Roksta autore: muokslys viesturneica Inese Sirica

Gleznuotī aba oteitī dzeivinīki i putyni Latvejis tautys muokslā atrūnami iz pyura mebeļu i rešuok iz cytu kūka prīkšmatu, kai gultys i šiupeli. Eiropys tautys muokslā mebeļu apgleznuošonys mūde aizasuoce 17. godu symta beiguos. Latvejā zemnīku mebelis suoce apgleznuot 18. godu symta beiguos (Kūrzemē i Zemgalē), i tradiceja izabeidze viņ 20. godu symta suokumā. Gleznuojuma mierkis beja padareit kūka prīkšmatu kruošņuoku i senejuokūs pīmārūs ari ītvert kaidu simbolisku viestejumu, kas myusu dīnu cylvākam na vysod ir skaidri nūlosoms. Iz vysa vaira gleznuoti stilizāti i izdūmuoti plaukstūši zīdi vāzēs, goda skaitli, putyni, dzeivinīki, cytreiz ari cylvāki. Latgola i Augšzeme 19. godu symta beiguos izacēle ar spīdūga gleznuojuma tehnikā dekoreitom pyura skreinem.

Kaidus dzeivinīkus gleznuoja?

Gleznuotī dzeivinīki Latvejis i Eiropys tautys muokslā īguojuši nu vītejuos varys gierbūņu. Latvejā taidi motivi kai divgolvu ierglis, lauva, greifs i brīds vītejā tautys muokslā atveiduoti tikai gleznuojumūs vysmoz kūpš 18. godu symta beigom. Dekorativuo gleznuojuma kūpejā izkuortuojumā iz mebeļu prīkšejūs plakņu vyscīškuok īvāruota heraldiska kompoziceja, kod objekti attāluoti spīgeļsimetrejā.

Lauvys i brīža puors vysdreižuok īguojs nu Kūrzemis i Zemgalis hercogistē lītuotuo Ketleru dzymtys gierbūņa. Gleznuojums konstateits iz pyura mebeļu bejušajā hercogistis teritorejā: Jelgovys, Kursīšu, Irlovys apleicīnē. Atseviški izškirams brīža i ari lauvys motivs. Gleznuotī brīži seviški rakstureigi Kūrzemis jiurys pīkrastis teritorejā. Ka brīža motivs nav sastūpams Latgolā, tod lauva oteits vysūs Latvejis nūvodūs. Motiva formalī rysynuojumi ir daudzveideigi, kotrs gleznuotuojs dzeivinīku interpretiejs pa sovam.

Pyura skreinis gleznuojums – brīds. 1893. gods. Alsunga. Privateipašums.

Divgolvu ierglis. Vairuokūs desmitūs 18. i 19. godu symta Dīnvydkūrzemis pyura mebeļu atslāgys cauruma apkoluma vairūdzeņūs radzams divgolvu ierglis, kura īīšona skaidrojama ar Krīvejis imperejis gierbūņa atveidu. Dekorativajā gleznuojumā divu golvu ierglis radzams treis pīmārūs Vydzemē (Vitrupis, Skultis pogostūs) i Kūrzemē (Pitragcīmā).

Greifs gleznuots tikai iz trejim škapim Talsu i Dundagys apleicīnē. Talsu nūvoda muzeja kolekcejā 1834. godā oteitajam škapam iz durovu piļdeņa attāluots greifs ceinis pozicejā īpretim lauvai, bet Dundogys apkaimē Gibuļu cīmā 1832. godā oteitais greifs ir kai vāzis i zīdu otiejuma sastuovdaļa.

Pūkis īpretim Austrumnīciskajai pilei voi bazneicai konstateits tikai iz vīnys mebelis – Piļtenis apleicīnē iz 1786. godā darynuotuos pyura skreinis. Latvīšu folklorā ir daudz stuostu par pūki, kurs sanas gryudus pyunēs, apcierkņūs, sātivēs (Edvarts Virza “Straumēnūs” pīmiņ naradzamū goru – puorticeibys pūki –, kuram saiminīks beja atstuojs labeibys kiuli aiz līkškeru, lai pūkim ir ar kū mīluotīs. Bet Juoņs Jaunsudrabeņš “Boltajā gruomotā” aproksta breinumainu tālu – pūki –, par kuru tykušys stuosteitys puosokys “(..) Tī jaucās patīseibys ar vysnaīspiejamuokuom īdūmom. Tī beja karali i priņcesis, pūki, būri, rogonys i valni. Nūtikšonu vīta šaļtim dabasi, šaļtim eļne, šaļtim zalta i dimanta piļs.” Īspiejams, iz pyura skreinis vizualizeits latvīšu mutvuordu kulturā zynomais par teiksmainū pūki.

