Sova ceļa maklātuojs. Interveja ar Arni Slobožaninu

Sova ceļa maklātuojs. Interveja ar Arni Slobožaninu

Intervejis autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Ruodīs, ka Latgolā nav cylvāku, kas napazeitu muziki i latgalīšu kulturys aktivistu Arni Slobožaninu voi vysmoz nabyutu par jū dzierdiejuši. Ari jis pats nanūlīdz, ka apleicejūs viereiba jam pateik. I svareigi, kab byutu interesanti dzeivuot, runuot i muzicēt, koč varbyut šaļtim ari grybātūs samozynuot dzeivis ritma uotrumus.
Sarunā ar Arni par rodūšu pauzi muzykā, latgalīšu čaulom, juo dzymtū vītu Buozovu i paguojušuo goda maja nūtykumim, kod plaši svieteja Latgolys kongresa symtgadi.

Kaidu laiku “Dabasu durovys” beja aizaciertušys cīt, i tu suoci soloprojektu. Niu otkon “Dabasu durovys” ir atsuokušys darbeibu. Kaidi beja īmasli pauzei?

Pauze beja naizbāgams process. Tu it kai spielej, bet tu tū dori automatiski. Pat dzīšmu aranžejumūs nabeja energejis! I mes tai spieliejom pyrma pusūtra goda! Kas tys vyspuor ir?! Maņ nav interesanti! Mums vysim grupā beja juosaprūt, deļkam mes koč kū dorom, voi mes vyspuor tū vēļ gribim dareit, beja juopuorviertej sovi motivi. Pa munam, dorbs grupā nav tikai spieliešona. Tei ir sovstarpejuo, napuortrauktuo kimeja.

Īpauziešona beja tova iniciativa?

Vyss suocēs cīši vīnkuorši. Es raudzeju dareit tai, lai grupa vysu laiku dorbojās. Lai nav tai, kai, par pīvadumu, ar “Bez PVN” – pasaruoda, uzplaiksnej i pazyud. Voi kai daudzejis grupys Latvejā – pasaruoda i vegetej kai muzeja eksponati. Gribieju napuortraukteibu. Tys ari radeja ražu – četrus albumus, sasnāgumus. Suokumā problemys ar motivaceju roduos puorejim grupys dalinīkim i tod ari maņ. Es dareju tukšgaitā. Pādejū albumu “Pādys runoj” vajadzēja dabeigt. Tys beja dorbs iz spāka izseikuma rūbežim, i mani tys psihologiski pamateigi patukšuoja. Eisti navaru tikt tam puori.

Tod es suoču soloprojektu sadarbeibā ar cytim muzikantim, ari ar sovim škoļnīkim. Tān tūp dzīsme ar Sovvaļnīku. Pagaidom ir treis dzīsmis “Tur”, “Pasamūds” i vīna ir ar Janu Dudari “Satinušies”, ir ari catūrtuo, bet tei nav publiskuota.
Ar “Dabasu durovom” piec pusūtra goda pauzis mes īrakstejom dzīsmi “Ūglis”, kas ir ari drusku autobiografiska dzīsme. Voi tu uzpyussi tom ūglem, lai juos suoc degt, voi ari juos viņ lānom gailēs i beiguos nūdziss. Vakar vysi sasatykom (grupys “Dabasu durovys” – aut.pīz.) mieginojumā… Tys vyss šūbreid ir pīzamātai. Vysim ir aplauzti dzeļkšni. Atīmam iz mieginojumim padzert čaja.

Atlaid, bet… Varbyut jums taids vacums?

Nui? Vacumpūsma eipašeibys. Dzīšmis… Vysu laiku nazkas tūp. Ideju ir daudz. Paļdis Dīvam! Nazynu, kaidys nuokūtnis prognozis ir deļ “Dabasu durovu”. Ir bejs tai, ka ruodīs – juopuorstuoj spielēt, i tod nūteik nazkas taids, kas dūd motivaceju struoduot iz prīšku. Varbyut itei pauze beja loba, nazynu. Mes pauzis laikā spieliejom koncertus. Izpiļdejums mums nacīte, bet emocejis beja taidys… Soloprojekts ari ir šmuki. Vyss ir labi. Vyss ir normali.

Daudzeji jaunī muziki soka paļdis tev par īdrūsynojumu. Vīns nu jim “Boņuka 2017” padūšonys ceremonejā beja “Latgalīšu reps”. Cik svareigi ir atteisteit muzyku Latgolā, i cik lelā mārā situaceja ir mainejusēs 10 godu laikā?

Es verūs iz latgalīšu muzyku Latvejis kontekstā. Tei ir latvīšu muzyka, tik drusku cytaida. Atsaškir viņ izpiļdejuma volūda. Kaida ir atteisteiba? Itū vaicuojumu maņ bīži uzdūd. Koč i es naasu nikaids guru. Par “Latgalīšu repu” runojūt, jūs nūintervēja Tenis Bikovskis, i es tamā intervejā pasaceju, ka byutu forši, ka jī atsagrīztu. I jī tū izdareja pīteikūši kvalitativi. Ar Emīlu Baugu mes ari asam seņ pazeistami. Īrakstejom dzīsmi Buozovā. Taipat ari ar “Fēniksu”. Es vīnkuoršu prūtu īraksteit, producēt i dūt kaidu padūmu par dzīsmis populariziešonu – tys ir taids kai muns amatnīka dorbs. Latgalīšu modernuo muzyka ir, i tys ir cīši labi.

Voi latgalīšu muziķam ir kaida miseja? Kai tu pats suoci byut muzykā?

Tu jiuti, ka vari koč kaidu energeju dūt, redzi sevi iz skotivis i dūmoj: “Wow!” Tys dūd pyrmū dzynuli. Sevkuram muzykantam ir rakstureiga vielme apsamaineit ar emocejom, mesidžim (nu angļu vol. “message” ‘ziņa, ziņojums’ – aut.pīz.), kas tev ir. Tod sekoj apsasazynuošona, ka ar emocejom viņ nav gona, ir juosavuica spēlēt. Tod tu īsavuici spēlēt i saprūti, ka emocejis ir pazudušys. Tod tu raugi atgrīzt emocejis. Savīnuot gon vīnu, gon ūtru. A kaida miseja ir viesturnīkam? A kaida miseja ir mediķam? Vysjau saīt, ka muzikanta miseja ir izklaidēt cylvākus. Latgalīšu muziķu miseja – izklaidēt cylvākus latgaliski.

Latgalīšu muzikim volūdys saglobuošona nav pamataizdavums?

Maņ tys ir svareigi. Es grybu par vareitem latgaliski.

Tys ir speits?

Nui. Maņ jis ir vysuos jūmuos. Dažreiz tei ir styurgalveiba, kas šaļtim ir bezjiedzeiga.

Kai tūp tovi dzīšmu teksti? Voi esi raudzejs raksteit angliski voi krīviski?

Vysaiži tūp. Par pīvadumu, mes runuojom par sadarbeibu ar cytim cylvākim. Maņ ir muzikaluo bagaža, kas nav puoruok dziļa. Cik asu klausejīs – nadaudz blūzu, rokenrolu, The Beatles i c. Es saceru tekstus leidzeigā manīrē. Pādejā laikā maņ pateik klauseitīs, kai cyti cylvāki kū nabejs dora. Klausūs, nasajaucu īškā. I tod es tam līku kluot sovu. Ūtrs pajiemīņs – tu vīnkuorši vysu izdori pats. Tu jam vārā padūmus. Vysu laiku vajadzeiga kaida kusteiba iz prīšku, jauna skaņa. Par pīvadumu, zini, kai skaņ G akords. Kod tu jū pajam pyrmū reizi dzeivē, tev ruodīs “Wow!” i tev ir daudz ideju. Kod tu jū pajam tyukstūšū reizi, i tev nav ideju. Tī nikuo nav. Kod tu pajam kaidu jūceigu akordu, kurā ir četrys nūts, na treis, tod ir kaida nūts, kas tev suoc spīst nazkaidu nervu. Tu puorskaņoj gitaru cytā skaņuojumā, tod tevī vyss suoc elektrizētīs. I tod vari koč kū radeit. Vyslobuokuos dzīsmis ir tod, kod emoceja atīt kūpā ar muzyku i tekstu. Tei var byut vīna nūts, bet, dzieržūt kaidu akordu, tev redzīs ari muzyka i teksts. Tys ir pats lobuokais.

