Nautrānu škola svietej 155 godu jubileju i aicynoj absolventus iz saliduojumu

Nautrānu škola svietej 155 godu jubileju i aicynoj absolventus iz saliduojumu

Roksta autore: Laura Melne

25. augustā Nautrānu vydsškola aicynoj absolventus, asūšūs i nazkodejūs školuotuojus i darbinīkus iz školys 155 godu jubileja svieteišonu. Ari školys ākai itūgod nūzeimeigs atskaitis punkts – oktobrī byus paguojuši 80 godi nu tuos īsvieteišonys.

Pyrmuo oficialuo informaceja par školu Nautrānūs datejama ar 1865. godu, kod Miglinīku sādžā tyka attaiseita škola. Tok jau pyrma tuo, 1863. godā, škola asūt bejuse īreikuota sūpluok asūšajā Zaļmuižā, kas ari teik skaiteits par izgleiteibys īstuožu pyrmsuokumu Nautrānu pusē. 19. godu symta 80. godūs škola nu Miglinīku tyka puorcalta iz Zaļmuižu, bet 20. godu symta suokuos – nu Zaļmuižys iz Rogovku, kur beja izaveiduojs leluoks centrs.

1914. godā Rogovkā tyka izcalta jauna školys āka, tok kara laikā sasamozynuoja i školānu, i školuotuoju skaits, tryuka vuiceibu leidzekļu. Piec Latvejis naatkareibys izceineišonys pamozom izgleiteibys dzeive uzplauka. Rogovkys školu puorveiduoja par sešklaseigū pamatškolu. Tymā laikā Zaļmuižys (nu 1925. goda – Nautrānu) pogostā dorbuojuos ari sešys cytys školys: Mežavydu sešgadeiguo pamatškola i Saukavīšu, Gryudinīšu, Lyuzinīku, Piļnīku i Laizānu četrklaseiguos pamatškolys. Koč i izgleiteibys īstuožu apleicīnē beja saleidzynūši daudz, 30. godūs Rogovkys školai vys par leluoku problemu palyka telpu vaicuojums. Školā vuicejuos jau vaira par 300 školānu, tok āka beja paradzāta tik 150 bārnim.

1935. godā pogosta vaļde izsprīde suokt jaunys školys ākys ceļtnīceibu. Arhitekta Pavlova projekts paredzēja septenis klašu telpys, div kūpmītnis telpys, div darbneicu telpys, školānu ādamustobu, vyrtuvi, septeņus školuotuoju dzeivūkļus, kanceleju, školuotuoju ustobu, vyngruošonys zalu ar izjaucamom sīnom sareikuojumu zala izveiduošonai, garderobi i apkolpuotuoja dzeivūkli. Jaunuo āka tyka īsvieteita 1938. goda 2. oktobrī. Ari niu tamā nūteik vuiceibys, tok godu gaitā tei pīdzeivuojuse lelys puorvierteibys.

Vuocu okupacejis laikā škola iz laiku beja spīsta atstuot sovys telpys, kab tymuos varātu īreikuot karaveiru hospitali. Vuiceibys nūtyka vairuokuos Rogovkys privatsātuos. Piec ūtrreizejuos padūmu okupacejis škola atsagrīze sovuos telpuos, 1945. godā tyka pījimts lāmums par vydsškolys attaiseišonu. Dīvamžāļ pyrmuos vydsškolys absolventu klasis, kuruos izlaidums nūtyka 1949. godā, liktiņs beja tragisks. Apleicīnis jaunīši beja apsavīnuojuši nalegalā organizacejā “Latgales vanagi”, kuru mierkis beja ceineitīs ar okupacejis režimu i panuokt Latvejis naatkareibys atjaunuošonu. Organizacejis darbeiba tyka atkluota i tuos dalinīki represāti, daļa tyka deportāti iz Sibiri taišni nu školys sūla 1949. goda 25. martā. Tai nu suokūtneji leluos klasis školu pabeidze tikai septeni jaunīši. 1996. godā pi Nautrānu vydsškolys tyka atkluota “Latgales vanagiem” veļteita pīminis pluoksne.

Padūmu laikā turpynuoja augt i školānu skaits, i školys vajadzeibys. Partū 1967. godā Nautrānu vydsškolai tyka dacalta pībyuve ar sešom klašu telpom i sporta zalu. Apleicīnis mozuos školys tyka slāgtys, kas aktualizēja vaicuojumu par jaunu, plašu internata āku, kas tyka pabeigta 1974. godā i ari niu dorbojās kai dīnasta vīsneica. 60. godūs školā suocēs aktivs nūvodpietnīceibys dorbs, kas rezultiejīs Nautrānu nūvodpietnīceibys muzeja izveidē. Nu 2002. goda Rogovkā dorbojās ari Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis apgivis metodiskais centrs. 2009. godā par Nautrānu vydsškolys strukturvīneibu palyka Bieržgaļa pamatskola.

Nautrānu vydsškolā vuicejušīs daudzi zynomi cylvāki, kai dzejnīks Pīters Jurciņš, kūktieļnīks Ontons Rancāns, muokslinīks Pīters Gleizdāns, multimuokslinīks Ontons Kūkuojs (jis vāluok školā ari vuicejs zeimiešonu), komponists Zigfrīds Miglinieks, volūdneica Anna Stafecka, dzejneica Anna Rancāne, dzejneica Līga Rundāne i cyti.

Ari niu Nautrānu vydsškola turpynoj atsateisteit, pādejūs godūs lelys puormainis pīdzeivuojuse školys apleicīne, i dorbi tamā jūmā naapsastuoj. Regulari ir ari tuos školānu sasnāgumi vuiceibu prīkšmatu olimpiadēs vysys Latvejis mārūgā, aktivi ir ari dažaidi školys puļceni, kolektivi i sportisti.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Tre
vysu dīnu Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Jan 26 vysu dīnu
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāvesta Alberta Budžis pīmiņai @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Gūdynojūt prāvesta Alberta Budžis (1930–1957–2017) atceri, Bolvu Centraluo biblioteka aicynoj pietnīkus pīsadaleit “Novadpētniecības lasījumos prāvesta Alberta Budžes piemiņai”. Tēmu lūks nav īrūbežuots, jis ītvar sevkuru pietnīku interesejūšu jūmu, kurys izpietis teritoreja ir Bolvu nūvods. Lasejumu[...]
Jan
28
Pīk
19:00 Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Jan 28 @ 19:00 – 21:00
Gruomotys "Mīlas kastings" muzykaluo prezentaceja @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
28. janvarī 19.00 Babeitis Kulturizgleiteibys centra lelajā zalē, Piņkūs, nūtiks rakstneicys Ilzis Aizsilys gruomotys “Mīlas kastings” muzykaluo prezentaceja.   Par latgalisku nūskaņu pasaryupēs: rakstneica Ilze Aizsila i improvizators Viesturs Vizulis; muzykys grupa “Dabasu Durovys”; videjuos[...]
Jan
31
Pyr
22:00 Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Jan 31 @ 22:00
Referatu pīsaceišona Latgolys kongresam @ Tīšsaistē
2022. gods 31. janvars ir pādejuo dīna, kod 27.-29. aprelī nūteikūšajam Latgolys kongresam var pīsaceit sovus referatus. Kongresa tema – “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Aicynuojums pīsadaleit kongresā (ar referatu voi stenda referatu) ITE.[...]
Feb
5
Sai
18:30 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 5 @ 18:30
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
5. februarī 18.30 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]
Feb
6
Svā
15:00 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 6 @ 15:00
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
 6. februarī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]