Nautrānu škola svietej 155 godu jubileju i aicynoj absolventus iz saliduojumu

Nautrānu škola svietej 155 godu jubileju i aicynoj absolventus iz saliduojumu

Roksta autore: Laura Melne

25. augustā Nautrānu vydsškola aicynoj absolventus, asūšūs i nazkodejūs školuotuojus i darbinīkus iz školys 155 godu jubileja svieteišonu. Ari školys ākai itūgod nūzeimeigs atskaitis punkts – oktobrī byus paguojuši 80 godi nu tuos īsvieteišonys.

Pyrmuo oficialuo informaceja par školu Nautrānūs datejama ar 1865. godu, kod Miglinīku sādžā tyka attaiseita škola. Tok jau pyrma tuo, 1863. godā, škola asūt bejuse īreikuota sūpluok asūšajā Zaļmuižā, kas ari teik skaiteits par izgleiteibys īstuožu pyrmsuokumu Nautrānu pusē. 19. godu symta 80. godūs škola nu Miglinīku tyka puorcalta iz Zaļmuižu, bet 20. godu symta suokuos – nu Zaļmuižys iz Rogovku, kur beja izaveiduojs leluoks centrs.

1914. godā Rogovkā tyka izcalta jauna školys āka, tok kara laikā sasamozynuoja i školānu, i školuotuoju skaits, tryuka vuiceibu leidzekļu. Piec Latvejis naatkareibys izceineišonys pamozom izgleiteibys dzeive uzplauka. Rogovkys školu puorveiduoja par sešklaseigū pamatškolu. Tymā laikā Zaļmuižys (nu 1925. goda – Nautrānu) pogostā dorbuojuos ari sešys cytys školys: Mežavydu sešgadeiguo pamatškola i Saukavīšu, Gryudinīšu, Lyuzinīku, Piļnīku i Laizānu četrklaseiguos pamatškolys. Koč i izgleiteibys īstuožu apleicīnē beja saleidzynūši daudz, 30. godūs Rogovkys školai vys par leluoku problemu palyka telpu vaicuojums. Školā vuicejuos jau vaira par 300 školānu, tok āka beja paradzāta tik 150 bārnim.

1935. godā pogosta vaļde izsprīde suokt jaunys školys ākys ceļtnīceibu. Arhitekta Pavlova projekts paredzēja septenis klašu telpys, div kūpmītnis telpys, div darbneicu telpys, školānu ādamustobu, vyrtuvi, septeņus školuotuoju dzeivūkļus, kanceleju, školuotuoju ustobu, vyngruošonys zalu ar izjaucamom sīnom sareikuojumu zala izveiduošonai, garderobi i apkolpuotuoja dzeivūkli. Jaunuo āka tyka īsvieteita 1938. goda 2. oktobrī. Ari niu tamā nūteik vuiceibys, tok godu gaitā tei pīdzeivuojuse lelys puorvierteibys.

Vuocu okupacejis laikā škola iz laiku beja spīsta atstuot sovys telpys, kab tymuos varātu īreikuot karaveiru hospitali. Vuiceibys nūtyka vairuokuos Rogovkys privatsātuos. Piec ūtrreizejuos padūmu okupacejis škola atsagrīze sovuos telpuos, 1945. godā tyka pījimts lāmums par vydsškolys attaiseišonu. Dīvamžāļ pyrmuos vydsškolys absolventu klasis, kuruos izlaidums nūtyka 1949. godā, liktiņs beja tragisks. Apleicīnis jaunīši beja apsavīnuojuši nalegalā organizacejā “Latgales vanagi”, kuru mierkis beja ceineitīs ar okupacejis režimu i panuokt Latvejis naatkareibys atjaunuošonu. Organizacejis darbeiba tyka atkluota i tuos dalinīki represāti, daļa tyka deportāti iz Sibiri taišni nu školys sūla 1949. goda 25. martā. Tai nu suokūtneji leluos klasis školu pabeidze tikai septeni jaunīši. 1996. godā pi Nautrānu vydsškolys tyka atkluota “Latgales vanagiem” veļteita pīminis pluoksne.

Padūmu laikā turpynuoja augt i školānu skaits, i školys vajadzeibys. Partū 1967. godā Nautrānu vydsškolai tyka dacalta pībyuve ar sešom klašu telpom i sporta zalu. Apleicīnis mozuos školys tyka slāgtys, kas aktualizēja vaicuojumu par jaunu, plašu internata āku, kas tyka pabeigta 1974. godā i ari niu dorbojās kai dīnasta vīsneica. 60. godūs školā suocēs aktivs nūvodpietnīceibys dorbs, kas rezultiejīs Nautrānu nūvodpietnīceibys muzeja izveidē. Nu 2002. goda Rogovkā dorbojās ari Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis apgivis metodiskais centrs. 2009. godā par Nautrānu vydsškolys strukturvīneibu palyka Bieržgaļa pamatskola.

Nautrānu vydsškolā vuicejušīs daudzi zynomi cylvāki, kai dzejnīks Pīters Jurciņš, kūktieļnīks Ontons Rancāns, muokslinīks Pīters Gleizdāns, multimuokslinīks Ontons Kūkuojs (jis vāluok školā ari vuicejs zeimiešonu), komponists Zigfrīds Miglinieks, volūdneica Anna Stafecka, dzejneica Anna Rancāne, dzejneica Līga Rundāne i cyti.

Ari niu Nautrānu vydsškola turpynoj atsateisteit, pādejūs godūs lelys puormainis pīdzeivuojuse školys apleicīne, i dorbi tamā jūmā naapsastuoj. Regulari ir ari tuos školānu sasnāgumi vuiceibu prīkšmatu olimpiadēs vysys Latvejis mārūgā, aktivi ir ari dažaidi školys puļceni, kolektivi i sportisti.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars