“Pi myusim Latgolā” par Latgalīšu rakstnīceibys muzeja nuokūtni

“Pi myusim Latgolā” par Latgalīšu rakstnīceibys muzeja nuokūtni

Izcyluo latgalīšu gruomotu izdevieja Vladislava Luoča bruoļa dāls Pīters Luocs uztur privatkolekceju, kurei nūsaukta par “Vl. Luoča Latgalīšu rakstnīceibys muzeju”. Itei kolekceja nazkod atsaroduse Rēzeknis nūvoda Piļcinē, nu jau ilguoku laiku Rēzeknē, Kruoslovys īlā. Pīters Luocs apkūpuojs informaceju par latgalīšu drukavuotū vuordu i izveiduojs unikalu latgalīšu gruomotu, vysaidu lītu i viesturis līceibu kruotuvi. Niu jis par sovim leidzeklim Rēzeknē, Pūra īlā, ceļ jaunu divstuovu sātu, iz kurīni puorvītuot muzeju. Raidejums “Pi myusim Latgolā” rauga dazynuot, kaida nuokūtne paradzama itai kolekcejai.

“Vierteiga kolekceja, kai mes vysi zynom, vierteigi materiali. Paguojs vaira kai 20 godu, kai itei kolekceja globojās napīmāruotūs apstuokļūs, ari ceļuojuse nu vīnu telpu iz cytu. Es pīļaunu, ka lela daļa tī ir naatgrīzeniski guojuse pūstā. Tei daļa, kas vēļ byutu gluobama, prosa cīši lelus leidzekļus. Kai soka, restauraceja ir duorguokais process. Muzeju vysod duorgi uzturēt – pareizi, piec vysu nūteikumu tūs prīškmatus saglobuot, lai tī naītu būjā,” tai par Vl. Luoča Latgalīšu rakstnīceibys muzeja kolekceju izasoka Latgolys Kulturviesturis muzeja direktore Anastasija Strauta.

“Šūbred teik byuvāta latgaļu rokstu jaunuo sāta,” izruodeidams sovys kolekcejis aba muzeja tūpušū jaunbyuvi, stuosta Latgalīšu rakstnīceibys muzeja iniciators i eipašnīks Pīters Luocs. “Byus jaunys muzeja telpas Latgalīšu rakstnīceibys muzejam, kas pošreiz atsarūn Kruoslovys īlā 4b. Telpys ir īrūbežuotys i šaurys, i asu sadūmuojs sovā dzeivisvītā, maņ ir lels zemis gobols, byuvēt muzejam sātu.”

Kūpejuo plateiba jaunajai sātai planavuota ap 200 kvadratmetru. Sātys karkass jau ir gotovs, niu teik vaicuots, kaids, kas varātu sataiseit trepis iz ūtrū stuovu. Saprūtams, da trepu vēļ gona ari cytu dorbu, kam cīši vajadzeigi leli finanšu leidzekli. Itūšaļt vyss tūp par Pītera Luoča personeigajim leidzeklim i nalelim zīduojumim. Niu jaunuos sātys ceļšonā īguļdeiti apmāram 20 000 eiro. Taipoš atsarodušs ļauds, kurī zīduojuši celtnīceibys materialus. Niu Luočam finansiejums ir beidzīs, partū muzeja nuokūtne nav skaidra. Jis cīši cerej, ka byus vareiba atrast vēļ kaidus 40 000 eiro.

Latgalīšu rakstnīceibys muzejam nav akreditāta muzeja statusa, viņ muzeja nūsaukums i faktiski tei ir privatkolekceja. Pi kolekcejis uzturiešonys struodoj Pīters Luocs vīns pats. Koč i juo apjiemeibu svātā pīmiņā turēt tāva bruoļa Vladislava Luoča īguļdejumu latgalīšu gruomotnīceibā Anastasija Strauta viertej kai apsveicamu, jei uzatrauc par tū kaidūs apstuokļūs itūšaļt atsarūn Pītera Luoča eipašumā asūšuos gruomotys, dokumenti i prīškmati. Taipoš jei pastreipoj, ka finansiejumu, kas īguļdeits jaunuos sātys ceļtnīceibā, pareizuok byutu bejs īguļdeit asūšuos kolekcejis pareizā uzglobuošonā.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Feb
26
Pyr
all-day Izstuode “Māla gravitācija” @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Izstuode “Māla gravitācija” @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Feb 26 all-day
Itūgod palyka 105 godi kai dzims izcylais keramiks Stanislavs Vylcāns. Aktualizejūt S. Vylcāna jubileju i juo nūzeimeigū davumu Latgolys keramikys tradiceju saglobuošonā, Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj baudeit izstuodi “Māla gravitācija”, kuruos atkluošona nūtiks[...]
13:00 Silvai Linartei veļteitys izstuo... @ Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškola "Saules skola"
Silvai Linartei veļteitys izstuo... @ Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškola "Saules skola"
Feb 26 @ 13:00 – 14:00
26. februarī, atguodojūt Silvu Linarti 85. dzimšonys dīnā, “Saulis školys” konferenču zālē nūtiks muokslineicys pīminis izstuodis atkluošona.   Silva Veronika Linarte (26.02.1939.–23.07.2018.), ilgus godus vuicūt kompozicejis pamatus studentim i školuotuojim na tik “Saulis školā”, bet[...]
Feb
29
Cat
all-day Evijis Styrnys gleznu izstuode “... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Evijis Styrnys gleznu izstuode “... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Feb 29 all-day
Mādz saceit, ka dzeive ir sapyns. Izstuodē ir vārojamys gleznys akvareļu tehnikā, kuru var skaiteit par eipaši pīmāruotu sapynu atspaitu radeišonai. Akvareļu kruosys ar sovu plyustūšū caurspeideigumu ļaun mums īsajust sapynu pasaulī, kur vysu dzeivūs[...]