Lakuga.lv vaicoj tāvim: Parkū svareigi saimē ar bārnim runuot latgaliski?

Lakuga.lv vaicoj tāvim: Parkū svareigi saimē ar bārnim runuot latgaliski?

Roksta autore: Sandra Ūdre

Septembra ūtruo svātdīne ir Tāva dīna. Par itū svareigū veirīša miseju saraksteitys daudzys gruomotys. Bet latgalīšu tāvim par vīnu problemu vaira – kai īvuiceit sovu dzymtū volūdu, voi vyspuor tū dareit. Nazkod vīns tāvs, kuram sīva nav latgalīte, maņ saceja, ka nav nu svora, voi juo bārni runuos latgaliski, kab viņ lobi cylvāki izaugtu. Portala lakuga.lv apvaicuotī tāvi dūmoj cytaiži.

Portals lakuga.lv vaicoj Latgolā i Latvejā zynomim tāvim, parkū svareigi saimē ar bārnim runuot latgaliski?

Andris Slišāns, pīcu bārnu tāvs, vacuokajam – 17, jaunuokajim – dveinim – pa seši: Deļtuo, ka maņ pošam dzymtuo volūda – latgalīšu. Deļtuo ari ar sovim bārnim tai saimē runoju. Ka es runoju ar sovim bārnim latgaliski, tod paruodu jim, ka juocīnej sovi vacuoki, vacvacuoki, kuri runovuši itamā volūdā.

Naradzu runuošonā latgaliski nikaidu problemu. Pyrma kaida laiceņa dzeivovom Reigā, vacuokī bārni guoja tī bārnuduorzā i školā, ari naredzieju nikaidu problemu. Vuiceibuos ari naguoja švakuok kai cytim – latvīšu volūdā voi cytur. Muna angļu volūdys školuotuoja maņ saceja, ka jei īvārovuse – bārni nu tūs saimu, kur dvorā runoj latgaliski, dreižuok īsavuica svešvolūdys. Jūs latgalīšu i latvīšu volūdys paralelis īvierza iz vēļ cytu volūdu vīgluoku īsavuiceišonu – angļu, krīvu. Problemys nazkur vacajūs stereotipūs, īaudzynuotys varbyut padūmu laikūs.

Aigars Runčis, div i četrus godus vacu bārnu tāvs: Tī nav kuo daudz dūmuot. Mes poši ar sīvu asam latgalīši. Poši latgalīšu volūdu izmontojam kasdīnā. I na tikai sovā storpā, bet ari ar cytim saimis lūceklim – muosom, tāvim, muotem, kas jau ir babys i dzedi. Tikai lykumsakareigi, ka ari ar bārnim runojam latgaliski. Tū dareit beja vīnkuorši leidz diveju godu vacumam, cikom bārni naguoja duorzeņā i runuoja ar mums i atbiļdēja latgaliski. Niu bārnuduorzā ar cytim bārnim, ar audzynuotuojom vysa komunikaceja latvyski. Mes ar jim runojam, koč kū jim sokom, mums atbiļd kai kuru reizi. Taida tod tei runuošona saīt.

Tys, ka jī vyspuor mozā vacumā var atbiļdēt latgaliski, dora mani piļneigi puorlīcynuotu i prīceigu, ka mes sovu kulturu, sovu sovpateibu saglobuosim ari bārnūs, jī runuos latgaliski.

Kristaps Rasims, pīcu i septeņus godus vacu bārnu tāvs: Nūzīgums byutu ar bārnim narunuot latgaliski. Nūzīgums pret tim, kas tevi audzynuojuši, veiduojuši, naīlikt tuoļuok sovūs bārnūs jūs īlyktū.
Maņ sīva zemgalīte, bārni ar mamu runoj latvyski. Mes najaucam volūdys, kotrys runojam ar bārnim sovā, lobojam klaidys. Bārni narunoj koč kaidā sajaukumā, bet pareizi vīnā voi ūtrā.

