Vargaņu muzykys festivalā “ORGANismi” kūpeigu izvadumu veiduos Apkalna i Kaupers

Vargaņu muzykys festivalā “ORGANismi” kūpeigu izvadumu veiduos Apkalna i Kaupers

Šudiņ, 1. augustā, suocās beletu tierdznīceiba iz trešū Storptautyskū vargaņu muzykys festivalu “ORGANismi”, kuruo muokslinīciskuo vadeituoja ir pasaulī zynomuo varganiste Iveta Apkalna, informej Latgolys viestnīceibys GORS puorstuove Edeite Husare. Festivalā itūgod izskanēs treis unikalys programys, kuruos festivalam veidoj Iveta Apkalna, muzikis Renārs Kaupers i ungaru vargaņu improvizators Lāslo Fassangs.

Planavuots, ka ituo gods festivalā, kas Rēzeknē nūtiks nu 25. da 29. oktobra, izskanēs treis unikalys koncertprogramys, ļaunūt turpynuot atkluot vargaņu kai koncertinstrumenta dažaiduos vareibys. Trešuo festivala ideju caurvyn skaitlis treis, kas apvīnoj īprīkšejūs vīns i div – dzeivi i pīredzi, rūsynoj darbeibu, taipat vairumā religeju ir Svātuos Treisvīneibys simbols. Treis ir vierzeiba nu mozuo iz lelū – ari festivals ir palics par naatjemamu rudiņa muzykys nūtikšonu sastuovdaļu Rēzeknē.

25. oktobrī 18.00 iz festivala atkluošonys koncertu “Viens prāts ar otru” aicynuos Iveta Apkalna, Renārs Kaupers i Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys audziekni. Īprīkšejūs festivalūs Ivetys Apkalnys i bārnu sadarbeibā radeiti eipaši izvadumi “Saule. Bērni. Rainis” i “Ja es būtu”. Itymā godā taišni festivalam teik radeits muzykals izvadums ar Renāra Kaupera dzīsmem, kuruos jaunūs aranžiejumūs izpiļdeis pats autors, J. Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys bārni i jaunīši, instrumentaluo grupa Eināra Lipska vadeibā. Muzykaluo izvaduma intriga – voi varganis var atskaņuot ari Renāra Kaupera dzīsmis?

Catūrtdiņ, 26. oktobrī, festivala ītvorūs paradzāts zynuotniskais teatris bārnim, kurymā varēs raudzeit atkluot skanis nūslāpumus – kai tei rūnās i kaidys ir metodis skanis radeišonai. Nu pīktdiņ, 27. oktobrī, 19.00 byus varganistis Ivetys Apkalnys solokoncerts “Bahs reiz trīs”.  Ivetys Apkalnys, kuruos vuords itūgod pasaulī vēļ vaira izskaniejs, pasasokūt jaunatkluotajai Hamburgys Elbys 

filharmonejai, soloprograma festivalam radeita, dūmojūt par i ap Johanu Sebastianu Bahu, “Svātū Treisvīneibu” muzykā, juo namiersteigū muzykalū montuojumu i ītekmi godu symtu garumā. Treis eisuos koncerta daļuos skanēs seši J. S. Baha “Šīblera korāļi” i komponista skaņdorbi treisdaļu metrā – baroka vargaņu muzykys zalta viersyune “Pasakalja” do minorā i “Čakona” nu partitys vijūlei solo re minorā puorlykumā varganem. Kab paruodeitu senejuos i dyžonuos dejis pasakaljis puortopšonu 20. gs. skotivis muzykys volūdā, izskanēs Dmitrija Šostakoviča tragikys pylnuo Pasakalja nu operys “Mcenskasapriņķa lēdija Makbeta”, kas ir vīneigais komponista originaldorbs varganem. Programu nūslēgs romantika Ferenca Lista veļtejums J. S. Baham – virtuozuo i majestatiskuo Fantazeja i Fūga par BACH temu.

