Skaidrojam – kai sasavasaluot latgalīšim

Skaidrojam – kai sasavasaluot latgalīšim

Roksta autore: Sandra Ūdre

Bārnam nu mozu dīnu īvuica pīkluojeibys frazis, ar tū jis suoc īsakļaut sabīdreibā. Kasdīnā jūs dziļuokajai nūzeimei napīgrīžam viereibys, bet loba vieliejumam pamatā ir cīš stypra energetika, kas apzynuota var dūt spāku. Portals lakuga.lv skaidroj, kai sasavasaluot latgaliski.

Vasals i vēļ vasaluoks!

Vasaleņš!; vasaleits!; sveiks vasals!; sveiks! – itys nu ciļviecis arhaiskūs pyrmsuokumu izglobuotais, rytualais loba vieliejums kai pīkluojeibys fraze šudiņ teik lītuots sasavasaluošonā i atvoduos (palicit vasali!), tostūs i replikuos škaudūšajam. Myusu dīnuos latgalīšim jis palics par sovejūs atpazeišonys kodu – svešinīki vīns ūtru apsveicynoj ar vasals! i jī ir atroduši kūpeju volūdu. Latgolys turisma industreja jū izmontoj jau zeimyna formā.

Lītojūt alkoholu, vajag īvāruot etiketa normys. Gluozi pīduovoj ci īlej dzierīni ar dzer vasals! ci byusi vasals!, atbiļd ar vasals!; iz veseleibys!; veseleibā! Vuordi socialajā atmiņā saglobuoti, dzyļuokuo jāga – vairs nā. Agruok, poguonu sabīdreibā, alkohola lītuošona kasdīnā nabeja īdūmojama. Baltu ciļtis olu, Dīnvydeiropā veinu izmontuoja dīvim veļteitūs ritualūs, lai vysi kluotasūšī dīviškuo kluotīni izjustu kai eipašu transa stuovūkli, partū lītuoja alkoholu. Bet taidu stuovūkli varēja izjust, sasagrīžūt da namanis daņcī, Aizgavieņa skretelī, sasašyupojūt Leldīnis leigačuos, ari caur Vosorys saulgrīžu seksu. Bet dzāruoji pa šudiņ dīnai jiut vainis apziņu, bez īmesļa taisūt buteli. Kod “atrūn” svātkus, nūsamīrynoj. Tys zamapziņā palics nu tūs tuolejūs laiku.

Parodums vielēt veseleibu škaudūšajim ari cīš arhaisks. Par tū golvu lauzejuši angļu i franču antropologi, izskaidruojuma Eiropys kulturuos naatroduši. Pietejūt mežūņu ciļtis, saprotuši, ka tys īt nu tūs laiku, kod cylvāki dūmuojuši, ka dvēseli, dzeiveibu var izškauduot uorā, bet ari ļaunū slimeibys goru. Loba vieliejums itamā šaļtī paleidz atsabreivuot nu ļaunuo, bet saglobuot vajadzeigū, taitod veseleibu.

Lai slaveits Jezus Kristus!

Sinonimūs variantūs lai byus Jezus gūdynuots!; lai byus pagūdynuots Kungs Jezus Kristus!; slaveits Kristus Kungs! ir vysā pasaulī zynoms katuoļu sveicīņs, iz kū atbiļd ar myužeigi myužam! Ar itū sveicīni ticeigī aplīcynoj vīnleidzeibu i vīnuoteibu Jezū Kristū. Da 1940. gods Latgola beja ticeiga zeme, partū na viņ bazneickungu ci puorejūs draudzis cylvākus, bet ari svešinīkus i sātys ļauds sevkurā vītā sveicynuoja taišni ar itū frazi. Garais padūmu okupacejis laiks piļneigi iznycynuoja tradiceju sabīdryskā telpā sasavasaluot ar kristīšu sveicīni.

Niule ar tū raidejumus 45 volūduos suoc Vatikana Radeja. Ari myusu dīnuos latgalīši, kuri kasdīnā napraktizej aktivys ticeibys formys, kontaktejūtīs ar goreidznīkim, sarunu suoc ar lai slaveits Jezus Kristus! Sovutīs bazneickungi, ari latgalīši, sovā storpā sasavasaloj ar itū sveicīni ari latiņu volūdā: Laudetur Jesus Christus! Iz tū atbiļd: In saecula saeculorum. Amen!

Loba dīna!

Itei taipat kai sasavasaluošonys frazis Lobs reits! i Lobs vokors! saleidzynūši ir nasenejūs laikūs īsavīsušys. Iz Rītumim 1944. godā emigrejušais bazneickungs Jezups Grišāns sovuos īguoduos “Pa atmiņu stygom“ (1968, I, 250) roksta par tū, cik svešs i napījamams 20. g. s. suokuos tautīšim licīs itaids pasveicynuojums: Latgalīši (..), īgōjuši svešā ustobā, vysod saceja: „Lai byus pagūdynōts Kungs Jezus Kristus!” Gadejōs, jo kaids burlaks, īgōjis ustobā, saceja: „Loba dīna!” tod atbiļdēja: „Mes poši zinim, ka loba,” bet, jo beja leitaina, solta dīna, tod jam atbiļdēja: „Kū tu maloj, ka loba dīna!”

Publicitatis karteite.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
19
Svā
all-day Foto muokslinīka Juoņa Gleizda s... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Foto muokslinīka Juoņa Gleizda s... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
May 19 all-day
Nu 9. apreļa da 19. maja Latgolys viestnīceibys “Gors” Muokslys galerejā i pyrmuo stuova seminaru telpā eksponāta foto muokslinīka Juoņa Gleizda symtgadei veļteita izstuode “GAISMĀ. punkts”, informej “Gora” puorstuove Santa Kļaviņa. Izstuode sastuov nu Juoņa[...]
all-day Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Rotko muzejs
Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Rotko muzejs
May 19 all-day
Pīktdiņ, 22. martā, 16.00 stuņdēs Rotko muzejā nūtiks 12. Storptautyskuo Latgolys grafikys simpozeja nūslāguma izstuodis atkluošona i muokslinīku gūdynuošona.   Storptautyskais Latgolys grafikys simpozejs, kas itūgod nūteik nu 8. da 22. marta, jau divpadsmytū reizi[...]
all-day Rotko muzeja pavasara sezonys iz... @ Rotko muzejs
Rotko muzeja pavasara sezonys iz... @ Rotko muzejs
May 19 all-day
1. martā ar četrom jaunom Latvejis muokslinīku izstuodem tiks atkluota Rotko muzeja pavasara sezona. Kai informej muzeja puorstuovi, tamā byus apsaverama izstuode “Bastions”, kuru veiduojuse vīna nu Latvejis laikmeteiguos gleznīceibys spūdruokūs muokslineicu – Frančeska Kirke, fotografa[...]
May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]