Aelita Andrejeva: “Latgaliskais – myusu pats tyvuokais, kas mums ir.”

Aelita Andrejeva: “Latgaliskais – myusu pats tyvuokais, kas mums ir.”

Intervejis autore: Sandra Ūdre

Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis sātys lopys maklātuojs iz vuordu “novadmācība” naatrūn nikuo, tok viņ nazcik Latgolys školuos taids fakultativs stuņžu sarokstā atrūnams. Školuotuojim ir baiss giutīs pi tuo, kū jim pošim nav vuicejuši. Par tū, kai školā vuiceit latgaliskū, atziņuos i pīredzē doluos AELITA ANDREJEVA, Rēzeknis 5. vydsškolys suokumškolys i nūvodvuiceibys školuotuoja, gruomotys “Gostūs pi Boņuka” (2017) leidzautore, Nikodema Rancāna bolvys laureate (2017).

Kai poša daguoji pi nūvodvuiceibys?

Beja pīduovuojums pīsadaleit projektā “Breivi pīejamī izgleiteibys resursi i izmontuošonys īspiejis dažaidu vuiceibu prīkšmatu vuiceišonā”, Rēzeknis Tehnologeju akademejis docātuoji vadeja nūdarbeibys, vuicejomēs stuņdēs izmontuot vaira par vuiceibu gruomotu – vysaidus tekstus, video i audio īrokstus, interneta resursus. Tymā projektā es sataiseju filmeņu par kopusvātkim. Kod es ar tū jiemūs, saprotu, ka mums Latgolā ir vysakuo taida interesanta, kas nav paruodeits, izstuosteits bārnim školā. Tys mani aizruove.

Pakuopeniski suoču īpazeistynuot sovu klasi ar latgaliskū. Tai aizguoja, es niu vysā školā nu 2015. gods vuicu nūvodvuiceibu. Gruomota “Gostūs pi Boņuka” beja Ilgys Šuplinskys ideja, jei mani uzaicynuoja taišni kai školuotuoju, kas struodoj ar latgaliskū materialu. Mes sadalejom fragmeņteņus, kura kū roksta. Tys beja daudz sarežgeituok nakai izdūmuot aktivitatis deļ stuņdis. Maņ pošai ir izstruoduots dorba lopu komplekts, aizdavumi, spēlis. Datorā vīnā mapē līku vysus materialus: prezentacejis, adresis, attālus, vysu, kas iz konkretū temu atsatīc. “Vosoruošonā” es jau školuotuojim ruodeju, ir cyti školuotuoji maņ zvanejuši, pasadolu ar sovu pīredzi. Asu ar Nikoli Nauu runuojuse, ka juos izveiduotajā sātys lopā varātu taidus materialus īlikt, lai varātu daleitīs.

Kū suokumškolys nūvodvuiceibys stuņdēs praktiski dorot?

Tikkū beja nūvodvuiceibys stuņde obejom 1. klasem. Tys ir daudz par daudz ari deļ fakultativa. Puorejuos klasis sadaleitys pa mozuokom grupeņom, tod var intimuokā kompanejā struoduot. Runojam par sevi, sovu saimi, piļsātu, nūvodu, raugu tymā īlikt latgaliskuos tradicejis, svietejamūs svātkus. Šudiņ runuojom par Veļu laiku, nuokušu reizi byus Muorteni.

Ka par piļsātu, nūskaidrojam, kaidys svareigys vītys ir piļsātā, ar kū juos svareigys. Ir biļdeite, bārnam piec tam ar vacuokim tei vīta juosameklej i juonūsafotografej. Bet tuos jau ir cīši radzamys vītys. Aizdavumūs folklorā, pīmāram, nu dūtūs riņdeņu juosalīk tautysdzīsme. Rūtalis i spēlis pīmekleju atkareibā nu vacuma. Vēļ maņ patyktu, ka byutu īspieja koč kur īt. Tamuos 40 minutuos mes navarim paspēt apsaviļkt i koč kur aizīt. Partū mes prosom pi seve cylvākus. Reit pi myusu atīs Sandra Stare ar “Vīterim”, dzīduosim latgalīšu dzīsmis, īsim latgalīšu rūtaļuos. Pyrma dažu godu beja Sovvaļnīks. Dūmojam paaicynuot vēļ kaidu dzīduotuoju. Reizē mes poši īsavuicom kaidu dzīsmi.