Pyrma koncerta muzikologe i Latvejis Radejis 3 “Klasika” redaktore Ilze Medne sevkuru Ivetys Apkalnys solokoncerta apmaklātuoju īpazeistynuos ar koncertā skanūšūs dorbu autorim, skaņdorbu radeišonys viesturi, muzykalū izbyuvi i atskaņuojuma tradicejom.

Festivalu nūslēgs Ungarejis varganista Lāslo Fassanga koncerts “Hamond ērģeles un kino”. Lāslo Fassangs (László Fassang) ir vīns nu daudzpuseiguokajim sovys paaudzis varganistim. Paraleli pedagogiskajai darbeibai, jis regulari pīsadola storptautyskūs varganistu konkursu žūrejā, uzastuoj Eiropā, Zīmeļamerikā, Tuolajūs Austrumūs, ir vargaņu muzykys koncertu “Palaceof Arts” (Budapešta) muokslinīciskais vadeituojs i improvizacejis pasnīdziejs Parīzis konservatorejā. Ar 1934. godā izgudruotuom “Hammond” varganem, kas apvīnoj vargaņu i klavīru vareibys, muzikis pyrmū reizi sasatyka 2002. godā Kanadā i niu soka, ka tuos ir juo izaicynuojums i īdvasmys olūts. Improvizatora koncerta programā – improvizacejis i skaņu celeni vysaiduoku vaļstu i godu desmitu malnboltuom kinom.

Beleti iz festivala koncertim nūpierkami Latgolys viestnīceibys GORS i “Biļešu Paradīze” kasēs i škārsteiklā. Beletu cena nu 5 da 15 eiro, GORS Kulturys viestnīku programys dalinīkim 30% atlaide.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Aug
11
Cat
12:00 Aglyunys bazilikys svātki @ Aglyunys bazilika
Aglyunys bazilikys svātki @ Aglyunys bazilika
Aug 11 @ 12:00 – Aug 15 @ 20:00
Svātku programa Vyssvātuokuos Jaunovys Marejis Dabasūs uzjimšonys gūdam. 11. augusts 12.00 – Dīnys Svātuo Mise par sliminīkim pi Bazilikys duorza oltora. 19.00 – Vokora Svātuo Mise Dīvmuotis gūdam pi Bazilikys duorza oltora. 12. augusts 12.00[...]
14:00 Latgaliskais seminars “Atzolys” @ Rekovys vydsškola
Latgaliskais seminars “Atzolys” @ Rekovys vydsškola
Aug 11 @ 14:00 – Aug 14 @ 18:00
2022. gods augustā bīdreiba “LgSC” Bolvu nūvodā reikuos bezmoksys četru dīnu latgaliskū seminaru jaunīšim “Atzolys”, kurā varēs pīsadaleit 20 jaunīšu vacumā nu 16 da 25 godu, kab vuiceitūs latgalīšu rokstu volūdu, īpasazeitu ar myusdīnu Latgolys[...]
Aug
12
Pīk
12:00 Ludzai – 845 @ Ludza
Ludzai – 845 @ Ludza
Aug 12 @ 12:00 – Aug 13 @ 23:45
Ludzai - 845 @ Ludza
14:00 Keramikys cepļa kūršona @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Keramikys cepļa kūršona @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Aug 12 @ 14:00 – Aug 13 @ 13:00
Keramikys cepļa kūršona @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
15:00 Izstuodis “Atjaunotajam pieminek... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Atjaunotajam pieminek... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Aug 12 @ 15:00 – 16:30
1939. goda 8. septembrī par tautys sazīduotim leidzeklim tyka atkluots vīns nu skaistuokajim pīmineklim Latvejā – “Vienoti Latvijai”, tautā saukts par Latgolys Muoru (meta autors Leons Tomašickis, tieļnīks Kārlis Jansons). Tys ir Rēzeknis i vysys[...]