Pozitiva dūmuošona. Saruna ar uorstu Kavšantu Malinku Rambadagallu

Pozitiva dūmuošona. Saruna ar uorstu Kavšantu Malinku Rambadagallu

Intervejis autore: Sandra Ūdre

Laikā, kod daudzi Latgolā dzymušī vaira naredz sev dzimtinē nikaidys perspektivys i laižās paceli, īsarodušī cyttautīši nabeidz prīcuotīs par īspiejom te pīpiļdeit sovys dzeivis sapņus. Šrilankīts, Rēzeknis slimineicys neiroķirurgs KAVŠANTA MALINKA RAMBADAGALLA par Latgolu i juos cylvākim ir sajiusmā, bet dūmuošonu i lītu uztveri gon īsoka grīzt iz pozitivu.

Voi Latgolā jiutatēs kai sovejais?

Jā, piļneigi.

Caur kū tys tai vīgli nūtyka?

Mani vysod veiksme ir pavadejuse. Maņ ir cīš lobi draugi. Muna sīva ir nu Latgolys. I, prūtams, forši kolegys slimineicā. Tys varātu byut caur tū. Bet maņ vysod bejuši lobi cylvāki apleik. (Smejās.)

Parkū tod Latgolā cylvāki soka, ka jim te dzeivuot švaki?

Jiedzīni “švaki” voi “labi” saisteiti ar myusu dūmuošonu. Dīvamžāļ cylvāki te vaira īstrāguši nagativajā, bet tei nav viņ Latgolys problema. Skaitu, ka vysai Latvejai itei ir rakstureiga problema. Baiļu sajiuta cylvākus puorjāmuse. Vysod, kod dūmuosi slyktu, ar tū pruotā dzeivuosi, tys pīsapiļdeis. Ka dūmuosi sovaižuok, sovaižuok ari nūtiks.

Pozitiva dūmuošona ir cīš svareiga. Partū ir taids teicīņs: ka tu dūmoji, ka koč kur ir švaki, tod pareizi; ka tu dūmoji, ka koč kur ir labi, tod ari ir pareizi. Vyss nūteik mums īškā. I tod tys, kas ir vydā, eistynojās uorpusē. Ka vysu laiku nagativais dūmuošonys styls, nav stimula īt iz prīšku. Pasaver iz problemom kai iz izaicynuojumim, tod dzeive izavērs daudz kruosainuoka i interesantuoka. Partū juofokusej sovaižuok.

Atsakuortuošu, bet tai ir. Mes byusim nabadzeigi, ka nabadzeiba dominēs myusu golvuos. Mes byusim boguoti, ka mes dūmuosim, ka asam boguoti. Vyss suocās nu myusu pruota.

Kaidys, jiusupruot, ir interesantuokuos lītys Latgolā? Kaids ir jiusu tops?

Topa viersā, prūtams, ir muna slimineica i operaceju zale. (Smejās.) Tod azari i pakolni. Tok sauc par zylūs azaru zemi. Doba ir cīš skaista. Tys tai ir vysā Latvejā.

Trešais, poši atvārtī cylvāki. Es skaitu, ka tys varātu byut saisteits ar katuoļu ticeibu. Cylvāki te vīsmīleiguoki. Asmu dzeivuojs i Latvejā, i Irejā, tei ari ir katuoļu vaļsts. Tī ir cīš vīsmīleigi ļauds, te, Latgolā, ari, saleidzynojūt ar Reigu. Es nasoku, ka tī vīsmīleibys nav, bet te juos ir vairuok.

Bet šūbreid Latgolā par moz tūs cylvāku. Es skaitu, ka cylvāki nabrauktu paceli i nasabeitu, ka kaidi te īsarass, byutu daudz pozitivuok. Ka byutu cylvāki, varātu vairuok vysi peļneit. Ar itū ari suocās mikroekonomika. Mums vajag atteisteit dzeivis kvalitati, mums svareigi, lai mes dzeivuotu labi, bet navajaga beitīs uoreju izmaiņu. Partū tik daudzi brauc iz uorzemem, dūmuodami, ka tī byus lobuok. Un dažim ari ir lobuok. Bet fantastiska vide ir tepat. Ka mes tū vysu varātu na viņ emocionali, bet ari finansiali pataiseit lobuoku. Es dūmoju, pat, ka mes daudz kū doram deļ bārnu lobuokys dzeivis, ari myusu dzeivē jau redz lobys puormainis.

Vysi soka, ka Latgola ir nabadzeigs regions. Es tai naskaitu. Bet pasaverit, iz īlys jaunys mašynys, kaidys sakūptys sātys (runojamēs Sorkonuo Krysta komitejā Raiņa īlā – S. Ū.). Cylvāki nanūviertej tuo, kas ir. Vysod koč kur cytur byus lobuok. Par tū mes pozitivi iz tīni veramēs. A, ka mes iz sevi vērsimēs pozitivi, tod kur ir problema? Tys nanūzeimej, ka te nav problemu, slyktu lītu, skaidrys, ka ir. Pīmāram, alkoholisms dorba spiejeigā vacumā. Es tok nasoku – nadzerit, tys byutu stulbums. Vajag tū dareit ar māru i produktivi dzeivuot. Beigu beiguos juosaprūt, ka tei ir tovys dzeivis kvalitate. Un ar sovu reiceibu tu ītekmeji sovu bārnu, tivinīku dzeivis kvalitati.

A ka saleidzynuot pīmynātuos vītys ar jiusu dzimtini?

Latgola byus tyvuoka munai dzimtinei. Tī golvonuo ticeiba ir budisms, bet ari vīsmīleiba ir. Mums ari pateik vysus labi paboruot. (Smejās.)

Nu molys pasaverūt, cik aktuala Latgolā ir latgalīšu volūda? Voi jū ir vārts atteisteit?

Muna saprasšona, ka vajag. Tys ir Latgolys skaistums, kulturys identitate. Atteisteit tū volūdu vajag kai kulturys daļu. Kod mes sokom Latgola, Latveja, Eiropa, mes saprūtam – kultura. Jei sovutīs izaceļ tod, kod ir dažaideiba. I, atteistūt vīnu, nadreikst saceit, ka puorejais ir slyktuoks, i pastumt molā. Itei ir leluokuo problema pasaulī, vysi dūmoj, ka jūs kultura, volūda poša svareiguokuo, a puorejī slykti. Tai nav. Mums juorespektej cyta dūmuošona, ticeiba, kultura, bet ari juoatteista sovs.

Pīmārs nu katuoļticeibys, kas maņ cīš pateik – svātais Puovuls, lai īsēt cylvākūs ticeibu, jis guoja uzrunuot poguonus. Ka jis saceitu, ka jūs ticeiba, kultura nikam nader, jam ar sovu pīduovuojumu nikas nasaītu. Jis meklēja kūpejū obejuos kulturuos. Vajag kūpeji pasavērt iz lītom, kas ir lobys. Tod vyss breineigi saīs.

Karteite: personeigais arhivs, foto: Einārs Freimanis.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email