Romana “Klūgu mūks” radejis lasejumi izdūti CD formatā

Romana “Klūgu mūks” radejis lasejumi izdūti CD formatā

Latgolys kongresa i Latvejis vaļsts symtgadis zeimē veiduotais radejis lelīskaņuojums – Ingys Ābelis romana “Klūgu mūks” verseja radejā niu daīmama ari CD formatā. 

Latvejā labi zynomais i ari lītaunīku volūdā tulkuotais Ingys Ābelis romans “Klūgu mūks” ir kai pylns alfabets, kurā Latvejis viesture ir fons dramatisma i tragisma puorpylnam patīsam i dziļam stuostam par personeibu, par grybu i izvieli, par mīlesteibu i cīšonom, kū izdzeivoj cylvāks. Tys ir stuosts par pyrmū Latgolys latvīšu gareidznīku i pyrmū liduotuoju dabasu olkom, par cylvāka sirds i sapruota celim, par grāku i pīdūšonu. Golvonuo varūņa prototips ir Fraņcs Trasuns – katuoļu prīsters, teologejis magistrs, īvāruojams vaļstsveirs i sabīdrisks darbinīks. Romanā apjimts lels viesturis periods, geografeja i tematika. Ābelis volūda ir bīza, barokala, tei labi dapas apraksteitajam laikam i katuoļu kulturai. 2014. godā romanam “Klūgu mūks” pīškierta Dzintara Suoduma bolva par novatorismu literaturā, 2015. godā Latvejis Literaturys goda bolva nominacejā “Lobuokais prozys dorbs” i Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” nominacejā “Par latgalīšu kulturys populariziešonu Latvejā i pasaulī”.

Projekta idejis autore ir radejis i televizejis diktore, žurnaliste Anta Rugāte, jei ari  teiciejis  – romana autoris bolss. Romana “Klūgu mūks” varūņu lūmuos dorbojās Latvejis teatru akteri – Zane Aļļēna, Indra Burkovska, Aija Dzērve, Daiga Kažuociņa, Akvelīna Līvmane, Inga Misāne, Katrīne Pasternaka, Lidija Pupure, Ainārs Ančevskis, Uldis Anže, Muorteņš Brūveris, Raimonds Celms, Uldis Dumpis, Muorteņš Egliens, Gints Grāvelis, Jurs Kalniņš,  Mihails Karasikovs, Juoņs Kirmuška, Pīters Liepiņš, Zigurds Neimanis, Kaspars Pūce, Kristaps Rasims, Artis Ruobežnieks, Voldemārs Šuoriņš. Lelīskaņuojums īraksteits Jura Puodnieka studejā. Īroksta režisors Jurs Kalniņš, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, komponists Jurs Vaivods.

Skonūšais  romans “Klūgu mūks” paguojušajā godā 19 lasejumūs tyka raideits Latgolys radejā, kai ari Latvejis Radejā 1. Niu tys izdūts ari CD formatā, kas teik duovuots Latvejis publiskuom bibliotekom, školom, Latvejis Naredzeigūs bīdreibai i cytim interesentim.

Projekts eistynuots pasasokūt Vaļsts Kulturkapitala fonda mierkprogramai “Latvijai – 100”, AS “Latvijas Gāze”, Latvejis meža eipašnīku bīdreibai, SIA “Bergvik Skog” i vairuoku privatūs zīduotuoju atbolstam.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Tre
vysu dīnu Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Jan 26 vysu dīnu
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāvesta Alberta Budžis pīmiņai @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Gūdynojūt prāvesta Alberta Budžis (1930–1957–2017) atceri, Bolvu Centraluo biblioteka aicynoj pietnīkus pīsadaleit “Novadpētniecības lasījumos prāvesta Alberta Budžes piemiņai”. Tēmu lūks nav īrūbežuots, jis ītvar sevkuru pietnīku interesejūšu jūmu, kurys izpietis teritoreja ir Bolvu nūvods. Lasejumu[...]
Jan
31
Pyr
22:00 Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Jan 31 @ 22:00
Referatu pīsaceišona Latgolys kongresam @ Tīšsaistē
2022. gods 31. janvars ir pādejuo dīna, kod 27.-29. aprelī nūteikūšajam Latgolys kongresam var pīsaceit sovus referatus. Kongresa tema – “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Aicynuojums pīsadaleit kongresā (ar referatu voi stenda referatu) ITE.[...]