Asu rakstejs tekstus ari cytuos volūduos – gon angliski, gon krīviski. Ir “Dabasu durovom” dzīsme “White”, kurys pamatā ir Ontona Slišāna dzejūļs. Krīviski ir ari “Sejisgruomota”.

Zynu, ka tu esi nu Kuorsovys pusis, koč niu dzeivoj Daugovpilī. Voi planavoj koč kod atsagrīzt iz dzeivi dzymtajā pusē?

Es jau taipat tī asu bīži, pa vosorom vysvaira. Maņ ir lobs draugs Jurs – jam ir pierteņa ar ūtrū stuovu. Tī ari es dzeivoju vosorā. Mani valk iz tīni, iz Buozovu, kas atsarūn div kilometrus nu Kuorsovys. Tī dzeivuodams, eisti nazynuoju vītys viesturi. Izaruoda, ka cara laikūs tyka byuvāta dzeļžaceļa lineja Pīterpiļs–Varšava i tū dzeļžaceļa staceju izbyuvēja kai pyrmū Latvejis teritorejā. Sūpluok stacejai izbyuvēja ari cīmateņu ar tipveida arhitekturu. Es leidz 18 godu vacumam tyku dzeivuojs dzeļžaceļa prīkšnīka sātā, kas beja calta 19. g. s. pādejā trešdaļā i jau beja apreikuota ar kanalizaceju, vannys ustobu ar flizem, iudiņa vodu.

Suokūtneji Buozova beja strategiski svareiga vīta ar 500 dorba vītom, 2000 cylvākim. Beja škola, medpunkts. Piečuok gon Latvejis naatkareibys kara, gon Latvejis pyrmuos breivvaļsts laikā, gon padūmu laikūs tī dzeive mutuļuoja. Myusu dīnuos Buozova ir galeigi zaudiejuse sovu strategiskū nūzeimi, leidza ar tū ari cylvākus – nasaverūt iz tū, ka ir galejais rūbežs Eiropys Savīneibai.

Kaidys tev ir puordūmys par latgaliskumu?

Ruodīs, ka latgalīši ir cylvāki, kam ir dažaidys ideņtitatis aba čaulys. Pyrmom kuortom cylvāks ir cylvāks, i tod jam pakuopeniski veidojās vysaidys čaulys – etniskuos, socialuos i tt. I, kū vaira čaulu, tū vaira cylvāks zaudej sovu ciļvieceibu. Izlīkūt kotru čaulu, tu sevi puorlīcynoj, ka tu koč kas esi. Beiguos pats nasaprūti, kas tu esi. Byutu labi atsagrīzt iz kaidu pyrmatneibu.

Kūleidz tu sev pasoki, ka esi latgalīts, – tys jau ir nacionalisms. Bet, ka tu pasoki, ka tu vaira naesi latgalīts, – tys ir vēļ švakuok. I beiguos tu izlīc sev birku, ka vyspuor tu esi anglis. (smejās) Kū vaira čaulu salīc, tū gryušuok. Latgalīšim ir šausmeiga styurgalveiba, napamatuoti mozvierteibys kompleksi, kas principā ir vysim. Paguojušuo goda kontekstā ari manī pošā ir koč kaidi kompleksi. Varbyut varieju koč kū dareit cytaiži, bet labi, ka vyspuor dareju. Latgalīšim vajadzātu prast pastuovēt pošim par sevi.

Kaidi ir tovi mozvierteibys kompleksi?

Mozvierteibys kompleksi… (aizadūmoj) Kod beju mozs, es runuoju latgaliski. Tod školā īvuiceja, ka juorunoj baltiski. Suoču tai runuot. (Jiedzīni “baltīši” 20. g. s. suokumā attīcynuoja iz puornūvoda latvīšim, ari Arņa baba asūt lītuojuse itū jiedzīni. Arņs skaita, ka nav div volūdu, – ir div latvīšu volūdys formys – aut.pīz.) Atguodoju, ka es Latvejis Nacionalajā teatrī, tei laikam beja kaida deveituo klase, ar draugu runuoju latgaliski. I jis maņ soka: “Kuš, narunoj sovā glupajā volūdā!” I tamā pošā laikā, īdams pa Ūgri ar mamu, es ari jai sacieju: “Narunuosim latgaliski, labi?” Tys beja glupai. Leidz kaidai 12. klasei es beju kautreigs, beju vysa latgaliskuo nūlīdziejs. Kuorsovā es runuoju latgaliski, bet, nūbraukdams iz Reigu, es gribieju nūslēpt tū, ka asu latgalīts. Absoluti! Tū es redzieju ari cytūs cylvākus – tai tys beja 90. godūs, 21. g.s. 1. desmitgadē. Piec tam es eipaši par latgaliskū vaicuojumu nasaiņteresieju, bet studeju laikā nūbrauču studēt iz Bristoli. Tī es saprotu, ka es asu latgalīts. Nazkaida muoksleiguo čaula pazuda. Tys beja lyuzuma punkts. Lelu īspaidu atstuoja Mikeļs Bukšs i juo t. s. “Latgolys škola”, ari Boleslava Brežgo pietejumi.

