Kai 20. godu symta 20. i 30. godūs sportuoja karaveiri Rēzeknē

Kai 20. godu symta 20. i 30. godūs sportuoja karaveiri Rēzeknē

Roksta autors: Kaspars Strods, Latgolys Kulturviesturis muzeja viesturnīks

20. g. s. 20.–30. godūs Latvejā pakuopeniski atsateisteja vairuoki sporta veidi. Lela lūma sporta populariziešonā beja Latvejis armejis aktivitatem i eipaši Armejis sporta kluba [1] (tuoļuok tekstā – ASK) izveidei i tuo nūdaļu darbeibai vairuokuos piļsātuos. Vīna nu itaidu filiaļu izaveiduoja ari Rēzeknē, kur dorbuojuos dažaidu sporta veidu puorstuovi (vīglatletika, basketbols, ritiņbraukšona, ceinis sports, teniss, šahs i c.). Sporta aktivitatēs aktivi īsasaisteja 9. Rēzeknis kuojinīku pulka karaveiri. Eipaši leli nūpalni vysaidu sporta aktivitašu iniciiešonā i organiziešonā saistomi ar pulka komanderi Rūdolfu Klinsonu (1889–1941) [2].

Saceņseibys organizēja vītejā piļsātys sporta laukumā (myusu dīnuos tys ir Rēzeknis piļsātys Sporta puorvaļdis stadions). Suokūtneji sporta laukums nabeja seviški lobā stuovūklī, nareši pasuokumu nūrisi ītekmēja maineigī laika apstuokli. Kotru godu pyrma sporta sezonys suokuma nūtyka laukuma lobīkuortuošonys dorbi, kurim finansiejumu pīškiere vītejuo piļsātys dūme, kai ari Latvejis Izgleiteibys ministreja. Pīmāram, 1925. g. tī beja 650 lati, bet 1930. g. itei summa sasnīdze jau 1000 latu. Regulari finanšu īguļdejumi Rēzeknis sporta laukumu pakupeniski ļuove padareit par vīnu nu modernuokūs sporta objektu vysā Latgolys regionā.

Lūdis gryudieji Sporta svātkūs Rēzeknē, 1927.g. 21. majs. Karteite: Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojums.

Spielej futbolu i slidoj iz Kovšu azara

Vīnys nu pyrmūs saceņseibu planavuoja aizvadeit 1921. g. 9. augustā, kod 9. Rēzeknis kuojinīku pulks svieteja sovus dybynuošonys svātkus, bet švakūs laikapstuokļu deļ pasuokuma nūrisi daguoja puorceļt iz 14. augustu. Saceņseibuos pīsadaleja 69 sportisti, kuri sasaceņte vairuokuos vīglatletikys disciplinuos (200 i 3000 metru skriejīņs, disku mesšona i c.). 1926. g. 9. Rēzeknis kuojinīku pulka reikuotajuos svātku saceņseibuos pīsadaleja ari pazeistamais škāpa metiejs, vairuokkuortejais Latvejis čempions i 1936. g. Minhenis Olimpiskūs spieļu dalinīks Oto Jurgis (1904–1973). Juopīzeimoj, ka 1925. g. O. Jurgis tyka īsaukts obligatajā militarajā dīnastā i dīnēja 9. Rēzeknis kuojinīku pulka 7. rūtā Zylupē. Kasgodejī pulka saceņseibu uzvarātuoji sajēme vierteigys bolvys, komandys – ceļojūšū sudobra kausu, sovukuort individualī sportisti – sudobra voi tārauda stuņdinīkus, atzineibys rokstus i c. Bolvys saceņseibu laureatim saryupēja vītejūs uzjāmumu eipašnīki, vaļsts i pošvaļdeibu īstuodis i c.

Turpmuokajūs godūs nūtyka ari cyti sareikojumi, pīmāram, 1925. g. sporta sezonys atkluošonys pasuokumā pīsadaleja apmāram 120 karaveiri. Pasuokumi beja plaši apmaklāti i īcīneiti vītejūs īdzeivuotuoju vydā, tūstorp jaunīšu. Taipat atseviškys sporta nūrisis tyka reikuotys sadarbeibā ar vītejuom bīdreibom. Vīns nu taidu pasuokumu nūtyka 1929. g. 13.–14. julī, kod Rēzeknis ASK kūpā ar Rēzeknis ebreju bīdreibu “Hakoah” reikuoja sporta dīnys. Pasuokuma programā īkļuove augstliekšonu, ritiņbraukšonu, 100 metru skriejīni, futbolu i c. sporta disciplinys.

Tuo poša goda 9. majā Rēzeknis ASK reikuoja specialys skrīšonys saceņseibys. Skriejīņa dalinīki veice 8,3 kilometrus garu distaņci, turkluot tei paredzēja skriejīni ar dažaidys sarežgeiteibys kuopumim (pauguraina apleicīne). Ituos sacenseibys puorsvorā tyka orientātys karaveiru iztureibys treniešonai.

Vīns nu popularuokūs sporta veidu beja futbols (kuojbumbys saceņseibys). Rēzeknis ASK sasaceņte gon ar vītejom, gon ar cytu piļsātu komandom. Eipaši principiala saceņseiba nūritēja ar Daugovpiļs ASK komandu. Turpmuokajūs godūs Rēzeknis ASK futbola komanda sasaceņte ar cytom vītejom piļsātys komandom (Rēzeknis aizsorgim, Rēzeknis Vaļsts zemis banku i c.).


Rēzeknis futbola saceņseibu finalspielis dalinīki, 1926.g. Karteite: Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojums.
 

20. g. s. 20. godūs zīmys mienešūs ASK puorstuovi iz Kovšu azara izveiduoja sliduotovu, kurā reikuoja uotrsliduošonys i dailsliduošonys saceņseibys. 1929./30. g. zīmā divu mienešu laikā sliduotovu apmeklēja vaira nakai 1000 cylvāku. Taipat zīmys sezonā periodiski organizēja sliepuošonys saceņseibys, kuruos pīsadaleja armejis puorstuovi, aizsorgi, kai ari civilīdzeivuotuoji.

Bez vītejuo mārūga sportiskūs sareikuojumu Rēzeknis ASK sportisti pīsadaleja dažaida leimeņa vaļsts saceņseibuos Reigā i Daugovpilī, kuruos sasnīdze atzeistamus rezultatus.

Juoatzeimoj, ka Rēzeknis ASK laukumā reikuoja zyrgu skrīšonys saceņseibys, dažaidus izklaidis pasuokumus, pīmāram, balus. Storp nūzeimeiguokajim nūtykumim juoizceļ 1925. g. reikuotī Latgolys dzīšmu svātki. Taipat 1927. g. junī Leigū svātku laikā sporta laukuma teritorejā izruodeja vuocu dramaturga i rakstnīka Gerharta Hauptmaņa lugu “Nogrimušais zvans”.

Problemys, nasaskanis i kuriozi

Nareti sporta saceņseibuos atsagadeja kaidi kuriozi nūtykumi. Tai, pīmāram, 1922. g. 22. junī Rēzeknis ASK komanda spēlēja futbolu pret cytu piļsātys komandu “IMCA”. Pi rezultata 1:1 komanda IMCA nazynomu īmaslu deļ atsasceja dūtīs laukumā. Interesanti, ka spielis apskotā apšaubeja IMCA komandys īspiejamuos izredzis iz uzvaru, kai vīnu nu golvonajim aspektim mynūt tū, ka turpmuokajā mača gaitā spālātuojim daītu spēlēt pret kolnu i vieju. Leidzeigys problemys beja vārojamys 4. junī vīglatletikys saceņseibuos, kod 100 metru skriejieju švakī rezultati tyka skaidruoti ar švakajim saceņseibu apstuoklim (skriejīņs beja pret kolnu i viejā). Tok laika gaitā sporta laukuma tehniskais stuovūklis pakuopeniski uzalobuoja.

Svineigs Sporta svātku dalinīku guojīņs Rēzeknis sporta laukumā, 1925.g. 18. majs. Karteite: Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojums.

Iz atsevišķom problemom sporta sferā 1930. g. suokumā Latgolā nūruodejs literats, izgleiteibys darbinīks i aktivs sportists Augusts Smagars (1910–1985). Jis vērse viereibu iz “myužeiguom nasaskaņom” vītejā sporta dzeivē, sporta politiziešonu, kai ari treneru disciplinys tryukumu. Ituos problemys trauciejušys sporta jūmys atteisteibai Latgolā.

Atsevišķūs gadīņus aktuals palyka spālātuoju sportiskuos kulturys vaicuojums, kai ari spieļu īmaņu i disciplinys tryukumi. Iz itaida veida napiļneibom sovā 1936. g. 6. juļa ziņuojumā Rēzeknis aizsorgu sporta klubam nūruodeja Latgolys Apgobola futbola savīneibys puorstuovji, atzeimojūt, ka piec spēlis tīsnešu ziņuojumim radzams, ka spālātuoji naprūt izdareit atsitīņus, daudz sasarunoj sovā storpā, izdorūt pīzeimis par tīsnešu dorbu, kas nagativi ītekmej saguojušū publiku i naatbylst vyspuorpījimtajai sporta moralei. Savīneibys puorstuovi aicynuoja īpazeistynuot sovu klubu spālātuojus ar pastuovūšajim nūsacejumim, kab izavaireit nu sūda sankceju atkuortuotu porkuopumu gadīnī.

Nasaīt eistynuot īceri par modernuokū sporta kompleksu Baltejā

Nu 20. g. s. 20. godu suokuma Rēzeknis ASK piļsātys sporta laukumu iznūmuoja nu vītejuos pošvaļdeibys i lobīkuortuoja par sovim finanšu leidzeklim. 1930. g. beiguos sporta kluba puorstuovi ar piļsātys vaļdi suoce sarunys par jauna leiguma nūsliegšonu, tūmār suokūtneji piļsātys pošvaļdeiba tū nūraideja. Vāluok piļsātys vaļdis lāmums beja pozitivs, i 1931. g. Rēzeknis piļsātys vadeiba pīkryta sporta laukumu izīrēt iz 36 godim. Leigumā īkļuove punktu, ka ari iz prīšku laukums byus pīeimams cytom piļsātā asūšojom organizacejom.

Pīaugūt sporta popularitatei, roduos vajadzeiba piec sovys sporta arenys. Idejai pakuopeniski atsateistūt, 1936. g. tyka prezentāts arhitekta K. Valdmaņa sagataveitais mets, piec kura parauga paredzēja ceļt jaunū āku. Prognozēja, ka jaunais sporta komplekss byus par vīnu nu modernuokūs celtņu Baltejis regionā. Ākā paredzēja izbyuvēt peldbaseinu, šautivi, gāzis patvertnis kara gadīnī i c. Dīvamžāļ finansialu problemu i Latvejis okupacejis deļ itys projekts tai ari natyka eistynuots.

Sporta aktivitatis Rēzeknē, taipat kai vysā Latgolā, pakuopeniski palyka aizviņ popularuokys, kas skaidrojams ar Kārļa Ulmaņa režima laikā eistynuotū propagandu, raugūt sabīdreibu pīvērst veseleigam dzeivisveidam. Taipat tū ītekmēja dažaidu pretžyupeibys bīdreibu aktivitatis, kas agitēja byut sportiskim.

 

Pīzeimis:
1. Juopīzeimoj, ka laika gaitā piļsātā aktivi dorbuojuos ari 17. Rēzeknis aizsorgu pulka sporta sekceja i Rēzeknis piļsātys sporta klubs, kuri periodiski reikuoja dažaidus sporta pasuokumus.

2. R. Klinsons pulka komandīra omotu ījēme nu 1921. g. novembra leidz 1924. g. septembram. Nu 1928. g. jis beja ASK vaļdis prīkšsādātuojs, vāluok– Latvejis Olimpiskuos komitejis lūceklis, 1936. g. vadeja Latvejis Olimpiskū komandu Berlinis vosorys olimpiskajuos spēlēs.

3. 20. g. s. 30. godu ūtrajā pusē zyrgu skrīšonys saceņseibu reikuošonā aktivi īsasaisteja 17. Rēzeknis aizsorgu pulka puorstuovi. Zyrgu skrīšonys saceņseibys laika gaitā palyka par eipaši īcīneitu nūtykumu vītejūs īdzeivuotuoju vydā.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
25
Cat
11:00 Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Apr 25 @ 11:00 – 17:00
Festivals "Steigys" @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 25 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Apr 25 @ 19:00 – 21:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]