Pasaulī vīneigajam latgaliski rokstūšajam portalam 10 godi

Pasaulī vīneigajam latgaliski rokstūšajam portalam 10 godi

Itamuos dīnuos paīt 10 godu nu tuos šaļts, kod dorbu suoce Latgalīšu kulturys ziņu portals LaKuGa.lv. Bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” izveiduotais portals godu laikā ir pīdzeivuojs vairuokys puormainis, mainejīs tuo vizualais izskots i portala veiduotuoji, tok tys vysod ir palics pasaulī vīneigais tikai latgaliski rokstūšais portals, kas regulari viestej par latgaliskuom kulturys nūtikšonom. Jubileja reizē ar stuostim par sovu darbeibys laiku LaKuGā, kai ari vieliejumim tuos darbeibai iz prīšku doluos portala bejušī redaktori Jurs Viļums, Edeite Husare i Vineta Vilcāne, kai ari Laura Melne, kas portalu voda itūšaļt.

Jurs Viļums:

2007. goda suokumā vajadzeiba piec vīnuota i aktiva (koč pa ziņai dīnā) škārsteikla resursa latgalīšim beja nūbrīduse ari puortapt konkretā tehniskā pīduovuojumā. Valentins Lukaševičs pīduovuoja sovu ideji par portala nūsaukumu, tehniskū pusi salykom iz tuo laika portala latgale.lv bazis. Tai vyss suocēs. Pats apsajiemu lopu uzturēt vysmoz tik ilgi, koleidz atsarūn cyti jauni aktivisti, kas gotovi dorbu turpynuot. Tai 2011. godā varieju prīceigs giutīs pi nuokušūs dorbu.

Vieleju ari pošreizejim portala LaKuGa.lv uzturātuojim spāku i prīcu struodojūt, jaunys idejis i paleigus pi tūs eistynuošonys. Iz LaKuGys pamatim varam turpynuot audzēt latgalīšu sazinis telpu škārsteikla plošumūs – vacuo īcere par kasdīnys ziņom, par kaidim audio i video sižetim nikur nav pagaisuse.

Edeite Husare:

Koč i muns periods Latgalīšu Kulturys Gazetā laika izteiksmē bejs vysa eisuokais, tik gods i diveji mieneši, vys tik spūdrys kai portalā atteisteibā, tai i pošys dzeivē. Tymā laikā lyktais pundaments portalā stuov stabili ari niu – jauns skots, jauni mierki, izruovīņs, virzeiba iz tū, ka latgaliski kotru dīnu var publicēt daudzi jaunys informacejis. LaKuGa poša par sevi ir taids kai breivpruoteiguma pīmineklis – nivīns ni mīdz, ni līk koč kū dareit, kotrys nu redaktoru aiz lobys grybys i poša iniciativys ir izajiems portala vadeibu, kab byutu koč vīns kasdīnys informacejis olūts škārsteiklā latgaliski. Ari es sovulaik – navarieju nūsavērt, ka LaKuGai ir klusais periods, sadūmuoju īdvest jaunu dzeivi i tys ari cīši labi saguoja (koč vysod jau gribējīs, kab byutu vēļ lobuok). Nikur nu LaKuGys tuoli naasu ari niu – kotru dīnu skaitu viests, nūsaklausu jaunuos dzīsmis, regulari verūs sovu meiluokū sadaļu “Raksteiba”, kod īt “Boņuks”, LaKuGa ir lobuokais arhivs atsavieršonai, kas par godu ir nūtics. Pasasokūt LaKuGys laikam munys pošys dzeive ir tik tykuse lobuoka ari profesionali.

Latgalīšu Kulturys Gazetai vieleju naapsastuot, napīklust, augt tik iz prīšku, byut stabilajam latgaliskuo vuorda nesiejam myusu dīnu virtualajā pasaulī, īsadvesmuot nu cytu i pošam byut par īdviesmis olūtu! 

Vineta Vilcāne:

Gribīs saceit, ka LaKuGa ir “Latgolys Studentu centra” veiksmeiguokais projekts, kas izturiejs laika puorbaudi. Portals LaKuGa.lv ir unikals, tys ir bejs i vys vēļ ir vīneigais tikai latgaliski rokstūšais portals pasaulī. LaKuGys asameiba ir aplīcynuojums mierktīceigam, entuziasma pylnam i šaļtim pošaizlīdzeigam dorbam, gribiešonai pasauli apgrīzt ūtraižuok i tū padareit lobuoku. Dūmoju, ka mums tys ir izadevs! Eipašs gandarejums par padareitū beja, portalam sajamūt “Boņuku 2016” par īguļdejumu latgalīšu volūdys populariziešonā. Tys dūd stimulu atsateisteit i padareit saturu saistūšuoku.

