Skaidrojam – kai sasavasaluot latgalīšim

Skaidrojam – kai sasavasaluot latgalīšim

Roksta autore: Sandra Ūdre

Bārnam nu mozu dīnu īvuica pīkluojeibys frazis, ar tū jis suoc īsakļaut sabīdreibā. Kasdīnā jūs dziļuokajai nūzeimei napīgrīžam viereibys, bet loba vieliejumam pamatā ir cīš stypra energetika, kas apzynuota var dūt spāku. Portals lakuga.lv skaidroj, kai sasavasaluot latgaliski.

Vasals i vēļ vasaluoks!

Vasaleņš!; vasaleits!; sveiks vasals!; sveiks! – itys nu ciļviecis arhaiskūs pyrmsuokumu izglobuotais, rytualais loba vieliejums kai pīkluojeibys fraze šudiņ teik lītuots sasavasaluošonā i atvoduos (palicit vasali!), tostūs i replikuos škaudūšajam. Myusu dīnuos latgalīšim jis palics par sovejūs atpazeišonys kodu – svešinīki vīns ūtru apsveicynoj ar vasals! i jī ir atroduši kūpeju volūdu. Latgolys turisma industreja jū izmontoj jau zeimyna formā.

Lītojūt alkoholu, vajag īvāruot etiketa normys. Gluozi pīduovoj ci īlej dzierīni ar dzer vasals! ci byusi vasals!, atbiļd ar vasals!; iz veseleibys!; veseleibā! Vuordi socialajā atmiņā saglobuoti, dzyļuokuo jāga – vairs nā. Agruok, poguonu sabīdreibā, alkohola lītuošona kasdīnā nabeja īdūmojama. Baltu ciļtis olu, Dīnvydeiropā veinu izmontuoja dīvim veļteitūs ritualūs, lai vysi kluotasūšī dīviškuo kluotīni izjustu kai eipašu transa stuovūkli, partū lītuoja alkoholu. Bet taidu stuovūkli varēja izjust, sasagrīžūt da namanis daņcī, Aizgavieņa skretelī, sasašyupojūt Leldīnis leigačuos, ari caur Vosorys saulgrīžu seksu. Bet dzāruoji pa šudiņ dīnai jiut vainis apziņu, bez īmesļa taisūt buteli. Kod “atrūn” svātkus, nūsamīrynoj. Tys zamapziņā palics nu tūs tuolejūs laiku.

Parodums vielēt veseleibu škaudūšajim ari cīš arhaisks. Par tū golvu lauzejuši angļu i franču antropologi, izskaidruojuma Eiropys kulturuos naatroduši. Pietejūt mežūņu ciļtis, saprotuši, ka tys īt nu tūs laiku, kod cylvāki dūmuojuši, ka dvēseli, dzeiveibu var izškauduot uorā, bet ari ļaunū slimeibys goru. Loba vieliejums itamā šaļtī paleidz atsabreivuot nu ļaunuo, bet saglobuot vajadzeigū, taitod veseleibu.

Lai slaveits Jezus Kristus!

Sinonimūs variantūs lai byus Jezus gūdynuots!; lai byus pagūdynuots Kungs Jezus Kristus!; slaveits Kristus Kungs! ir vysā pasaulī zynoms katuoļu sveicīņs, iz kū atbiļd ar myužeigi myužam! Ar itū sveicīni ticeigī aplīcynoj vīnleidzeibu i vīnuoteibu Jezū Kristū. Da 1940. gods Latgola beja ticeiga zeme, partū na viņ bazneickungu ci puorejūs draudzis cylvākus, bet ari svešinīkus i sātys ļauds sevkurā vītā sveicynuoja taišni ar itū frazi. Garais padūmu okupacejis laiks piļneigi iznycynuoja tradiceju sabīdryskā telpā sasavasaluot ar kristīšu sveicīni.

Niule ar tū raidejumus 45 volūduos suoc Vatikana Radeja. Ari myusu dīnuos latgalīši, kuri kasdīnā napraktizej aktivys ticeibys formys, kontaktejūtīs ar goreidznīkim, sarunu suoc ar lai slaveits Jezus Kristus! Sovutīs bazneickungi, ari latgalīši, sovā storpā sasavasaloj ar itū sveicīni ari latiņu volūdā: Laudetur Jesus Christus! Iz tū atbiļd: In saecula saeculorum. Amen!

Loba dīna!

Itei taipat kai sasavasaluošonys frazis Lobs reits! i Lobs vokors! saleidzynūši ir nasenejūs laikūs īsavīsušys. Iz Rītumim 1944. godā emigrejušais bazneickungs Jezups Grišāns sovuos īguoduos “Pa atmiņu stygom“ (1968, I, 250) roksta par tū, cik svešs i napījamams 20. g. s. suokuos tautīšim licīs itaids pasveicynuojums: Latgalīši (..), īgōjuši svešā ustobā, vysod saceja: „Lai byus pagūdynōts Kungs Jezus Kristus!” Gadejōs, jo kaids burlaks, īgōjis ustobā, saceja: „Loba dīna!” tod atbiļdēja: „Mes poši zinim, ka loba,” bet, jo beja leitaina, solta dīna, tod jam atbiļdēja: „Kū tu maloj, ka loba dīna!”

Publicitatis karteite.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Mar
26
Svā
all-day Intys Rukys fotografeju izstuode @ Latgolys viestnīceiba GORS
Intys Rukys fotografeju izstuode @ Latgolys viestnīceiba GORS
Mar 26 all-day
Latgolys viestnīceibys GORS 1. stuova seminaru telpā eksponātys 2020. godā Bolvu Nūvoda muzeja kruojumā tykušuos fotografejis nu Intys Rukys kolekcejis “Zem tām pašām debesīm”. Kolekceja veiduota treis godu garumā – vosoruos, fotografei gastejūt Bolvu nūvodā[...]
all-day Izstuode “Maraṇasati. Latgales m... @ Latgolys viestnīceiba GORS
Izstuode “Maraṇasati. Latgales m... @ Latgolys viestnīceiba GORS
Mar 26 all-day
Juoņa Šneidera i Guntara Gritāna izstuode “Maraṇasati. Latgales māju stāsti” ir div autoru redziejums par laiku, kas īvīš izmainis Latgolys sātu liktiņūs. Izstuodis koncepceja pyrmajā šaļtī, ruodīs, aicynoj reflektēt par aktualu problemu Latvejā – lauku[...]
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 26 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
29
Tre
12:00 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Mar 29 @ 12:00 – 13:00
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]