Voi es raugu koč kū kompensēt ar Latgolys lītom? Ka maņ nabyutu nikaidu sasnāgumu, tod tai varātu saceit. Skaitu sevi par lobu muzykys pedagogu, varu peļneit konkurētspiejeigu atolguojumu, spielejūt muzyku. Maņ ir izgleiteiba. Piec logikys, es varātu i napīsavērst Latgolai – nūbraukt paceli i atteisteit sevi muzykā. Šaļtim maņ pat traucej tys, ka es asu nu Latgolys.

Pādejā laikā tevi var maneit vysur. Kai tu sevi raksturuotu: viesturnīks, muzikis, vokalais pedagogs, viesturiskūs eiskinu producents, raidejumu vadeituojs voi kulturys aktivists?

Tys lelā mārā ir saisteits ar vairuokim apstuoklim. Paguojušais gods maņ beja tyvs. Ilgu laiku interesiejūs par 1917. godu viesturē, i tai saguoja, ka munys interesis sakryta ar Latgolys kongresa symtgadis svieteišonu. Ka verās nu personeibys vīdūkļa, tod es vysys sovys aktivitatis skaidroju ar sovu vacumu – 33 godūs cylvākam beidzūt juoizdora izviele, kū jis pa eistam grib dzeivē dareit. Maņ tei ir taida kai pādejuo īspieja paūsteit gaisu, saprast, kas nūteik.
Muns pamatdorbs ir muzyka i muzykys pedagogeja. Muns normātais dorba laiks ir Bārnu i jaunīšu centrā Ilūkstē, kur ir gona elasteigs dorba grafiks, kab es pīsavārstu ari cytom sabīdriskajom aktivitatem. Ka cylvākam ir īsastruoduojs ritmys, tod ir normali taidā ritmā dzeivuot. Tū var saleidzynuot ar braukšonu mašynā, kod tu najiuti uotruma palelynuošonu.

Tu esi apmīrynuots ar tū ritmu, kas tev tagad ir?

(pauze) Nā, naasu. Maņ vajadzātu nūsamīrynuot i padūmuot. Es teišom atsarūnu taiduos puordūmuos. Vysys jūmys ir interesantys, i kotrā nu jom es koč kaidā leiminī orientejūs – cytā varbyut vaira, cytā – mozuok. Vysam veļteit laiku navar.

Kas tev pošam itamā dzeivis šaļtī ruodīs iz vysa svareiguokais?

Ir koč kaidys namaineiguos lītys, kas īt caur vysu dzeivi: bārni, veseleiba, saime, harmoneja pošam ar sevi. Vysys tuos kasdīniskuos lītys, kas vysim ir leidzeigys. Es nikod eipaši naasu dzinīs piec naudys, es viņ jū tiereju. Niu remonteju vannys ustobu! (smejās) Šahu spieleju. Maņ jūprūjom ir svareigi raiseit diskuseju vaicuojumā par 10% raidejumu latgaliski sabīdriskajā medejā. Dzeivoju nu projekta da projektam. Fiļmēsim trešū sereju eiskinai “Pyrmī osni” – cylvāki jūprūjom zīdoj naudu. Aprelī giušūs kluot. Es cīši ceru, ka maņ byus kaida zeime par tū, kaidā jūmā maņ īsakļaut voi kaidys jūmys maņ pakļaut.

Tu esi vadejs raidejumu “Sajūti Latgali”. Kai tev ruodīs, kas byutu juostuosta puorejai Latvejai par Latgolu?