Vīsturs Kairišs, deveņu i 15 godus vacu bārnu tāvs: Runuot latgaliski maņ ir svareigi vispuor i sevkurā vītā, kur tys īsadar. Ar muoti, kurys dzymtuo volūda ir latgalīšu, runuot ir vīna līta, ar bārnim i sīvu – cyta. Tai ka myusu saimei Latgolā ir sāta i mes raugom ite pavadeit, cik var, vairuok laika, tod dabeigi, ka muna saime sevi apsazynoj kai latgalīšus i volūdai itymā momentā ir nūteicūša lūma. Tu navari byut latgalīts, namuocādams volūdys.

Sātā ari raugom šaļtim runuot latgaliski, i eipaši ar bārnim. Navar saceit, ka jim tys ir vīgli, tok lānai ari jī suoc runuot. Es vysod saimi vodoju pa latgalīšu kulturys pasuocīnim, meita skaita gruomotys latgaliski i klausuos diskus, dāls rauga runuot ar latgalīšim latgaliski. Saīt kai kuru reizi, tok paraleli vysi pasavuicom i tymā munai saimei cīši paleidz Maruta Latkovska. Tai ka runuot Latgolā saimē latgaliski ir tikai dabeigi. I volūdu dziļuok apgiut i vuiceitīs, i atteisteit – tys ir vysys dzeivis vaicuojums.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Tre
vysu dīnu Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāve... @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Jan 26 vysu dīnu
Nūvodpietnīceibys lasejumi prāvesta Alberta Budžis pīmiņai @ Bolvu Nūvoda muzejs, tīšsaiste
Gūdynojūt prāvesta Alberta Budžis (1930–1957–2017) atceri, Bolvu Centraluo biblioteka aicynoj pietnīkus pīsadaleit “Novadpētniecības lasījumos prāvesta Alberta Budžes piemiņai”. Tēmu lūks nav īrūbežuots, jis ītvar sevkuru pietnīku interesejūšu jūmu, kurys izpietis teritoreja ir Bolvu nūvods. Lasejumu[...]
Jan
28
Pīk
19:00 Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Gruomotys “Mīlas kastings” muzyk... @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
Jan 28 @ 19:00 – 21:00
Gruomotys "Mīlas kastings" muzykaluo prezentaceja @ Babeitis Kulturizgleiteibys centrs
28. janvarī 19.00 Babeitis Kulturizgleiteibys centra lelajā zalē, Piņkūs, nūtiks rakstneicys Ilzis Aizsilys gruomotys “Mīlas kastings” muzykaluo prezentaceja.   Par latgalisku nūskaņu pasaryupēs: rakstneica Ilze Aizsila i improvizators Viesturs Vizulis; muzykys grupa “Dabasu Durovys”; videjuos[...]
Jan
31
Pyr
22:00 Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Referatu pīsaceišona Latgolys ko... @ Tīšsaistē
Jan 31 @ 22:00
Referatu pīsaceišona Latgolys kongresam @ Tīšsaistē
2022. gods 31. janvars ir pādejuo dīna, kod 27.-29. aprelī nūteikūšajam Latgolys kongresam var pīsaceit sovus referatus. Kongresa tema – “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”. Aicynuojums pīsadaleit kongresā (ar referatu voi stenda referatu) ITE.[...]
Feb
5
Sai
18:30 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 5 @ 18:30
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
5. februarī 18.30 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]
Feb
6
Svā
15:00 Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimes lāča pēdām” @ Daugovpiļs teatris
Feb 6 @ 15:00
Izruode "Pa Laimes lāča pēdām" @ Daugovpiļs teatris
 6. februarī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs teatrī byus nūsaverama muzykala puorsoka pīaugušajim “Pa Laimes lāča pēdām” Oļega Šapošnikova režejā, kas pyrmizruodi ar stuovaplausim pīdzeivuoja 10. decembrī. Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu[...]