Viesturis šaļteņu pīturā itūmienes – par Rēzeknis biblioteku

Viesturis šaļteņu pīturā itūmienes – par Rēzeknis biblioteku

10. janvarī 14.00 Latgolys Kulturviesturis muzejā (Atbreivuošonys alejā 102, Rēzeknē) nūtiks kuortejuo Viesturis šaļteņu pītura par Rēzeknis bibliotekys viesturi, kur pīsadaleis bibliotekys specialisti i byus apsaverama jūs veiduotuo ekspresizstuode, informej muzeja kulturviesturis nūdalis vadeituoja Anna Līpenīte.

Kai līcynoj viesturis olūti, pyrmuo biblioteka ar 200 gruomotom Rēzeknē izaveiduoja 1830. godā. Tei izavītuoja pi pyrmuos piļsātys slimineicys, kurei atsaroda tānejā Latgolys īlā. 19. gs. beiguos i 20. gs. suokuos bibliotekys beja izveiduojuši gruomotu izdevieji A. Imjanitovs i B. Šereševskis, nu ap 1910. godu suoce funkcionēt I. Gončarova vuordā nūsauktuo Režicys centraluo biblioteka. Interesants ir fakts, ka 1907. godā bazneickungs J. Rušanovs izsaceja iniciativu izveiduot biblioteku Režicys cītumā i sovu ideju jis eistynuoja. Paguojušuo godu symta 30. godūs Rēzeknē beja 5 bibliotekys.

Iz pasuokumu gaideiti vysi interesenti, īīšona bez moksys.

Karteņa nu Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojuma: Rēzeknis piļsātys vaļdis noms 20. gs. 20. godūs, kur atsaroda piļsātys centraluo biblioteka.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
29
Cat
15:00 Viesturis šaļteņu pītura “Latvij... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Viesturis šaļteņu pītura “Latvij... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Sep 29 @ 15:00 – 17:00
Itūšaļt Latvejā ir pyrma vieliešonu laiks, kod pylsūni lem, par kuru nu deputatu kandidatu sarokstim atdūt sovu bolsu. Ari pyrma 100 godu 1922. goda 7. i 8. oktobrī riezeknīši, kai ari vysys Latgolys i Latvejis[...]
Sep
30
Pīk
11:30 Saruna par Pēteri Martinsonu @ tīšsaistē
Saruna par Pēteri Martinsonu @ tīšsaistē
Sep 30 @ 11:30 – 13:00
Saruna par Pēteri Martinsonu @ tīšsaistē
J. Soikāna Ludzys muokslys škola aicynoj pīsasaceit iz seminaru, kurā Imants Klīdzējs (Mg.art, LMA doktorants, Salacgreivys muokslys školys direktors) stuosteis par muokslinīku, keramiki, arhitektu Pēteri Martinsonu. Pīsasaceit var ITE.