Piec maņ pīeimamuos informacejis, sabīdriskajā medejā latgaliski ir 0,2% informacejis dīnā. Itaidūs apstuokļūs pi tik mozys intensitatis situaceja byutu juomaina. “Sajūti Latgali” dažūs raidejumūs es raudzeju aktualizēt kulturpolitiskūs aspektus. Maņ ruodīs, ka tys ir vajadzeigs, koč ari producentu vīdūklis nasaskaņ ar munejū. Daudzejus poša vadeitūs raidejumus es naatguodoju, bet fiļmētīs ir aizraunūši.

Tev pateik uzmaneiba?

Nui. Bet vysod ir vaicuojums – iz kaida pamata? Tod tu saprūti, kū eisteneibā prūti. Tod ir idejis, kurys tu ar aizrauteibu izkluosti, nadūmojūt, ka tev teik pīvārsta viereiba. Ir puorlīceiba, ka es doru kū nabejs nūdereigu. Nuokamajā “Sajūti Latgali” sezonā es byušu komandā kai aizkadru bolsa īrunuotuojs.

Vairuokys reizis esi publiski izasacejs, ka skaiti par pīnuokumu aizstuovēt Kempu. Esi bejs ari pi juo kopa. Kai tev redzīs, – voi mes ite, Latgolā, naasam īstyguši viesturiskūs nūtykumu pūrā?

Asam īstyguši. Vysi ir īstyguši aizsprīdumūs. Ari tī, kas pretstata Fraņci Trasunu Fraņčam Kempam. Mani vylynoj i interesej Kempa personeiba, i es asu raudzejs skaidruot Kempa idejis. Turpynuot Kempa dorbu zeimoj Latgolai nūdrūsynuot tuos tīseibys, par kurom jis īsastuoja i par kurom breidynuoja Trasunu 1917. goda kongresā (Pyrmajā Latgolys kongresā – aut.pīz.). Maņ ruodīs, ka viesturiskuo trauma beja skaiteit jū par boļševiku īliktini voi ļaunuma īmīsuojumu. Prūtams, Kempa glorificiešona, kai tū dora daži radikalī latgalīši, ari ir traumatiska. Es cīši labi apsazynoju Kempa klaidys. Jis beja politiskais klaidūņs. Lavīrādams storp dažaidom varom i politiskim spākim, jis naīvāruoja konsekveņci atbaļsteit vīnu uzskotu lineju. Leidzeigi kai daudzi cyti Latvejā atzeiti vaļsts veiri. Par pīvadumu – Juoņs Čakste vēļ 1915. godā zvierēja myužeigu uzticeibu Krīvejis caram. Vīnu gon Kempam navar puormest – juo uzskotu par tū, kur ir juobyut latgalīšu/latvīšu tautys daļai. Navys pamastai lānai nūašņuošonai, laiku pa laikam izceļūt latgaliskū kai muzeja eksponatu, bet gon “elpojūšai” i moderni funkcionejūšai kulturā, izgleiteibā, medejūs, ekonomikā, politikā i vaļsts puorvaļdē.

Ir juopatur pruotā, ka 1917. g. ir lels haoss, naskaidreiba, naziņa, kas nūtiks tuoļuok. Īspieja, kuru latvīši gaideja, eistynojās. Varys vakuuma apstuokli, nacionaluo apsajimšona i Rītumvaļstu atbolsts rezultejās naatkareibā. Tei ir duovona, īspieja. Latgalīši tūmār tod beja mozuok organizāti – nabeja ni pīteikami daudzi politiskuos ītekmis, ni naudys. Kū jī var likt preteimā lelajim karaspākim, kas Latvejis teritorejā īīt?!

Jius ar “Kapļim” īrakstejot dzīsmi “Valereja Seile”. Daži cylvāki dzīsmi skaita par aizskarūšu – kai viersšonūs gon pret izgleituotom sīvītem, gon pret seksualajom minoritatem. Kaids eistineibā beja dzīsmis mierkis?

Nikaidā ziņā tei nav viersšonuos pret seksualajom minoritatem voi pret sīvītem. Dzīsmis teksts ir “Ei, Valereja Seile, tovs draugs Kārlis ir gejs” – tī vīnkuorši ir vuordi. Gribiejom pīvērst viereibu Valerejai Seilei, kas beja izcyla politiska darbineica. Jei ir līkama sūpluok Kempam i Trasunam. Tamā pat laikā es atzeistu, ka tys varēja raiseit natradicionali orientātūs cylvākūs koč kaidys dūmys i jūs apvainuot. Dūmoju, ka taidom lītom Latgolys kulturā ari ir vīta. Maņ ir gona daudz draugu, kas pīder seksualajom minoritatem. Es naasu kvāls i lels jūs tīseibu atbaļsteituojs, bet muna attīksme pret cylvāku nasamaina, ka jis ir natradicionali orientāts.

