1. Latgalīšu volūdys alfabetā ir par vīnu burtu vaira nakai latvīšu literaruos volūdys.

Latgalīšu volūdys alfabetā ir 34 burti, bet latvīšu literaruos volūdys – 33. Latgalīšu alfabetā ir burts “y”, kuru izrunoj leidzeigi krīvu volūdys burtam “ы”.

2. Latgalīšu volūda ir daļa nu latvīšu volūdys.

Vaļsts volūdys lykuma 3. pantā saceits, ka latgalīšu volūda ir viesturiskys latvīšu volūdys paveids.

3. Kasdīnā latgalīšu volūdu lītoj 8,8% Latvejis īdzeivuotuoju.

2011. godā Tautys skaiteišonā dazynuoja, cik Latvejis īdzeivuotuoju kasdīnā lītoj latgalīšu volūdu. Vysbīžuok latgalīšu volūdu lītoj Kuorsovys, Baļtinovys i Varakļuonu nūvodūs.

4. Latgalīšu volūdys storptautiskais ISO kods ir LTG.

2010. godā latgalīšu volūdai tyka pīškierts storptautiskais ISO kods (LTG). Volūdom pīšķir ISO kodus, ka ekspertu komiseja pīsaceitū volūdu atzeist par volūdu.

5. Vacuokuo latgaliski saraksteituo leidz myusu dīnu sasaglobuojušuo gruomota izdūta 1753. godā.

Latgalīšu gruomotnīceibys i volūdys atteisteibas suokumi meklejami 18. godu symtā, kod itamā jūmā sovu dorbu īguļdeja jezuitu ordiņa bruoļi. Vacuokais latgalīšu literaturys i raksteibys pīmineklis sasaglobuojs nu 18. gs. vyda, i tei ir gareiga satura gruomota “Evangelia toto anno”, kas tyka izdūta Viļņā 1753. godā. Vaira informacejis par gruomotu rokstā “Evangelia Toto Anno 1753 – pyrmuo gruomota latgalīšu volūdā”.

6. Latgalīšu volūdā eisuokais vuords ir “i”.

“I” ir gon alfabeta burts, gon ari saiklis. Latgalīšu volūdā var lītuot ari saikli “un”.

7. Raksteibys nūsacejumi jau nu 2007. goda.

Dorbs pi latgalīšu volūdys gramatikys izveidis suocēs jau 19. godu symta suokumā, daudz tyka padareits 20. godu symtā. Eipaši lelu īguļdejumu devs goreidznīks i filologs Pīters Strods, kurs kūpā ar cytim volūdnīkim izstruoduoja pareizraksteibys normys 20. godu symta 20. godu beiguos. P. Strods napaspēja eistynuot vysys sovys īceris, juo dorbu 21. godu symta pyrmajā desmitgadē pabeidze pi Vaļsts volūdys centra izveiduotuo Latgalīšu ortografejis apakškomiseja. 2007. goda septembrī stuojuos spākā Latgalīšu raksteibys nūsacejumi. Tūs var atrast likumi.lv.

8. Divskani “uo” var apzeimuot divejaidi.

2007. goda Latgalīšu raksteibys nūsacejumi pīļaun divskaņa “uo” apzeimuošonu ari ar “ō”, pīmāram, sōļs. Najauc divskani “uo” ar patskani “o”!

9. Latgaliski var skaiteit pasaulī zynomu autoru dorbus.

Latgaliski teik izdūta gon originalliteratura, gon puorlykti dorbi nu latvīšu literaruos volūdys, gon tulkuoti nu svešvolūdu. Pīmāram, 2015. godā latgaliski izguoja Luisa Kerola gruomota “Alise breinumu zemē”, niu pat latgaliski izdūta vysā pasaulī zynomuo Antuana de Sent-Ekziperi gruomota “Mozais priņcs”.