Interesanti fakti par 10 slovanim Latgolys Juonim

Interesanti fakti par 10 slovanim Latgolys Juonim

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

1. Pazeistamais komikis i “Pusnakts šova” vadeituojs Juoņs Skuteļs ir nu Dekšuoru. Juo jūks par kinu “Namejs” palyka cīši populars, i niu sevkuram ir vareiba īsaguoduot “BenjiKnewman” krekleņu ar uzrokstu “Nameiz”.

2. Rakstnīks Juoņs Klīdziejs izdevs vaira nakai 20 gruomotu. Popularuokuo nu tom ir romans “Cilvēka bērns” (1956). Itei gruomota puorizdūta sešys reizis. Byudams emigracejā ASV, Juoņs Klīdziejs struoduojs par ogūrču skuobietuoju, kūku zoru ratynuotuoju iz elektrolineju, galis konservu fabrikys darbinīku, lifta vadeituoju, apkūpieju gazetys “Chicago Tribune” nomā, vāluok jis struoduoja par psihologu Napys Psihiatriskajā slimineicā.

3. Kinorežisors Juoņs Streičs laikā nu 1967. goda leidz 2010. godam uzjiems 22 spieļkinys. Pats atzeist, ka vysmeiluokuos ir “Cilvēka bērns”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” i “Teātris”. Juoņs Streičs ir ari aktīrs, rakstnīks, gleznuotuojs, publicists i sabīdriskais darbinīks.

 

4. Grupys “The Sound Poets” solista Juoņa Aišpura vacuoki ir nu Latgolys. Mamys dzymta ir nu Bolvu, Žeiguru pusis, tāva dzymta nu Dagdys, Osyuna, Rūbežnīku. Paguojušajā godā Juoņs Aišpurs pīsadaleja latgalīšu muzykys izlasis “Celīs, bruoļ” īraksteišonā.

5. Latgalīšu gruomotizdevieja Juoņa Elkšņa vadeibā “Latgolys kulturys centra izdevnīceiba” nu 1990. goda leidz myusu dīnu ir izdavuse ap 500 gruomotu.

6. Fotografs Juoņs Gleizds 1948. godā zaudēja obys plaukstys, par speiti tam, jis pīsavērse fotografiešonai. Juo pamatdorbs leidz 1994. godam beja Latvejis Traumatologejis i ortopedejis zynuotniskuos pietnīceibys institutā par foto muokslinīku. Vīns nu juo pīnuokumu beja fotografēt pacientis pyrma i piec mamoplastikys.
Juoņs Gleizds nu 1951. goda leidz 1994. godam izmontuojs fotoaparatu “Exacta”, kuru var apsavērt Latgolys kulturviesturis muzejā.

7. Juoņs Pliekšāns aba Raiņs bierneibu pavadeja Latgolā. Ite juo vacuoki nūmuoja divys muižys. Vīnā nu tūs – Juosmuižā – īkuortuots Raiņa memorialais muzejs.

8. Komponists Juoņs Ivanovs radejs vairuokus skondorbus ar Latgolys motivim. 1935.godā jis komponej simfoniskū sveitu “Latgales ainavas”, bet 1949.godā sovu Sastū simfoneju jeb t.s. “Latgales simfonija”.

9. Juoņs Pujāts ir Rūmys katuoļu bazneicys kardinals. Jis runoj sešuos volūduos – latvīšu, krīvu, pūļu, lītuvīšu, vuocu i latiņu. 2005. godā jis pīsadaleja Rūmys katuoļu bazneicys pāvesta vieliešonuos, kuru laikā beja vīneigais, kas pi mikrofona runuoja latiņu volūdā.

10. Rakstnīks Juoņs Cibuļskis 1939. godā kūpā ar latgalīšu gruomotizdevieju Vladislavu Luoci organizēja gruomotu izdūšonu. Padūmu laikūs jū izsyuteja, piečuok jis atsagrīze i Reigā ap sevi puļciejs latgalīšus. Daudzus godus Juoņs Cibuļskis veiduoja latgalīšu volūdys skaidrojūšū vuordineicu, kas tai ari nav izdūta. Latvejis Nacionaluos bibliotekys Ratūs gruomotu nūdaļā globojās Juoņa Cibuļska rūkrokstā saraksteituos gruomotys: “Andryvs Jūrdžs”, “Pītera Miglinīka roda četru paaudžu gojumā”, “Reigas ceļš”, “Veritas nostra est” i c.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars