“Raksteišona deļ mane ir kai elpuot,“ saruna ar literati i pīcu bārnu mamu Meldru Gailāni

“Raksteišona deļ mane ir kai elpuot,“ saruna ar literati i pīcu bārnu mamu Meldru Gailāni

Intervejis autore: Ligija Purinaša, lakuga.lv

Latgalīšu literaturā ar sovu dzeju MELDRA GAILĀNE ir pazeistama jau kaidu laika strēči. Pyrma div mienešu izguoja Meldrys gruomota bārnim “Meikuleņš īpazeist omotus”. Puorsokys par luocānu Meldra ir rakstejuse 15 godus puormejus ar dzeju. Sarunā ar Meldru Gailāni par raksteišonu, folkloriskū dzeivis ziņu i pīdereibys sajiutu, kas ir cīši svareiga bārnu audzynuošonā.

Dagnija Dudarjonoka, Līga Munda i Meldra gruomotys “Meikuleņš īpazeist omotus” prezentacejā.

Kai tu sevi raksturuotu?

Itamā šaļtī asmu mama i, kai smejīs, myužeigais students, deļtam ka vysu laiku nazkū vuicūs. Tai asu īgivuse socialuo pedagoga diplomu, īsavuiciejuse aust i cytus rūkdorbus, pasavāruse, kas nūteik socialajā sferā i karjerys laukā, nazkod vuiciejūs socialuo dorba ir karjerys konsultanta magistranturā. Pādejuos munys vuiceibys ir filologeja, kas beja muns školys laika sapyns. Maņ nav svareigi diplomi, kas golā teik īgiuti, bet gon pats vuiceibu process. Izaver, ka taišni deļtam maņ ir tikai vīns augstuokuos izgleiteibys diploms. A bārni. Nu, bārni ir, i es asmu. Mes asam vīns ūtram i mes cīši par tū prīcojamēs.

Kod i kai rodās tova interese par literaturu? Voi esi gribiejuse padareit rakstnīceibu par profeseju?

Cik es sevi atguodoju, es vysu laiku asmu nazkū rakstejuse: dīnysgruomotys, dzejūļus, stuostus, puorsokys, lugys. Maņ sātā ir gona lela kaudzeite ar kladem. Atguodoju, kai vīnu godu, septeitajā voi ostoitajā klasē, iz Zīmyssvātku školā īstudējom munu ludzeņu. Es streidiejūs ar sovu latvīšu volūdys školotuoju, ka runuotajam tekstam juobyut vīns pret vīns ar tū, kas maņ tī pīraksteits. Piečuok saprotu, ka skotive prosa sovus nūteikumus i daguoja praseit školotuojai pīdūšonys. Tymā pošā laikā sovus dzejūļus syuteju iz žurnalu “Sieviete”, kur literaruo redaktore beja Laima Līvena. Jei maņ atraksteja viestuli ar aicynuojumu nūsadorbuuot ar koč kū cytu. Tok es juos naklauseju! Raksteišona deļ mane ir kai elpuot. Školys laikā teišam gribieju raksteit tai, kab par mani varātu piečuok skaiteit literaturys hrestomatejuos – ambicejis beja lelys. Niu muns jaunuokais dāls soka, kab es vaira naraksteitu. Prosu: “Deļkuo?” Jis soka: “Lai maņ par tevi školā nabyutu juosavuica!” (smejās)

Kai roduos ideja raksteit gruomotys bārnim?

Beja rokstūšūs jaunīšu klubeņš “Pēgasa ceļabiedri” (tys beja gazetys “Rēzeknis Vēstis” paspuornē – aut.pīz.), kuru vadeja Līga Seiksta. Jei īrūsynuoja koč kū saraksteit deļ bārnu, kab varātu ar kaidu pasuocīni aizbraukt iz školom. Tai es suoču raksteit puorsokys. Ideja par gruomotu roduos vāluok. Viņ varbyut niu saprūtu, ka skaiteituojim vystik pateik tys, kū es rokstu. Es vysu laiku grybu izdūt sovu dzejūļu gruomotu – par dzejūlim es “dagu” vaira. Puorsokys ir pa vydu dzejis tekstim, tod, kod kaids paprosa koč kū saraksteit deļ bārnu.

Īprīškejuo, cik atguodoju, beja latvīšu literarajā volūdā. Deļkuo “Meikuleņš īpazeist omotus” ir latgaliski?

Nui, nu suokuma puorsokys raksteju latvīšu literarajā volūdā, kas ir ari muna eistuo, dzymtuo volūda. Tamā asmu izauguse, sātā mes tai runuojam i deļtam es tamā ari rokstu. Rēzeknis Tehnologeju akademejā mums beja latgalīšu volūdys kurss pi Sandrys Ūdris, i tai ari Meikuleņš tyka pi latgaliskuo skaniejuma. Sandru var skaiteit par ituos gruomotys krystamuoti – jei mani īdrūsynuoja puorsokys puorlikt latgaliski. Runojūt par Meikuleņu, jis ir reals luoceits, kuru muna leluo meita vinnēja konkursā i kuram pakaļ mes braucem iz pošu Reigu. Luoceits ir gondreiž voi vysuos munos puorsokuos.

Meldra ar sovu saimi.

Voi ar sovim bārnim tu runoj latgaliski?

Muni bārni runoj latgaliski sovā storpā, ar draugim, školā. I es saprūtu, cik jim tys ir svareigi. Es poša latgaliski runoju rešuok. Latgaliski runuoja muna babeņa voi vacmameņa, kai es jū sauču. I maņ latgalīšu volūda beja eksotika. A niule es saprūtu, ka ari maņ pošai latgalīšu volūda ir svareiga. Tys ir veids, kai atsagrīzt pi sovu sakņu, pi sovys pateibys. Lels paļdis Rēzeknis Tehnologeju akademejis pasnīdziejim, ka jī aktualizej latgaliskū. Viņ studejūt filologeju, saprotu, ka vysupyrma asmu latgalīte, i tikai tod ari vyss puorejais. Niu ari bārnim skaitu gruomotys latgaliski, i ari vysi kūpā vuicomēs latgalīšu volūdu. Naizteikom ari bez jautrim breisnenim, bet kūpeiga volūdys apgiušona myusus vysus satuvynoj i veidoj sovys ideņtitatis apsazynuošonu – ka mes patīšam asam latgalīši! Byut latgalīšam nanūzeimoj tikai dzeivuot Latgolā.

Kaids ir tovs kai mamys redzīņs par nūvodvuiceibu – cik tys ir vierteigi, lītdereigi, voi bārnim tys iņteresej i voi jim ir laiks?

Bārnus interesej nūvodvuiceiba. Ir svareigi, zynuot nu kurīnis tu ej, kas ir tei vīta, kur tu dzeivoj. Es dūmovu, ka nūvodvuiceibai školuos juobyut na kai izvēlis prīškmatam, a kai obligatai stuņdei. Eipaši itymā laikā, kod vyss pasauļs ir valī, i šudiņ vari byut ite, a reit jau kur cytur. Ka bārnam ir īdūts styprys pamats, jis naizgaiss. A myusu saknis ir vīta, nu kurys eimom, myusu dzymta.

Nūvodvuiceiba ir stuņde, ar kurys paleidzeibu varātu veiduot nacionalū pošapziņu i paruodeit, ka pasauļs ir daudz leluoks kai sātys dvors i ka kotrai vītai i tī dzeivojūšajim cylvākim ir vierteiba.

Navajag braukt iz Egipti, kab sasadūrtu ar viesturi, a viesture ir tepat – myusu piļskolnūs, myusu pošu sātā. Bārni cīši daudz zyna par cytom zemem, bet cīši moz par dzymtajom vītom, deļtam i jim ruodīs, ka cytur ir lobuok kai ite. Es dūmoju, ka laiks tam, kas interesej, vysod atsarass. Dreižuok vaicuojums ir par školuotuojim – voi jī var bārnus aizraut leidza. Voi var īsadegt par tū, kū jī vuica.

Zynu, ka folklora i dobys dzeivisziņa tev ir eistyn tyva – esi bārnim davuse pa divim vuordim i esi kristejuse senlatvīšu tradicejuos. Voi ari cytim tu īsaceitu pīsavērst folklorys lītom? Voi seņču gudreiba paleidz vīgluok dzeivuot, lobuok justīs?

Seņlatvīšu tradicejuos kristeita ir tikai muna jaunuokuo meita, puorejī ir kristeiti  katuoļu ticeibā. Deļkuo taida izvēle? Gribieju mozū meitu kristeit sovaižuok. Voi niu vysim ir juopīsavierš folklorai? Es dūmoju, ka nā. Kotram sovs ceļš. Ka folkloriskais ir tyvs dvēselei, tod, nui, tys der. Ka nā, tod ir ari daudzi cyti celi.

Asmu dzierdiejuse par redzīni, ka latgalīšu volūda dreiži izmiers. Voi tu ari tai dūmoj?

Es dūmoju, ka naizmiers vys tik dreiži. Itūšaļt latgalīšu vydā nūteik tī procesi, kas ļaus volūdu saglobuot. Ka latgaliski suok izdūt i puorizdūt vaira i vaira gruomotu, i storp tom ari gruomotys deļ bārnu, tys nūzeimoj, ka volūda dzeivuos.

Nūsauc treis latgalīšu kulturys problemys.

Pa munam vīna nu pamatproblemom ir latgalīšu sovstarpejuo naspieja atrast vīnuotu redzīni par nuokūtni. Koč voi tamā pošā volūdā i raksteibā. Daudzi vacuos ortografejis aizstuovātuoji jau nimoz nazyna, ka ari pats Pīters Strods beja par raksteibys atteisteišonu, na juos “īsaļdeišonu”. Volūda nav namaineiga vīneiba. Juomaina nūstuoja “jaunī pret vacajim” iz “mes vysi kūpā par latgaliskū vidi i kulturu”. 

Maņ ruodīs, ka latgaliskais ari itūšaļt vys vēļ teik uztvarts kai komiskais, smīkleigais. Ir juoparuoda, ka latgaliski var nūtikt ari nūpītni pasuocīni. Ka latgaliski var na viņ dzīduot, a ari vuicētīs matematiku, fiziku i vysys cytys stuņdis Latgolys školuos. Latgalīšu volūdai juobyut Latgolys školuos kai pamatvolūdai.

Vēļ problema ir tei, ka latgaliski nūteik dažaidys nūtikšonys šaurā paziņu lūkā, i “na sovejī” nimoz naapmeklej taidus pasuokumus. Laikam jau pītryukst vīnuoteibys. I ir sova veida vīnaļdzeiba.

Daudzim ir rūžains prīškstots, ka mozpiļsātuos i laukūs vyss ir kuorteibā, i ka cylvākim tī nav dorba, tod jim vysmoz ir svaigs gaiss i īspieja izaudzēt kaidu buļvu. Kaida ir realuo situaceja?

Lai tū buļvu izaudzātu, ari ir vajadzeiga nauda. Traktors par veļti naars, a ar dakšom daudz naizraksi, ka vyspuor ir kur rakt. Ka nav dorba, nav ari naudys i ka nav naudys, nav ari buļvis. Kab laukūs labi dzeivuotu, ir vajadzeiga nauda. A dorba vysod ir gona, eipaši, kod ir sova saimisteiba. Viņ par tū dorbu nateik sajimts pīnuoceigs atolguojums.

Piļsātuos ari ir vaira īspieju bārnim atteisteit sovys spiejis i talantus ­– ir dažaidi puļceni i nūdarbeibys, kuru datryukst laukūs. Es zynu, ka munim bārnim iņteresej daudzejis lītys, i it kai jī varātu izbraukuot iz piļsātu, bet nav tamā laikā autobusu reisu. Taipoš ir ari ar vysaidu pasuocīņu apmekliešonu.

Dūmoju, ka tev ir sovs redzīņs par sīvītis lūmu sabīdreibā. Kai tu dūmoj, voi ir īspiejams apvīnuot bārnu audzynuošonu, karjeru i pošrealizaceju? Voi tev pošai pīteik laika deļ vysa?

Ka ir loba atbolsta komanda, tod jau drūši viņ var apvīnuot. Sovaižuok nazynu, kai tū var dabuot gotovu. Maņ nav karjerys, par sovu karjeru varu nūsaukt sovus bārnus! (smejās). Eistineibā mes tai harmoniski sadzeivojam – es jim raugu natraucēt augt, a jī maņ ļaun nūsadorbuot ar tū, kas munai sirdej ir tyvs.

Karteitis nu Meldrys privatuo arhiva

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
24
Pīk
18:00 “Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
“Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Sep 24 @ 18:00
"Dailes Kanona" pyrmais koncerts - veļtejums Bronislavai Martuževai @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Nu 3. augusta Dailis teatris aicynoj iz septeņu koncertu cyklu “Dailes Kanons”, kuruo pyrmajā koncertā izskanēs veļtejums Bronislavai Martuževai aktrisis Olgys Dregis skaiteitajā dzejā i pianista Edgara Cīruļa spālātajā Imanta Kalniņa muzykā. “Dailes Kanons” ir[...]
Sep
26
Svā
10:00 Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 10:00 – 16:00
Seminars "Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi" @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Latgalīšu kulturys bīdreiba 26. septembrī aicynoj iz seminaru “Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi”. Vaira informacejis par seminaru ITE. Dasasaceišona seminaram, rokstūt epostu iz latgalisubidreiba@gmail.com.
15:30 Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 15:30
Nikodema Rancāna bolvys padūšona Latgolys izcyluokajim pedagogim @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
26. septembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā (RTA) padūs Nikodema Rancāna bolvy Latgolys izcyluokajim pedagogim.  Seši školuotuoji sajims eipašu Riharda Cibļa darynuotu saktu, kas jau palykuse par tradicionalu ituo konkursa bolvu. Bolva – sudobra pokovsakta – ir[...]
Oct
2
Sai
18:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Oct 2 @ 18:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
19:00 Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 2 @ 19:00
Gundegas Rancānes gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Laikā nu 8. septembra leidz 2. oktobram Latgolys Kulturviesturis muzejā var apsavēr pavasarī Covid-19 īrūbežuojumu dieļ atcaltū muokslinīcis Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Izstuode atspīgeļoj G. Rancānis vierteibys gleznīceibā, kur vysu leluokuo nūzeime ir koloritam,[...]