ organiski, gidi voda ekskursejis latgaliski, taipoš ir daīmami izdalis materiali latgaliski. Cyts pīmārs ir Vīneibys noma Tradiceju sāta, kur saimem ar bārnim ir daīmama izalauzšonys spēle, kur, puorbaudūt sovys latgalīšu volūdys zynuošonys i meklejūt pareizūs vuordus, var īpazeit Latgolys tradicejis. Byutiski, ka piļsātys gostim i grupom pīduovojam vareibu izīt piļsātys ekskurseju ar latgaliski runojūšu gidu,” doluos Līga Rudzīte-Besakirska.

Preiļu nūvoda pīredze

Preiļu nūvoda Turysma atteisteibys un informacejis centra (TAIC) vadeituoja Zane Pranevska doluos praktiskā pīredzē, ka apmāram nu symta grupu, kas atbrauc gostūs, pīcys byus taidys, kurys jau atbraucūt komunicēs latgaliski, attīceigi ari gids ar jim runuos latgaliski. “Tī cylvāki, kas runoj latgaliski, puorsvorā ir nu Latgolys, vysubīžuok na jaunīši. Tuos ir draugu grupys voi korporativi kolektivi,” stuosta Zane. Sovpus Preiļu TAIC gids Agris Pastars doluos atmiņuos, ka Preiļūs pyrma šaļts gastejuse Baļtinovys školys 11. klase, kuri par reizi beja nūruodejuši, ka ekskurseju grib latgalīšu volūdā. “Lelajom turysma grupom, kas brauc da myusu nu cytu Latvejis vītu, pamatā pateik kaidys frazis, teicīni i atseviški īstarpynuojumi latgaliski. Tok klauseitīs vysu ekskurseju latgaliski grupys nav gotovys, kam lela daļa soka, ka nasaprūt. Munā pīredzē nav bejuse vajadzeiba kaidam atbiļdēt rakstiski latgaliski, sovpus pa telefonu gon bīži komunicejam,” doluos Preiļu TAIC vadeituoja Zane Pranevska. Cyta storpā, Zanei ir ari sova turysma vīta – Nuokūtnis ūzulu cīms Leivuona nūvodā, jei soka, ka tī pīduovuojums ir tikai latgalīšu volūdā. “Grupu sagaidom i programu vodom latgalīšu volūdā. Prūtams, nu suoku vystik paprosu grupai – runuot latvyski voi latgaliski? Mums laikam nav bejuse nivīna grupa nu Kūrzemis voi cytu vītu, kuri saceitu, nā, runojit latvīšu volūdā. Par reizi vīnbaļseigi soka, ka vajag latgaliski, ka nazkū nasaprassim, vaicuosim. Mums parosti ir pīsaisteits ari muzykants, kurs spielej latgaliski. Pa munam, tei ir cīši lela turysma objekta pīvīnuotuo vierteiba,” doluos Zane.

Regiona nūzaris profesionaļu redzīņs

Latgolys Turysma asociacejis Turysma koordinatore Māreite Uorniņa (Orniņa) soka, ka Latgolys turysma pīduovuojumā latgalīšu volūda palīk par vīnu nu vierteiguokūs autentiskuma elementu – kai dabiska daļa nu vīsmīleibys, sarunu i kūpeigi pīdzeivuotuo. Jei soka, ka gondreiž vysi Latgolys turysma saiminīki poši runoj latgaliski i gostim ir vareiba volūdu dzierdet dabiskajā vidē. “Tei nav eipaši deļ turystu veiduota izruode voi īprīšk īvuiceits stuosts. Tei ir dzeiva volūda, kurā cylvāki dūmoj, sasarunoj i nūdūd tuoļuok sovys tradicejis i prasmis,” tai Māreite, kura ari paturpynoj, ka taišni deļ ituo dabiskuma latgalīšu volūda gostim redzīs tik saistūša. “Volūda ļaun vītu īraudzeit cytaiži. Tei dūd sajiutu, ka aiz turysma maršruta, apsavieršonys objekta ci iedīņa receptis ir dzeiva kūpīna ar sovu viesturi, humoru i pasauļa uztveri. Taipoš ir byutiski, ka cylvākim ari pateik na tikai saprast, tok ari īsasaisteit – īsavuiceit sasavasaluot, pasaceit paļdis voi nazkū atkuortuot. Tai gosts palīk na tik par klauseituoju, tok ari par leidzdalinīku.”

Portala lakuga.lv skaiteituoju pīredze

Kab dazynuot portala lakuga.lv skaiteituoju redzīni i pīredzi, sovuos socialūs medeju platformuos aizdevem vairuokus vaicuojumus. Vysupyrma vaicuojom, voi ļauds vyspuor ir bejuši regiona turysma vītuos, tūs vydā na tikai saimisteibuos ci kaiduos apsavieršonys vītuos, tok ari turysma informacejis centrūs. Ite vairums, tys ir vaira nakai 80 % aptaujis dalinīku, atbiļdēja, ka, nui, ir gastejuši Latgolys regiona vītuos, kas skaitomys par turysma objektim. Ari vaicuojumā, voi vysuos vītuos, kur tyka byuts, varēja sasarunuot latgaliski, vairums ci 95 % atbiļžu beja apstyprynojūšys.

Sovpus myusu lyugums nūsaukt tuos turysma vītys, kur saiminīki uzjam gostus i runoj latgaliski, raiseja komentaru byrumu. Vairumu pīmāru asam apkūpuojuši vizuali zamuok. Vys pi itūs daudzūs pīmāru nu personeiguos pīredzis vēļ varu dalikt zemnīku saimisteibu “Vilkači” Preiļu nūvodā, keramikys zeimynu “Pīterkolns” Rēzeknis nūvodā, garšvīlu ražuotuojus “Organic Products”, sātys restoranu “Dzīles” Ludzys nūvodā, šokolada ražuotuojus Bolvu nūvodā “Versa”, keramikis Unu Guru i Liliju Zeiļu Daugovpilī. Nūteikti pi jau nūsauktūs saiminīku i vītu atsarostu ari cyti pīmāri, vystik itys plotais saroksts paruoda, ka latgalīšu volūda ari turysmā ir dzeiva i darbeiga. Tok, kai vīnā nu publiskūs komentaru pīraksteits, ir svareigi ari pošim runuot latgaliski, kab mums taipoš atsaceitu.