Latgolys kongresa dīnys zeimē. Nūvodvuiceibys stuņdis latgaliski

Latgolys kongresa dīnys zeimē. Nūvodvuiceibys stuņdis latgaliski

Roksta autore: Ilga Šuplinska, Rēzeknis Tehnologeju akademejis profesore, vīna nu stunžu vadeituojom

1917. goda 27. aprelī Latgolys kongresā tyka pījemts viesturiskais lāmums par apsavīnuošonu ar Vydzemis i Kūrzemis latvīšim i pašnūteikšanuos tīseibom sovys volūdys (myusu dīnu termins – latgalīšu rokstu), izgleiteibys i tt. Saglobuošonā i atteisteibā.

2017. goda 5. majā Latgolys symtgadis kongresā tyka pījemta rezoluceja, kurā vīns nu punktu paradz jaunys atceris dīnys izveidi.

2018. goda 27. aprelī daudzvīt Latgolā atzeimēja Latgolys kongresa dīnu. Latgalīšu navaļstyskuos organizacejis aicynuoja školuos i cytuos izgleiteibys īstuodēs itamā dīnā runuot i vadeit stuņdis latgaliski.

Nu 26. apreļa leidz 3. majam nūvodvuiceibys stuņdis tyka vadeitys latgaliski daudzuos Latgolys školuos. Pedagogus itamā dīnā atbaļsteja i īdrūšynuoja runuot latgaliski režisors Viesturs Kairišs (Baļtinovā), literatis: Ineta Atpile-Jugane (Ludzys gimnazejā), Sandra Ūdre (Rēzeknis katuoļu vydsškolā), Karonhisake (Rēzeknis Pūļu vaļsts gimnazejā), Jana Skrivļa-Čevere (Preiļu Breivajā školā), volūdneica Lidija Leikuma (Izvoltā i Kruoslovā), literaturzynuotnīki: Ilga Šuplinska (Dagdā i Verēmūs), Valentins Lukaševičs (Daugovpiļs Saulis školā), muzyki: Arnis Slobožaņins (Dagdā), Guntis Rasims (Kuorsovā), sabīdryskī aktivisti: Andris Slišāns (Vilekā), Astrīda Vucina (Dekšārēs), Juris Viļums (Ezernīkūs), Lolita Kivleniece-Kuzņecova (Bieržgolā), Agita Vigupe (Viļānūs), Marta Binduka (Galānūs), Inese Germane (Pyldā) i c.

Eipaši juoizceļ Ruta Suseja, kas Rēzeknis Centralajā bibliotekā pīduovuoja interaktivu Latgalīšu gruomotu skaiteišonys dīnu, i Skaidrīte Svikša, kas jau ūtrū godu Maltā vadeja latgalīšu kulturys i volūdys nūdarbeibys.

Nūvodvuiceibys stuņdēs pīsadaleja kai poši mozuokī, tai leluokī školys bārni, tok mierkis stuņdem beja vīns – īdrūšynuot runuot latgaliski i stuosteit par latgaliski latvyskajom tradicejom i kulturvidi. Sevkurs runuotuojs veiduoja sovu stuņdis konceptu, tymā pošā laikā raudzeja salikt akcentus, kas itamā godā ir aktuals: 1) latgaliskūs pasuokumu kalendars, īzeimojūt gon „Muzykys skrytuli” Leiksnā, gon Kroma kolna svātkus Ondrupinē, Andrejdīnu i Upītes Uobeļduorzu, Nikodema Rancāna konkursu školuotuojim i Ontona Slišāna septiņdesmitgadi; 2) A. de Sent-Ekziperī filozofuskuos puorsokys tulkuojums latgaliski „Mozais priņcs” – vierteibu i dzeivis redzīņa mekliejumi sevkuram skaitūšam vacumpūsmam; 3) Latgolys kongress i Latvejis symtgade.

Leluokuo prīca par tom školom i školuotuojim, kas šūgod poši uzadreikstēja vadeit ari cytu prīkšmatu stuņdis Latgolys kongresa dīnā latgaliski, kai ari par tim, kas meklēja atbolsta pi sabīdryskajom organizacejom i aicynuoja sadarbeibom ar školom.

Nūvodvuiceibys stuņdis pīredzis stuostus varēja īsyuteit nalelam konkursam. Tūs nav daudzi, bet tī jau ir, kas zeimoj, ka pakuopeniski školu jaunuotne i školuotuoji pīrūn pi īspiejis runuot, raksteit, dūmuot latgaliski.

 

Karteite: Izvolta škola, Lideja Leikuma.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Tre
vysu dīnu Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Jan 26 vysu dīnu
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāvesta Alberta Budžis pīmiņai @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Gūdynojūt prāvesta Alberta Budžis (1930–1957–2017) atceri, Bolvu Centraluo biblioteka aicynoj pietnīkus pīsadaleit “Novadpētniecības lasījumos prāvesta Alberta Budžes piemiņai”. Tēmu lūks nav īrūbežuots, jis ītvar sevkuru pietnīku interesejūšu jūmu, kurys izpietis teritoreja ir Bolvu nūvods. Lasejumu[...]
Jan
28
Pīk
19:00 Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Jan 28 @ 19:00 – 21:00
Gruomotys "Mīlas kastings" muzykaluo prezentaceja @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
28. janvarī 19.00 Babeitis Kulturizgleiteibys centra lelajā zalē, Piņkūs, nūtiks rakstneicys Ilzis Aizsilys gruomotys “Mīlas kastings” muzykaluo prezentaceja.   Par latgalisku nūskaņu pasaryupēs: rakstneica Ilze Aizsila i improvizators Viesturs Vizulis; muzykys grupa “Dabasu Durovys”; videjuos[...]
Jan
31
Pyr
22:00 Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Jan 31 @ 22:00
Referatu pīsaceišona Latgolys kongresam @ Tīšsaistē
2022. gods 31. janvars ir pādejuo dīna, kod 27.-29. aprelī nūteikūšajam Latgolys kongresam var pīsaceit sovus referatus. Kongresa tema – “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Aicynuojums pīsadaleit kongresā (ar referatu voi stenda referatu) ITE.[...]
Feb
5
Sai
18:30 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 5 @ 18:30
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
5. februarī 18.30 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]
Feb
6
Svā
15:00 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 6 @ 15:00
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
 6. februarī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]