Latgalīšu kulturys izaicynojumi ceļā iz sasaprasšonu

Latgalīšu kulturys izaicynojumi ceļā iz sasaprasšonu

Roksta autors: portals lakuga.lv

Latgolys viestnīceibā “Gors” Rēzeknē aizvadeitajā pīktdīnē, 26. janvarī, nūtyka Kulturys ministrejis organizāts seminars “Kultūras organizāciju ieguldījums Latgales kultūrtelpas stiprināšanā”. Seminarā iz sasatikšonu i diskusejom tyka aicynuoti Latgolys regiona kulturys dzeivis veiduotuoji. Par garim laikim itei beja pyrmuo itaida veida sasatikšona, kurā izvērtēt da šam padareitū i saprast vierzīni tuoluokajam dorbam.

Itūšaļt gryuts sprīst, voi tikšonuos mierkis tyka sasnāgts, partū ka konkreti sūli tuoluokai reiceibai natyka nūsaceiti. Ari pošu latgalīšu dūmys par seminara saturu i tuo mierki ir atškireigys. Tikšonuos reize ir puordūmys rūsynojūša ari partū, ka pošim Latgolys kulturys dzeivis organizatorim byutu vaira sovā storpā juoapsamaina ar informaceju, juosasadorboj i juodiskutej par Latgolys kulturys politiku.

Seminarā kluotasūšūs uzrunuoja kulturys ministre Dace Melbārde, puorskotu par vaļsts īguļdejumu Latgolys kulturys telpys styprynuošonā snēdze Kulturys ministrejis vaļsts sekretara vītneica kulturpolitikys vaicuojumūs Dace Vilsone. Pastuosteit par da šam padareitū i sovim nuokūtnis mierkim regiona kulturys dzeivis uzlobuošonā beja aicynuoti dažaidu Latgolys kulturys organizaceju puorstuovi.

Seminara ūtruo daļa beja diskuseja ar mierki izvierzeit nuokūtnis aizdavumus Latgolys kulturtelpys atteisteibai. Lai ari pasuokums raiseja lelu interesi i iz pyrmū daļu sasalaseja kupls apmaklātuoju skaits, iz diskuseju palyka viņ daļa.

Kaida beja pasuokuma eseņce?

1. Kulturys ministre seminara atkluošonā definēja sasatikšonys mierki: “Sanākt kopā un pārrunāt, kā mēs pašlaik vērtējam kultūras pakalpojumus Latgalē.” Taitod – veicynuot redzīņu apmaiņu i diskusejis.

2. Pateikams puorsteigums beja fakts, ka Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministreja (VARAM) sadarbeibā ar Izgleiteibys i zynuotnis ministreju struodoj pi digitaliziešonys projekta, daļa nu kura ir mašyntulkuošonys reiks latgalīšu rokstu volūdā.

3. Kulturys ministre vairuokkuort uzsvēre, ka Latgola ir pyrmais nūvods, kurā teik izvārsta speciala regiona medeju programa. Projektu konkursūs tyka daškierts finansejums, par kuru topa publikacejis, audiotranslaceju īroksti i videoraidejumi.

4. LRAA direktors Māris Bozovičs uzrunuoja auditoreju latgaliski, pastreipojūt, ka kategoriskī uzstuodejumi i puorspeilātys praseibys naveicynuos latgalīšu volūdys lītuošonu i ka ir svareigi nanūsastuot pret puorejū Latveju. “Naļausim volūdai apsastuot pi myusu paaudzis!” saceja M. Bozovičs.

5. Daugovpiļs teatra puorstuove Rita Strode kluotasūšūs īpazeistynuoja ar teatra viesturi, pastreipojūt teatra darbeibys puortraukumu 1962.–1988.godā, kas vēļ itūšaļt ītekmej teatra apmekliejumu. Jei atzeimuoja, ka teatris lobpruot dūdās gostu izruodēs pa Latgolu, bet skateituoju atsauceiba ir zama, i tys roda zaudiejumus.

6. Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoja Diāna Zirniņa runuoja par jaunu formu daškieršonu vierteibom i tū, ka uzjiemeiba i gribiešona riskēt atsamoksoj: “Ka mes nabyusim vajadzeigi sev, tod nabyusim vajadzeigi ari cytim!” Sovukuort Marka Rotko centra puorstuove Zane Melāne aktualizēja personeibu nūzeimi muokslys i kulturys viesturis aktualizeišonā.

7. Dzilis puordūmys raiseja Preiļu Muzykys i muokslys školys direktors Edgars Znuteņš, kas runuoja par dzīduošonys tradicejom i tūs napīcīšameibu regiona kulturys saglobuošonā; kas nūteik ar harmoneju gon muzykys volūdā, gon kulturā kai taidā; voi naasam aizaruovuši ar inovacejom, pīmierstūt par tradicionalom vierteibom.

8. Bolvu Centraluos bibliotekys direktore Ruta Cibule dalejuos sovuos puordūmuos par latgalīšu volūdys šaurū lītojumu, latgalīšu lītu atdzeivynuošonys problemom. Jei pastreipuoja, ka nareši taišni bibliotekars ir tys cylvāks, kas paleidz atrast vajadzeigū informaceju i pat nūmoksuot riekinus.

9. Daugovpiļs nūvoda Kulturys puorvaļdis vadeituoja Ināra Mukāne i Latgolys Kulturviesturis muzeja direktore Anastaseja Strauta runuoja par sovu nūzaru problemom – par gryuteibom, ar kurom sovā dorbā juosasaskar lauku kulturys nomim, i muzeja dorba viersmierkim i prioritatem.

10. “Latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv” redaktore Vineta Vilcāne īzeimuoja golvonūs izaicynuojumus medeja dorbā: pastuoveiga finansiejuma i latgaliski rokstūšu autoru tryukumu, kai ari napīcīšameibu piec latgalīšu rokstu volūdys konsultanta, kas ir byutiskys na tikai medeja dorbā, bet sevkurai regiona latgaliski raksteitgrybūšai kulturys organizacejai.

11. Paneļdiskusejā tyka cyluoti vaicuojumi par redzīņa lidera vaicuošonu, latgalīšu kulturys konsultanta ci “uzrauga” pozicejis izveiduošonu, par napīcīšameibu regulari reikuot Latgolys kulturys dzeivis veiduotuoju sasatikšonys. Myusdīnu muokslys galerejis Leivuonā vadeituojs Raimonds Vindulis pastreipuoja, ka muoksla vysod ir bejuse saisteita ar mecenatismu, kura Latgolā nav. Osu diskuseju zalā i piečuok ari interneta vidē izraiseja vaicuojums par latgalīšu kulturys veciškumu aba iz paguotni vārstū skatīni – voi tys Latgolu napadora napīviļceigu, i kū dareit ar Latgolys subkulturom. Latvejis vaļsts symtgadis biroja Regionalūs i navaļstiskūs projektu vadeituoja Jolanta Borīte uzsvēre, ka latgalīšim ir juosaprīcoj par regiona kulturys dzeivi vīnojūšū elementu – latgalīšu volūdu –, kuo nav cytim nūvodim.

Karteņa: Rēzeknis Kulturys i turisma centrs, Aleksandrs Lebeds

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
14
Pīk
11:00 Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
May 14 @ 11:00 – 13:30
Diskuseju cyklys "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu rodūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu cyklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
May
15
Sai
19:00 Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 15 @ 19:00 – May 16 @ 05:00
Izstuode "Andrejam Paulānam - 125" Muzeju nakts 2021 ītvorūs @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Muzeju nakts 2021 “Robežas” ītvorūs 15. majā Latgolys Kulturviesturis muzeja trešuo stuova zalā voi lūgu vitrinuos varēs apsavērt keramikys vecmeistara Andreja Paulāna keramikys traukus i seikplastiku nu muzeja slāgtuos kruotivis.  Andrejs Paulāns (eistajā vuordā Andrivs[...]
May
16
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 16 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactiļžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Ranguču kopūs.
May
19
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 19 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krystu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krystu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdīni 14.00 stuņdēs dzīduos pi krystu.  Itūnedeļ – pi Slavītu kopu krysta.
May
23
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 23 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Majs īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Sudarbis kopūs.