Zyrgs i ar tū saistomuos saimnīcyskuos darbeibys daudz paruodeitys latvīšu tautys dzīsmēs, vystik dekorativajūs gleznuojumūs zyrgs attāluots reši, koč i konstateits vysūs nūvodūs. Attāluots zyrgu puors, zyrgs puorī ar gaili voi ari kai savrups motivs kompozicejā, pīmāram, iz Kaunatys pogostā apgleznuotuos pyura skreinis.

Skreinis gleznuojums – zyrgs. 19. g.s. beigys. Kaunatys pogosts, Leini, Maculeviča sāta. Atsarūn Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā.

Bejušajā Kūrzemis i Zemgalis teritorejā sastūpams ari zyrga i veirīša motivs. Zemnīkam leidzeigs veirīts zyrga mugurā gleznuots iz škapa durovu. Cytu reizi radzama nūsaceita medeibu aina – veirīts militara rakstura ītārpā i zyrga mugorā īpretim kaidam zvāram. Pīmāram, Gederta Eliasa Jelgovys Viesturis i muokslys muzeja kolekcejā atrūnama 1827. godā apgleznuota pyura skreine i iz tuos prīkšejuos plaknis atveiduota vāze ar zīdim, bet obejuos pusēs tai veirīts zyrga mugurā i rācūšs lauva.

Suņs, kurs dzan pādys začam. Sižetiskuos ainys Latvejis tautys muokslā ir reši sastūpamys. Vystik ir izadevs identificēt taidu motivu kai suņs, kurs dzan pādys začam. Identiski rysynuots motivs konstateits Dīnvydrītumkūrzemē (Ceirovys, Ruovys i Apriķu apleicīnē) iz pīcu 18./19. g.s. mejis pyura mebeļu.
Medeibu ainys attāluojums latvīšu tautys dzīsmēs nareši nūruoda iz leigovys mekliejumim, īspiejams, iz pyura mebeļu itymā apvydā apdzīduotuo tematika tykusi vizualizeita taišni taidā veidā.

Luoča dancynuošona. Pagaidom zynoms tikai vīns pīmārs par luoča dancynuošonys ainu. 1826. godā oteitajā pyura skreinē nu Reigys apkuortnis, kas atrūnama bruoļu Andrusu etnografiskūs prīkšmatu kruotuvē Vidridžūs. Plaknis kompziceju veidoj centralais divu vāžu, zīdu, putynu i goda skaitļu motivs, bet kreisajā pusē radzams stabulātuojs, kurs dancynoj luoci. Lobajā pusē attāluota sīvīte i veirīts, sasadavuši rūkuos, nu kuru izaug spūžs zīds. Veirīts tārpts militara rakstura drēbēs, bet sīvīte garā suknē i juos motus rūtoj lente. Profilā atveiduotais muzykants, stabulis pyutiejs, ītārpts saleidzynojūši vīnkuoršuokā tārpā. Muzykantam īpretī doncoj bryuns luocs. Dzeivinīks stuov iz pakalis kuoju, a prīškejuos depis cylojās daņcī. Luoča dancynuošonys aina apspālāta Latvejis tautys kulturā maskuošonuos tradicejuos.

Gleznuoti putyni

Eiropys tautys muokslā putyna motivs kai ornamenta sastuovdaļa ir cīši īcīneits. Latvejā 18. i 19. gdu symta pyura mebelēs dekorativi gleznuoti putyni sastūpami daudz, tī atveiduoti sūpluok vāzis i zīdu ornamentim aba izklīdāti iz mebeļu prīkšejuos plaknis.

Vysūs Latvejis nūvodūs mebeļu rūtuošonā kūpeiga pazeime ir heraldiskajā kompizicejā atveiduots putynu puors. Dekorativajūs gleznuojumūs putynu sugys, leidzeigi kai cytvīt Eiropā, ir gryuši identificejamys, vīņ nūsokoms gaiļs, vysta i starks.

Gaiļs. Vysaidu tautu ticiejumūs gaiļam ir simboliska sasaiste ar augleibu i lobu ražu. Dekorativajā gleznuojumā gaiļs kai centralais motivs radzams ari iz divu Vydzemis 19 g.s. pyura skreiņu i škapa. Izteikti stilizeiti gaiļu motivi rakstureigi ari iz pyura skreiņu apakolumūs, pīmāram, Vīpis i Atašīnis pogostūs. Iz vairuoku pyura mebeļu apkolumūs vysūs Latvejis nūvodūs gleznuots ari malns gaiļs. Latgolā tys sastūpams iz 19. g.s. beiguos kruosuota škapa nu Ondrupinis pogosta.

Škapa gleznuojums – malns gaiļs. 19. g.s. beigys. Ondrupinis pogosts, Ļoļu cīms. Izmiereja pīminekļa vaļdis dalinīks E. Klimovs 1925. godā. Atrūnams Latvejis Nacionalajā viesturis muzejā.

Gaiļa i vystys puors daudz attāluoti iz pyura mebeļu Latvejā jau kūpš 18. g.s. beigu, Latgolā kūpš 19. g.s. beigu. Latvīšu folklorā kuozu apdzīduošonus dzīsmēs gaiļs i vysta apzeimoj jaunū veiru i sīvu. Jau 1618. goda jezuitu ziņuojumūs par Ludzys, Rēzeknis i Daugavpiļs apriņčim nūruodeita gaiļa i vystys pīdereiba sīvyškajam i veiryškajam. Jezuiti rakstejuši, ka vītejī veirīši pi svātajim ūzulim zīduojuši gaili, bet sīvītis – vystys.

Gaiļa i vystys puora motivs oteits heraldiskajā kuortuojumā iz prīkšejuos plaknis zīdu nūslāgumā voi ari obpus vāzei. Puorsvorā prīkšejū plakni rūtoj tikai vīns gaiļa i vystys puors, bet dažūs gadīņūs iz pyura skreiņu i škapu nu Latgolys (Rēzeknis apriņča Rozentovys, Kaunatys i Stiernīnis pogostūs ir radzami vairuoku putynu puoru atveidi.

Skreine – divi gaiļa i vystys puori. 1884. gods. Stiernīnis pogosts. Izmiereja pīminekļu vaļdis lūceklis M Pluka 20. g.s. 20. godūs. Atrūnams Latvejis Nacionalajā viesturis muzejā.

Skreinis gleznuojums – gaiļa i vystys puors. 19. g.s. beigys. Kaunatys pogosts, Leini, Maculeviča sāta. Atrūnams Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā.

Starks, starku puora motivs. Zīmeļu zemu mutvuordu kulturā starku regularuo atsagrīzšona pavasarūs sasasauc ar zemis atdzimšonu augleibai i starka kai “bārnu nesieja” lūmu. Starki gleznuoti iz pyura mebeļu, partū ka nūdrūsynuojuši jaunajai sīvītei laimi, svieteibu i augleibu lauleibys dzeivē. Eipaši īcīneiti starku gleznuojumi bejuši Zemgalē. Rundālis pogostā pyura mebelis varēja byut apgleznuotys ar vysmoz desmit putynu atveidim, nu kurim četri bejuši starki. Latgolā starki attāluoti iz pyura škapu Kaunatys, Rozenmuižys i Rozentovys pogostūs. Vysūs pogostūs atveiduots starku puors floralūs motivu nūslāgumā. Rozenmuižys pogostā starks attāluots storp gaili i vystu. Latgolā starku puors gleznuots iz šiupeleiša kuojgola.

Skreine 20. gs. suokums. Atrūnama Latgolys muokslys i amatnīceibys centrā, Leivuonūs.

Bolūža motivs. Tai kai bolūds teik skaiteits par monogamu putynu, kūpš 18. g.s. bolūžu puori atveiduoja iz mebeļu i cytu lītiškuos muokslys objektu, kuri tyka pasnāgti kai lauleibu duovona. Ari latvīšu tautys dzīsmēs bolūžu izteikti monogamuo dzeive cīški ir simbols uzticeibai mīlesteibā. Divu bolūžu voi dūju puors attāluots iz sešu Zemgalis pyura skreiņu. Pyura skreinis oteitys nu 19. g.s. leidz 20. g.s. 90. godim.