Roksta autore: Ilga Šuplinska, Rēzeknis Tehnologeju akademejis profesore, vīna nu stunžu vadeituojom

1917. goda 27. aprelī Latgolys kongresā tyka pījemts viesturiskais lāmums par apsavīnuošonu ar Vydzemis i Kūrzemis latvīšim i pašnūteikšanuos tīseibom sovys volūdys (myusu dīnu termins – latgalīšu rokstu), izgleiteibys i tt. Saglobuošonā i atteisteibā.

2017. goda 5. majā Latgolys symtgadis kongresā tyka pījemta rezoluceja, kurā vīns nu punktu paradz jaunys atceris dīnys izveidi.

2018. goda 27. aprelī daudzvīt Latgolā atzeimēja Latgolys kongresa dīnu. Latgalīšu navaļstyskuos organizacejis aicynuoja školuos i cytuos izgleiteibys īstuodēs itamā dīnā runuot i vadeit stuņdis latgaliski.

Nu 26. apreļa leidz 3. majam nūvodvuiceibys stuņdis tyka vadeitys latgaliski daudzuos Latgolys školuos. Pedagogus itamā dīnā atbaļsteja i īdrūšynuoja runuot latgaliski režisors Viesturs Kairišs (Baļtinovā), literatis: Ineta Atpile-Jugane (Ludzys gimnazejā), Sandra Ūdre (Rēzeknis katuoļu vydsškolā), Karonhisake (Rēzeknis Pūļu vaļsts gimnazejā), Jana Skrivļa-Čevere (Preiļu Breivajā školā), volūdneica Lidija Leikuma (Izvoltā i Kruoslovā), literaturzynuotnīki: Ilga Šuplinska (Dagdā i Verēmūs), Valentins Lukaševičs (Daugovpiļs Saulis školā), muzyki: Arnis Slobožaņins (Dagdā), Guntis Rasims (Kuorsovā), sabīdryskī aktivisti: Andris Slišāns (Vilekā), Astrīda Vucina (Dekšārēs), Juris Viļums (Ezernīkūs), Lolita Kivleniece-Kuzņecova (Bieržgolā), Agita Vigupe (Viļānūs), Marta Binduka (Galānūs), Inese Germane (Pyldā) i c.

Eipaši juoizceļ Ruta Suseja, kas Rēzeknis Centralajā bibliotekā pīduovuoja interaktivu Latgalīšu gruomotu skaiteišonys dīnu, i Skaidrīte Svikša, kas jau ūtrū godu Maltā vadeja latgalīšu kulturys i volūdys nūdarbeibys.

Nūvodvuiceibys stuņdēs pīsadaleja kai poši mozuokī, tai leluokī školys bārni, tok mierkis stuņdem beja vīns – īdrūšynuot runuot latgaliski i stuosteit par latgaliski latvyskajom tradicejom i kulturvidi. Sevkurs runuotuojs veiduoja sovu stuņdis konceptu, tymā pošā laikā raudzeja salikt akcentus, kas itamā godā ir aktuals: 1) latgaliskūs pasuokumu kalendars, īzeimojūt gon „Muzykys skrytuli” Leiksnā, gon Kroma kolna svātkus Ondrupinē, Andrejdīnu i Upītes Uobeļduorzu, Nikodema Rancāna konkursu školuotuojim i Ontona Slišāna septiņdesmitgadi; 2) A. de Sent-Ekziperī filozofuskuos puorsokys tulkuojums latgaliski „Mozais priņcs” – vierteibu i dzeivis redzīņa mekliejumi sevkuram skaitūšam vacumpūsmam; 3) Latgolys kongress i Latvejis symtgade.

Leluokuo prīca par tom školom i školuotuojim, kas šūgod poši uzadreikstēja vadeit ari cytu prīkšmatu stuņdis Latgolys kongresa dīnā latgaliski, kai ari par tim, kas meklēja atbolsta pi sabīdryskajom organizacejom i aicynuoja sadarbeibom ar školom.

Nūvodvuiceibys stuņdis pīredzis stuostus varēja īsyuteit nalelam konkursam. Tūs nav daudzi, bet tī jau ir, kas zeimoj, ka pakuopeniski školu jaunuotne i školuotuoji pīrūn pi īspiejis runuot, raksteit, dūmuot latgaliski.

Karteite: Izvolta škola, Lideja Leikuma.