Skaidrojam – kai sasavasaluot latgalīšim

Skaidrojam – kai sasavasaluot latgalīšim

Roksta autore: Sandra Ūdre

Bārnam nu mozu dīnu īvuica pīkluojeibys frazis, ar tū jis suoc īsakļaut sabīdreibā. Kasdīnā jūs dziļuokajai nūzeimei napīgrīžam viereibys, bet loba vieliejumam pamatā ir cīš stypra energetika, kas apzynuota var dūt spāku. Portals lakuga.lv skaidroj, kai sasavasaluot latgaliski.

Vasals i vēļ vasaluoks!

Vasaleņš!; vasaleits!; sveiks vasals!; sveiks! – itys nu ciļviecis arhaiskūs pyrmsuokumu izglobuotais, rytualais loba vieliejums kai pīkluojeibys fraze šudiņ teik lītuots sasavasaluošonā i atvoduos (palicit vasali!), tostūs i replikuos škaudūšajam. Myusu dīnuos latgalīšim jis palics par sovejūs atpazeišonys kodu – svešinīki vīns ūtru apsveicynoj ar vasals! i jī ir atroduši kūpeju volūdu. Latgolys turisma industreja jū izmontoj jau zeimyna formā.

Lītojūt alkoholu, vajag īvāruot etiketa normys. Gluozi pīduovoj ci īlej dzierīni ar dzer vasals! ci byusi vasals!, atbiļd ar vasals!; iz veseleibys!; veseleibā! Vuordi socialajā atmiņā saglobuoti, dzyļuokuo jāga – vairs nā. Agruok, poguonu sabīdreibā, alkohola lītuošona kasdīnā nabeja īdūmojama. Baltu ciļtis olu, Dīnvydeiropā veinu izmontuoja dīvim veļteitūs ritualūs, lai vysi kluotasūšī dīviškuo kluotīni izjustu kai eipašu transa stuovūkli, partū lītuoja alkoholu. Bet taidu stuovūkli varēja izjust, sasagrīžūt da namanis daņcī, Aizgavieņa skretelī, sasašyupojūt Leldīnis leigačuos, ari caur Vosorys saulgrīžu seksu. Bet dzāruoji pa šudiņ dīnai jiut vainis apziņu, bez īmesļa taisūt buteli. Kod “atrūn” svātkus, nūsamīrynoj. Tys zamapziņā palics nu tūs tuolejūs laiku.

Parodums vielēt veseleibu škaudūšajim ari cīš arhaisks. Par tū golvu lauzejuši angļu i franču antropologi, izskaidruojuma Eiropys kulturuos naatroduši. Pietejūt mežūņu ciļtis, saprotuši, ka tys īt nu tūs laiku, kod cylvāki dūmuojuši, ka dvēseli, dzeiveibu var izškauduot uorā, bet ari ļaunū slimeibys goru. Loba vieliejums itamā šaļtī paleidz atsabreivuot nu ļaunuo, bet saglobuot vajadzeigū, taitod veseleibu.

Lai slaveits Jezus Kristus!

Sinonimūs variantūs lai byus Jezus gūdynuots!; lai byus pagūdynuots Kungs Jezus Kristus!; slaveits Kristus Kungs! ir vysā pasaulī zynoms katuoļu sveicīņs, iz kū atbiļd ar myužeigi myužam! Ar itū sveicīni ticeigī aplīcynoj vīnleidzeibu i vīnuoteibu Jezū Kristū. Da 1940. gods Latgola beja ticeiga zeme, partū na viņ bazneickungu ci puorejūs draudzis cylvākus, bet ari svešinīkus i sātys ļauds sevkurā vītā sveicynuoja taišni ar itū frazi. Garais padūmu okupacejis laiks piļneigi iznycynuoja tradiceju sabīdryskā telpā sasavasaluot ar kristīšu sveicīni.

Niule ar tū raidejumus 45 volūduos suoc Vatikana Radeja. Ari myusu dīnuos latgalīši, kuri kasdīnā napraktizej aktivys ticeibys formys, kontaktejūtīs ar goreidznīkim, sarunu suoc ar lai slaveits Jezus Kristus! Sovutīs bazneickungi, ari latgalīši, sovā storpā sasavasaloj ar itū sveicīni ari latiņu volūdā: Laudetur Jesus Christus! Iz tū atbiļd: In saecula saeculorum. Amen!

Loba dīna!

Itei taipat kai sasavasaluošonys frazis Lobs reits! i Lobs vokors! saleidzynūši ir nasenejūs laikūs īsavīsušys. Iz Rītumim 1944. godā emigrejušais bazneickungs Jezups Grišāns sovuos īguoduos “Pa atmiņu stygom“ (1968, I, 250) roksta par tū, cik svešs i napījamams 20. g. s. suokuos tautīšim licīs itaids pasveicynuojums: Latgalīši (..), īgōjuši svešā ustobā, vysod saceja: „Lai byus pagūdynōts Kungs Jezus Kristus!” Gadejōs, jo kaids burlaks, īgōjis ustobā, saceja: „Loba dīna!” tod atbiļdēja: „Mes poši zinim, ka loba,” bet, jo beja leitaina, solta dīna, tod jam atbiļdēja: „Kū tu maloj, ka loba dīna!”

Publicitatis karteite.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
8
Sai
20:00 Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 8 @ 20:00
Gundegys Rancānis gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Nu 14. apreļa da 8. maja Latgolys Kulturviesturis muzeja lūgu vitrinuos ir īspieja apsavērt muokslineicys Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Karteņa: rezekne.lv
May
9
Svā
12:00 Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
May 9 @ 12:00
Koncerts "Pasavēros saulītē" @ YouTube
Sagaidūt Muotis dīnu, Kulturys i tautys muokslys centrs “Ritums” pīduovoj virtualu tautys muzykys koncertu “Pasavēros saulītē”. Nu 9. maja 12.00 stuņdem tū varēs apsavērt kulturys centra YouTube kontā ITE. Koncertprogramu taisejuši Aīda, Asnate i Aurēlija[...]
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 9 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduošona pi krucifiksu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness nuok ar tradicionalīm maja dzīduojumim pi krucifiksu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdini 15.00 stuņdēs pi krucifiksu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – pi Malvīnes sātys.   
20:00 Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
May 9 @ 20:00
Māra Čačkys izstuode "Klātienes dialogi" @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Muokslys dīnu ītvorūs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj iz muokslinīka Māra Čačkys dorbu izstuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode byus daīmama nu 26. apreļa da 9. maja.  Vaira par Māra Čačkys izstuodi ITE. Izstuodi varēs apsavērt[...]
May
12
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 12 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krucifiksu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krucifiksu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdini 14.00 stuņdēs dzīduos pi krucifiksu.  Itūnedeļ – pi Mastarīgas krucifiksa.