Daugovpilī nūtiks konfereņce “Dižo latgaliešu devums Latvijai”
![Daugovpilī nūtiks konfereņce “Dižo latgaliešu devums Latvijai”](https://www.lakuga.lv/wp-content/uploads/2017/06/68e17984615b76f4eff9dda1015855aa-1000x667-c-default.jpg)
30. novembrī Daugovpilī, Latgolys Centralajā bibliotekā (LCB), nūtiks kulturviesturiskuo konfereņce “Dižo latgaliešu devums Latvijai”, informej bibliotekys puorstuove Inese Vaivare. Konfereņcis dalinīkim byus vareiba pīsadaleit četruos seminarnūdarbeibuos, kuruos vadeis Latgolā, Latvejā zynomi i kompetenti specialisti.
“Latgales kultūras programmas 2017” ītvorūs tyka podturāts Latgolys Centraluos bibliotekys projekts: “Kultūrvēsturiskā konference “Dižo latgaliešu devums Latvijai” Daugavpils reģiona kultūras un izglītības iestāžu darbiniekiem”. Sagaidūt Latvejis vaļsts symtgadi, nūzeimeigai ir apsazynuot i popularizēt Daugovpiļs piļsātys i regiona nūvodnīku īguļdejumu Latgolys i Latvejis vaļsts ekonomiskajā, socialajā, politiskajā, izgleiteibys i kulturys atteisteibā, partū ari itūgod LCB planavoj veicynuot regiona sabīdreibys tuoluokizgleiteibys vareibys nūvodpietnīceibys jūmā.
Daugovpiļs Universitatis Humanitaruos fakultatis Latvīšu literaturys i kulturys katedrys docents, filologejis doktors Valentins Lukaševičs vadeis nūdarbeibu par Pabārzu dzymtys lūmu Latvejis kulturā i politikā. Pabārzu dzymta ir davuse nūzeimeigu īguļdejumu latgalīšu izgleiteibys leimiņa veicynuošonā, literaruos dūmys atteisteišonā i Latgolys socialekonomiskuos atteisteibys sekmiešonā.
Latgalīšu literats, tulks, filologejis magistrs Ivars Magazeinis snēgs satureigu informaceju par taidim zynomim daugavpilīšim Latgolys kongresā kai mediki, politiki, izgleiteibys i presis darbineicu Apoloneju Lavrinoviču (1886-1967), literatu, politiki i presis darbinīku Jezupu Kindzuli (1883–1941), juristu, politiki i sabīdriskū darbinīku Puovulu Laizānu (1888–1933). Seminarnūdarbeibys dalinīkim byus vareiba viertēt pīmynātūs personu kūpejuos i atškireiguos vierteibys, idejis i darbeibys teņdeņcis Latgolys atteisteibys veicynuošonā.
Latgolys pietnīceibys instituta vadeituoja, viesturis doktora Henriha Soma seminarnūdarbeibā kluotyn asūšī izzynuos vēļ nazynomus faktus par 1917. goda nūtikšonom Daugovpilī, “breiveibu pavasari” i tuo īvāruojamuokajim darbinīkim.
Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra golvonuo kruojuma globuotuoja, pedagogejis i viesturis magistre Zane Melāne, apkūpojūt viesturis olūtu līceibys, seminarnūdarbeibā stuosteis par Daugovpilī zynomuos izgleiteibys darbineicys, politikis i literatis Valerejis Seilis (1891–1970) davumu Latgolys atteisteibā.