Pyrma goda 4. latgalīšu saīta laikā beja incidents ar bejušū Vaļsts prezidenti Vairu Vīki-Freibergu, kas radeja īmaslu dažaidom baumom par latgalīšim. Voi ari cytim esi publiski aizruodejs, ka latgalīši apsavīnuoja ar puornūvodnīkim, na pīsavīnuoja jim?

Asu aizruodejs Mārim Rumakam. Runojūt par tū pī- i ap-, tei ir tikai vīna nu lītu, kas mani satrauce. Maņ ruodīs, ka tys vaicuojums tyka analizāts puoruok vierspuseji. Maņ tys izavēre kai dalejums lobajā Trasunā i ļaunajā Kempā. Jei varēja paskaiteit Satversmis Sapuļcis debatis, lai saprostu, kū eisti Trasuns ir dūmuojs. Trasuns ir sacejs, ka ir juobyut vīnai volūdai, nui. Teišom, jis tai apgolvuoja, bet ryndkūpu tuoļuok jis ari saceja: “Bet nadūmojit, muni kungi, ka jius navarit īsavuiceit ari izlūksni, kurā mes runojam.” Es tū uztvieru kai apvainuojumu, ka mes ite asam duraki, kas nikuo nasaprūt. Es napīkrytu ari tam, ka, suokūt nu 15. godu symta, suok pretnūstateit nūvodus – Kūrzeme i Vydzeme tyka saukta par Latveju, bet Latgola… Nu kai i parosti Latgola… Koč ari Latveja tyka dybynuota viņ 1918. godā… Ari fraze “Kemps bija stiprā boļševisma ietekmē” mani dareja viereigu. Es taidys zinis nikur naatrūnu. Viņ atrodu informaceju, ka 1917. g. Kempam kai seikburžujam Krīvejā aizmuguriski tyka pīsprīsts nuovis sūds. 1919. godā jis, beja arestāts i kaidu laiku pavadeja cītumā Rēzeknē. Tys mani rūsynoj dūmuot, ka Kempam nikaidys sadarbeibys ar boļševikim nabeja.

Dūmoju, ka daudzeji zynūši cylvāki, kas beja “Latgolys symtgadis kongresā”, eisti nasaprota, kas nūteik. Tys ari izraiseja pretreakceju nu tūs desmit ci pīcpadsmit cylvāku. Kod es guoju atsavainuot… Atzeistu – tys vyss beja nalogiski jūceigi. Forma, kaidā mes paudem sovu nūstuoju, nabeja loba. Tagad es nūgaideitu debatis i mīreigu, vāsu pruotu akcentātu klaidys i aizdūtu vaicuojumus. Tūmār izdareitū naasu nūžāluojs – lobuok itai, nakai vyspuor nūklusēt.

Voi itūšaļt nav vārojams paaudžu konflikts latgalīšu vydā?

Ir. (smejās) Ir virkne cylvāku, kas vairuokus godus ir nūsacejuši tūni latgalīšu sabīdreibā, i ir jauns idejiskais struovojums.

Kai tev redzīs latgalīšu kulturys atteisteiba iz prīšku?

Vyss ir myusu pošu rūkuos. Tys juorysynoj konstruktivi. Na bļaustūtīs i šviļpūt, kai tū dareju es, bet gon drūsai izsokūt sovu puorlīceibu i leidz golam turūt sovu lineju. Bet tam vajadzeigi izgleiteibys, naudys, breivuo laika resursi i tt. Juoņam Klīdziejam ir citats, ka nu myusu gaida stypru vuordu, na marginalys reikuošonuos. Ir juovaicoj skaidruojumi, juoīsastoj par lītom, kas ruodīs svareigys. Ari par rezolucejā īstruoduotajim nūsacejumim. Juosaver iz sabīdreibys nūskaņuojumu – kū grib vairums i voi vyspuor vairumam koč kaidys idejis ir aktualys.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars