Pyrmizruode stuostam par mežabruoli Juoni Pīnupu

Pyrmizruode stuostam par mežabruoli Juoni Pīnupu

Latvejis Nacionalajā teatrī catūrtdīņ, 31. majā, nūtiks izruodis “Mežainis” pyrmizruode. Tei viesteis par latgalīti, pretuošonuos kusteibys dalinīku Juoni Pīnupu, kurs nu meža izguoje tikai 1995. godā. Juo sliepšonuos dzymtajā pusē, Pelieču pogosta Vātraiņūs, ilga vasalu pusgodsymtu.

Izruodi “Mežainis” veidoj dramaturgs Juoņs (Jānis) Balodis i režisors Valters Sīlis, ryupeigi izpietūt J. Pīnupa dzeivis gaitys, nūvodnīku i rodu atminis. Suokūtnieji izruodi īstudēje Lītovā, niu tei puorveiduota Latvejis auditorejai. Tyvuokuos izruodis: 29.majs, 31.majs, 1.juņs, 3.juņs.

Juoņs Pīnups dzims Pelieču pogosta Kotļeru sādžys Vātraiņūs 1925. godā. 1944. goda augustā Juoni Pīnupu kai Jaunaglyunys lauksaimnīceibys školys studentu īsauce Sorkonajā armejā. Ceiņā Madlīnys mežā, 1944. goda 19. septembrī, Juoni Pīnupu kontuzēja. Puori krytušūs mīsom guojuši vuocu soldoti, sperūt i šaunūt iz myrušajim. Juoņs Pīnups asūt guliejs iz zemis i gaidejs sovu liktini, bet palics vuocu karaveiru napamaneits. Piečuok izliems atsagrīzt sovā dzymtajā pusē.

Ceļš iz sātu bejs gars i gryuts. Juoņs Pīnups nūguoja apmāram 250 kilometru i 1944. goda 7. oktobra naktī tyka da sovai sātai. Nu tuo laika Juoņs Pīnups suoce slieptīs nu padūmu varys īstuodem i svešim ļaudim, partū ka par dezertiešonu nu Sorkonuos armejis jū varēja nūsaut ci izsyuteit iz Sibiri, kai ari varēja sūdeit juo saimis lūcekļus. 1991. godā, Latvejai atjaunojūt sovu vaļstiskumu, Juoņs Pīnups nasasteidze atkluot sovu personeibu, partū ka Krīvejis karaspāks vēļ beja Latvejā i jis beiduos. Tys nūtyka tikai piec dažim godim – 1995. goda 9. maijā Juoņs Pīnups grīzēs Pelieču pogosta policejā. Dreiž piec tam jam pīškeire Latvejis piļsūneibu i pasi. Vaira par J. Pīnupu var skaiteit rokstā “Juoņs Pīnups – pādejais Latgolys mežabruoļs”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]
22:05 Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
May 21 @ 22:05 – 23:00
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
22
Tre
22:05 Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
May 22 @ 22:05 – 23:00
Egita Kancāne. Syltuo mola. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
23
Cat
22:05 Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
May 23 @ 22:05 – 23:00
Valentins Lukaševičs. Casnāgu maizeitis. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]