“Pi myusim Latgolā” sateik sovus meistarus

“Pi myusim Latgolā” sateik sovus meistarus

Gatavejūtīs akcejai “Satiec savu meistaru”, raidejums “Pi myusim Latgolā” gastej Viļakā i Viļānūs, kab īpazeitu daudzpuseigūs tradicionalūs omotu pratiejus. Jau itymā nedeļgolā sevkurs grybātuojs varēs īsavuiceit aust dečus, taiseit lelis ci pagatavēt suotnus gavieņa iedīņus.

Viļakys nūvoda Škilbanūs 1. i 2. aprelī Annelis Slišānis vadeibā nūtiks kokoru deču ausšona, kū varēs vuiceitīs sevkurs grybātuojs. Annele gatavej unikalu duovonu – 100 dečus i 100 stuostus Latvejai.

“Tys nav atjemams vīns nu ūtra, tys ir saisteits kūpā,” soka audieja Annele Slišāne. “Es aužu nu kaida materiala, par pīmāru, nu nuotru, deči i tymā radeišonys šaļtī es dūmoju par tū, kas asociejās ar kaidu nūtikšonu bierneibā voi par nūtikšonom nuokūtnē, voi saisteibā ar Latgolu, ar Latveju. Taidā veidā tys stuosts rūnās ari aužūt.”

Itū brangū duovonu Annele īguoduoja, kab vīnkūpus realizātu sovys īceris. Jai ir bezgola daudz ideju, nu kuo var aust. Annele suokuse skaiteit i saprotuse, ka padūmā ir cīš daudz materialu i tūs var apvīnuot lelā duovonā zam sauklim “Latvejai 100” ci “Mes asam Latveja”.

“Maņ baba beja deču audieja,” atkluoj Annele Slišāne. “Jei apaude vysu cīmu i tierguoja dečus tuoļuok. Poša kruosuoja dīgus. Es dūmoju, ka ausšona vyspuor atsateisteja leidz ar cylvāka dūmuošonys atteisteibu.”

Aužūt 100 dečus, Annelei ir uzstuodejums, ka kotram dečam juobyut nu sova materiala. Pamatā jei izavielej augus, kas aug tepoš Latgolā, Latvejā. Taipoš juoatzeist, ka audieja atrūn unikalus rysynuojumus, dūmojūt par pasauļa ilgtspiejeibu i lītu ūtrreizeju puorstruodi. Deļtuo jei auž na viņ nu dīgu ci augu škīdru, bet ari nu kokoru, maizis īpakuojumu, īpierkumu maiseņu i cytu materialu.

“Dāls tūs sauc par Vysuma dečim,” stuosta Annele, “jis prosa – kai, mam, tu izduovuosi vysai Latvejai, kai tys nūtiks, ka tu izduovuosi. Es soku, ka tei byus duovona vysim, ka vysi varēs aust ci vērtīs izstuodis. I tod jis jūs sauc par “Vysuma dečim”. Cikom izgleiteibys sistema nav aplauzuse spuornus, jis tū radz, ka idejis īt nu kosmosa, caur mani realizejās dečūs i deļtuo jis tai sauc jūs par “Vysuma dečim”.”

Niule Annelei Slišānei nūausts 31 dečs i taps tikpat stuostu.

Sovpus dasadolūt akcejā “Satiec savu meistaru” Viļānūs itymā nedeļgolā byus vareiba nūraudzeit i īsavuiceit gavieņa iedīņu receptus.

Viļānu kulturys noma vadeituoja Margarita Cakula, kuordynuodama garšys kuorpenis, stuosta, ka myusu babys gavienī naēde viņ plykus buļbus ar suoleju siļču, nu ari vysaidus duorzeņu iedīņus ar naparostim nūsaukumim. Tūs nedeļgolā ite gatavēs Viļānu folklorys ansambļa sīvys.

Taipoš Viļānūs nu nūvolkuotu tautyskūs bruņču meistare Irina Klimanova taisa breineigys lelis. Sevkurs grybātuojs itymā nedeļgolā varēs īsavyuceit, kai tys dorams.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Oct
29
Pīk
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Oct 29 @ 19:00
Grupys “Baltie lāči” koncertprograma “Tirgus stāsti” @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Oct
30
Sai
09:45 Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 30 @ 09:45
Dorbu īsnīgšona Latgolys muokslinīku izstuodei Rudens 2021 "Pēdas/Pādi" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Latgolys Kulturviesturis muzejs aicynoj Latgolys muokslinīkus leidz 30. oktobram īsnīgt dorbus rudiņa izstuodei. Ituo gods rudiņa izstuodis moto ir tema “Pēdas” aba latgaliski “Pādi”. Pādi, kū mums atstuoj nūtikšonys, satyktī cylvāki, šaļtenis.  Izstuodis aptuvenais laiks[...]
Oct
31
Svā
14:00 Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Oct 31 @ 14:00
Spēle "Ziemeļlatgales detektīvi" @ Zīmeļlatgola
Aicynoj pīsadaleit spēlē, kura topuse Bolvu Centralajai bibliotekai sadarbeibā ar Viļakys nūvodu turisma informacejis specialistem, projektā “Ziemeļlatgales detektīvi”.  Spēlē varēs īpazeit Zīmeļlatgolys dobys i kulturviesturis objektus, kai ari turisma pīduvuojumu – kūpā izpyldūt 121 aizdavumu. [...]
18:00 Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Oct 31 @ 18:00
Foto izstuode "Raiņa dzejolis fotogrāfijā" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Nu 5. maja da 31. oktobra Raiņa muzeja “Jasmuiža” breivdobys teritorejā, Preiļu nūvoda Aizkaļnē, apsaverama foto izstuode “Raiņa dzejolis fotogrāfijā”. Vaira informacejis par izstuodi ITE. 
Nov
5
Pīk
15:30 Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Nov 5 @ 15:30 – 15:50
Laikā nu 1. da 5. novembra byus Latvejis Kulturys akademejis starptautyskuo konferenču sereja “Kultūras krustpunkti XV”, kurys laikā tīšsaistē. varēs dzierdēt kulturviesturnīcis Ievys Pīgoznis lekceju “Tradicionālā apģēba pētniecības un rekonstrukcijas problēmas: ieskats Latgales zeķu izpētē”. [...]