Rēzeknis piļsātys svātkūs paradzāta Streiča kinonakts mistereja

Rēzeknis piļsātys svātkūs paradzāta Streiča kinonakts mistereja

Rēzeknis piļsātys svātku ītvorūs 5. augustā 21.30 Festivala parkā nūtiks muzykalais breivdobys koncertizvadums “Streiča kinonakts mistērija Rēzeknē”, kurymā varēs izbaudeit Juoņa Streiča zynomuokūs kinu epizodis, citatus i breineigū muzyku, informej Rēzeknis Kulturys i turisma centra reklamys specialiste Maija Upeniece.

Caur latvīšu dyžanuo kinomeistara Juoņa Streiča vysaidu laiku popularuokajim kinu meļdenim, dzīsmem, dejom, fragmentim, atmiņom, smīkleigim gadīnim, kinu citatim, kurī nu jau palykuši par klasiku, trokim daņčim, kūpā ar  teatru i kinu akterim, dzīduotuojim i doncuotuojim varēs izdzeivuot Streiča kinonakts mistereju Rēzeknē.

Festivala parka skotive iz laiku paliks par filmiešonys laukumu, tautā īmīļuoti akteri, tragiki i komiki, epizožu i masu skotu dalinīki, kai ari vyss kinu veiduošonā īsaisteitais personals, suocūt nu kostimu i rekvizitu puorzinem, gierbiejom, šoferim, operatorim, apgaismuotuojim, skaņu režisorim, grima muokslinīkim i asistentim izspielēs, izdzīduos i izdoncuos stuostu par dyžanuo latvīšu kinorežisora Juoņa Streiča daiļradi, kurs da šam ir radejs vaira par divdesmit latvīšu tautys atmiņā i kinoviesturē palīkūšys i mīļuotys kinys. Popularuokuos muok citēt vysu paaudžu puorstuovi sevkurā Latvejis piļsātā i pogostā. Kai sacejs maestro Raimonds Pauls: “Kū tod es jū te slaviešu, juo kinys citej tauta.”

Režisors inscenātuojs Juoņs Streičs ir vysspūdruokais kinu meistars Latvejā, jis mīļoj sovus akterus i skateituojus, mīļoj dzeivi, sovu dzymtū pusi Latgolu i sovu tāvzemi. Cylvāki ir juo muokslys īdviesme i itū dzeivū i ciļvieceigū var atrast sevkurā juo kinā.

Koncertizvadumā “Streiča kinonakts mistērija Rēzeknē” sevkuram skateituojam byus vareiba atsaukt atmiņā taidys kinorežisora kinys kai “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Uzticamais draugs Sančo”, “Mans draugs – nenopietns cilvēks”, “Teātris”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Aizaugušā grāvī viegli krist”, “Cylvāka bārns”, “Likteņdzirnas”,  “Rūdolfa mantojums” i cytys.

Kino orkestris pianista Jura Kristona vadeibā kūpā ar postfolklorys grupu “Rikši” ryupēsīs par lobskaneibu i eipašom kino meļdeņu apdarem, kuruos izdzīduos akters i Latvejis Nacionaluos operys i baleta tenors Jurs Jope, operdzīduotuoja i muzyklu aktrise, mecosoprans Baiba Renerte, kai ari atraktivais folklorists i dzīduotuojs Ēriks Zeps. Eipašu dzierksti izškiļs doncuotuoji Muorteņš Kagainis, Zane Prokofjeva, Rolands Šteinbergs, Egija Abaroviča i Reinis Rešetins horeografis Īvys Kemleris vadeibā, nu kinonakts vadeituoju lūmuos īsajuss Latvejis Nacionaluo teatra akters Uldis Anže i Latvejis Nacionaluo teatra aktrise Indra Burkovska. Kinonakts misterejis kulminacejā varēs redzēt sevkuram skateituojam zynomus i mīlus kinorežisora kinu akterus: Leonu Krivānu, Ivaru Kalniņu, Juoni Skani, Baibu Indriksoni i ari pošu izcylū kino meistaru Juoni Streiču. Koncertizvaduma režisors – Valdis Pavlovskis, gaismu muokslinīks – Egils Kupčs, videomuokslineica – Keja, tehniskais vadeituojs – Intars Gegusts, producente – Īva Šteinberga.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Feb
26
Pyr
all-day Izstuode “Māla gravitācija” @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Izstuode “Māla gravitācija” @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Feb 26 all-day
Itūgod palyka 105 godi kai dzims izcylais keramiks Stanislavs Vylcāns. Aktualizejūt S. Vylcāna jubileju i juo nūzeimeigū davumu Latgolys keramikys tradiceju saglobuošonā, Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj baudeit izstuodi “Māla gravitācija”, kuruos atkluošona nūtiks[...]
13:00 Silvai Linartei veļteitys izstuo... @ Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškola "Saules skola"
Silvai Linartei veļteitys izstuo... @ Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškola "Saules skola"
Feb 26 @ 13:00 – 14:00
26. februarī, atguodojūt Silvu Linarti 85. dzimšonys dīnā, “Saulis školys” konferenču zālē nūtiks muokslineicys pīminis izstuodis atkluošona.   Silva Veronika Linarte (26.02.1939.–23.07.2018.), ilgus godus vuicūt kompozicejis pamatus studentim i školuotuojim na tik “Saulis školā”, bet[...]
Feb
29
Cat
all-day Evijis Styrnys gleznu izstuode “... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Evijis Styrnys gleznu izstuode “... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Feb 29 all-day
Mādz saceit, ka dzeive ir sapyns. Izstuodē ir vārojamys gleznys akvareļu tehnikā, kuru var skaiteit par eipaši pīmāruotu sapynu atspaitu radeišonai. Akvareļu kruosys ar sovu plyustūšū caurspeideigumu ļaun mums īsajust sapynu pasaulī, kur vysu dzeivūs[...]