“Pi myusim Latgolā” – par Latgolys kongresam veļteituom izstuodem

“Pi myusim Latgolā” – par Latgolys kongresam veļteituom izstuodem

Jau pavysom dreiži aizasuoks Latgolys kongresa symtgadis leluo svieteišona. Taišni Latgolys kongress pyrma 100 godu Rēzeknē beja pyrmuo demokratiski īvālātuo Latgolys latvīšu puorstuovu sanuoksme, kurā tyka nūlamts, ka Latgolys, Vydzemis i Kūrzemis latvīši ir vīna tauta i Latgolai ir juoapsavīnoj ar puorejim tūpūšuos Latvjis nūvodim.

Itymā sakarā Latgolys Kulturviesturis muzejā tūp unikala izstuode. Vaira stuosta muzeja specialists kulturviesturis vaicuojumūs Kaspars Strods: “Izstuode byus div variantūs. Vīns byus ceļojūšais, kas byuteibā jau ir gotovs, puorsvorā paradzāts Latgolys školom, i sovu ceļu suoks 3. majā, kod tiks atkluota arī stacionaruo izstuode. Piec byuteibys tys byus tys pats materials, kas stacionarajā, bet golvonuo atškireiba byus taida, ka stacionarajā izstuodē byus ari originalprīškmati.”

Kaspars Strods atkluoja, ka, veidojūt izstuodi, jis struoduojs ar Minskys Nacionaluo arhiva dokumentim. Juo redzīnī poša vierteiguokuo ir kongresa rezoluceja, kas da šam laikam nav publicāta. Tamā ari nūruodeits, ka dalinīki tū patīsai saukuši par Latgolys kongresu. Puorejī nūsaukumi, kas mynāti cytūs olūtūs i literaturā, nav precizi.

Izstuodē byus apsaverami materiali nu cytu muzeju i arhivu. Kai pastuosteja Kaspars Strods, izstuode byus sadaleita treis tematiskuos daļuos – laiks pyrma kongresa, Latgolys kongress i laiks pēc kongresa. Jamūt vārā, ka izstuodei izmontuoti materiali, kas da šam nabeja daīmami, Kaspars Strods paradz, ka niu apmaklātuojim iz Latgolys kongresu pasaruodeis skaidruoka kūpaina.

Tīpoš Rēzeknē, Vladislava Luoča rakstnīceibys muzejā ari apsaverama Latgolys kongresam veļteita izstuode, kas ir poša muzeja vadeituoja Pītera Luoča myuža dorbs. “Izstuode tūp gryuši,” stuosta Pīters Luocis, “symts godu paguoja, bet tī materiali, kai soka, nav dabojami i cīši pretruneigi. Te vajadzeigs dziļš pietejums par tū laiku. Te daudz losamuo materiala, ir apsaverami četri kongresi. Lai saprostu tū pyrmū, juosaver vysi četri.” Izstuodē apsaveramys tymā laikā izdūtuos gruomotys, periodika, kartenis, kai ari cyti materiali.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
22
Svā
vysu dīnu Aleksandra Karpova izstuode “Māk... @ Pasauļa latvīšu muokslys centrs
Aleksandra Karpova izstuode “Māk... @ Pasauļa latvīšu muokslys centrs
May 22 vysu dīnu
Pasauļa latvīšu muokslys centra galerejā Ciesīs, Lelajā Školys īlā 6 da 22. maja apsaverama grafika Aleksandra Karpova (1953-1994) dorbu izstuode “Māksla kā ierocis”. Muokslinīks īt nu Latgolā zynomuos Volontu dzymtys, sovys dzeivis nūslāgumu pavadeja Rēzeknē, ari[...]
09:30 Ontona Matvejāna pīminis pasuokums @ Drycāni
Ontona Matvejāna pīminis pasuokums @ Drycāni
May 22 @ 09:30 – 13:00
9.30 Sv. Mise Drycānu bazneicā, dzīd i spielej Stiernīnis dzīdūšī jaunīši 11.00 Drycānu kulturys nomā – koncerts “Kai bolta sudroba dzeiteņa”. Pīsadaleis vītejī kolektivi, Stiernīnis, Varakļānu i cyti sadraudzeibys kolektivi, Ilze Grēvele-Skaraine, “Dricānu Dominante” i[...]
11:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Ruņču kapleica
Maja dzīduojumi pi krysta @ Ruņču kapleica
May 22 @ 11:00 – 12:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.
12:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Bumbišku krysts
Maja dzīduojumi pi krysta @ Bumbišku krysts
May 22 @ 12:00 – 13:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.