Par sovu mierki asom uzskatejušs na tikai informēt par latgaliskajom nūtikšonom Latvejā i pasaulī, bet ari stuosteit par regiona viesturis sovpateibom i volūdys vaicuojumim, aicynojūt tolkā profesionalus viesturnīkus i filologus. Caur intervejom raugom izceļt regiona kulturys dzeivē zeimeigys personeibys. Caur LaKuGu latgalīšu muzikim i literatim ir bejuse īspieja satikt sovys daiļradis cīneituojus i veicynuot sovu atpazeistameibu. Taipoš LaKuGa vysod ir bejuse platforma, caur kuru latgalīši ir variejušs izsaceit sovu redziejumu par regiona kulturys dzeivē aktualim vaicuojumim.

Sovys īceris asam variejuši eistynuot, regulari pīsaistūt finansiejumu projektu konkursūs. Iz vysa leluokais paļdis Vaļsts kulturkapitala fondam, kurs myusu īceris daudzu godu garumā ir atziņs par gona vierteigom i vajadzeigom i atbaļstejs myus finansiali. Tys aplīcynoj, ka latgalīšu volūdys saglobuošona i atteisteiba ir svareiga na tikai mums pošim latgalīšim, bet vysai Latvejis sabīdreibai.

Laura Melne:

LaKuGa ir nūzeimeiga munys dzeivis daļa jau gondreiž četru godu garumā. Tys ir na tik dorbs, kas saguodoj lelu prīcu, nu ari miļzeiga atbiļdeiba. Nazkod taišni LaKuGa beja vīns nu munim latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonuos olūtim, partū apsazynoju, ka portala snāgtajai informacejai ir juobyut na tik saturiski interesantai, nu ari pīraksteitai lobā latgalīšu volūdā.

Vysleluokū paļdis gribu saceit vysim, kas kasdīnā skaita LaKuGu, kas mums syuta sovus rokstus, daiļdorbus, muzykys jaunumus voi informaceju par latgaliskuom nūtikšonom. Vysleluokū prīcu i gondarejumu roda taišni apziņa, ka cylvākim ir nūzeimeigys latgaliski pīraksteitys viests. Paļdis ari vysim dareituojim – tim, kuri dorbojās latgalīšu kulturā, par kurim mes kasdīnā viestejam.

Portals nabeidz atsateisteit, ari iz prīšku viesteisim par kulturys nūtikšonom, pīduovuosim profesionaļu veiduotus rokstus par volūdys i viesturis vaicuojumim, publicēsim latgalīšu literatu i muziku dorbus, kai ari pīduovuosim intervejis ar interesantim cylvākim i redzīņus par Latgolai aktualim vaicuojumim. Portala nuokušais lelais mierkis, kū grybātūs realizēt, byutu sātys lopys atjaunuošona.

Ir taids drupeit banals teicīņs “Atrūņ dorbu, kū tu mīļoj, i tev nikod navajadzēs īt iz dorbu”. Ruodīs, ka varu tū saceit ari par sevi. LaKuGa ir davuse maņ vareibu dareit tū, kas vyvaira pateik – raksteit. I raksteit volūdā, kurā es dūmoju – latgaliski.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Oct
29
Pīk
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Oct 29 @ 19:00
Grupys “Baltie lāči” koncertprograma “Tirgus stāsti” @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Oct
30
Sai
09:45 Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 30 @ 09:45
Dorbu īsnīgšona Latgolys muokslinīku izstuodei Rudens 2021 "Pēdas/Pādi" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Latgolys Kulturviesturis muzejs aicynoj Latgolys muokslinīkus leidz 30. oktobram īsnīgt dorbus rudiņa izstuodei. Ituo gods rudiņa izstuodis moto ir tema “Pēdas” aba latgaliski “Pādi”. Pādi, kū mums atstuoj nūtikšonys, satyktī cylvāki, šaļtenis.  Izstuodis aptuvenais laiks[...]
Oct
31
Svā
14:00 Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Oct 31 @ 14:00
Spēle "Ziemeļlatgales detektīvi" @ Zīmeļlatgola
Aicynoj pīsadaleit spēlē, kura topuse Bolvu Centralajai bibliotekai sadarbeibā ar Viļakys nūvodu turisma informacejis specialistem, projektā “Ziemeļlatgales detektīvi”.  Spēlē varēs īpazeit Zīmeļlatgolys dobys i kulturviesturis objektus, kai ari turisma pīduvuojumu – kūpā izpyldūt 121 aizdavumu. [...]
18:00 Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Oct 31 @ 18:00
Foto izstuode "Raiņa dzejolis fotogrāfijā" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Nu 5. maja da 31. oktobra Raiņa muzeja “Jasmuiža” breivdobys teritorejā, Preiļu nūvoda Aizkaļnē, apsaverama foto izstuode “Raiņa dzejolis fotogrāfijā”. Vaira informacejis par izstuodi ITE. 
Nov
5
Pīk
15:30 Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Nov 5 @ 15:30 – 15:50
Laikā nu 1. da 5. novembra byus Latvejis Kulturys akademejis starptautyskuo konferenču sereja “Kultūras krustpunkti XV”, kurys laikā tīšsaistē. varēs dzierdēt kulturviesturnīcis Ievys Pīgoznis lekceju “Tradicionālā apģēba pētniecības un rekonstrukcijas problēmas: ieskats Latgales zeķu izpētē”. [...]