Bārnim pateik vērtīs eisys fiļmenis i video fragmentus. Deļ volūdys vuiceišonys poša izveiduoju domino ar latgalīšu vuordim – 30 karteitis ar attālu vīnā golā i vuordu ūtrā, vuordam kluot juolīk pareizais attāls, bet attālam – vuords. Jī leluokū daļu vuordu nazyna, bet jī rauga saprast piec tuo, kai pīraksteits. Bet nav pošu par sevi saprūtamu vuordu. Pīmāram, vuords vasars. Vosora? Nā? Izaruoda – pavysam kas cyts.

Kai ir ar prīškā nūlyktu gruomotu?

Bārnim ar gruomotom lela problema. Jim vīnkuorši pajimt gruomotu i skaiteit napateik. Vajaga, lai kas papyldus juoizdora – voi tys ir konkrets aizdavums, voi mes kaidu spēli spieļojam, voi juoizgrīž koč kas. Klasē ir “Kačeiša patmalis”, ir “Mozais priņcs”, bet vajag īinteresēt ar dorbuošonūs.
Bārnim pateik grupuos struoduot, tod jī sasadorboj – tu dareisi tū, tu – itū. Tys, kas zyna, pasoka ūtram, pavuica, kotram ir sovys spiejis. Kotram sova dūmuošona. Vīns ir rodūšs, cyts – kuorteigs, precizs, cytam – tikai izklaidi vajag. Tai mes taisejom čyguonūs īšonys maskys.

Bet mes itūgod 4. klasē jau latgaliski rakstejom. Drusceņ jautreiba beja, kai tys izaver. Mes īsavuicejom, ka nameikstynoj burtu “l” pyrms “e, i”. Pamozom, pamozom, pa sūleišam pi raksteišonys ari var daīt.

Kaidys tev ir rodušuos svareiguokuos atzinis par nūvodvuiceibys stuņdem?

Bārni ir gotovi kai plastilīns – pajiemi i veidoj. Bet svareiguokais – lai ituos stuņdis nabyutu obligatys, lai byutu rodūša gaisūtne, lai školuotuojs nūkuoptu nu skotivis. Struodoj poši bārni, školuotuojs tikai koordinej, vysi sovā storpā sasadorboj.

Vysu stuņdi nūrunuot latgaliski nav īspiejams. Niu byus tikai latgaliski – ar tū mes tikai aizbaideisim. Muns mierkis itamuos stuņdēs ir paruodeit, ka latgaliskais – myusu pats tyvuokais, kas mums ir. Partū mes jū īpazeistam. Školuotuoja aizdavums ir īinteresēt bārnu. Na kotrā klasē tys derēs, nūvodvuiceibu vuiceis tykai tys, kam tys īt nu sirds. Ka pīspīss školuotuoju, ari nikas tī nasaīs.

Voi nūvodvuiceiba konkurej ar cytim fakultativim?

Konkurej, ir vīnlaiceigi vairuoki fakultativi. Reizem bārns atīt iz vīnu puļceņu, reizem iz cytu. Ceņtemēs tai salikt, lai bārnam ir īspieja apmeklēt vysakū. Ka jis nateik tamā dīnā, jis var atīt ari cytā. Reizem kaids atīt ari nu molys: “Es – jauniņais, tikai paskatīties.” Īsaistu vysus, kas ari nav sarokstā. Cik bārnu apmeklej nūdarbeibu, es pat pasaceit navaru, jī īt kluot. Voi te sēd 10 voi 15, tam nav nūzeimis.

Myusu školā cīši atbolsta školys vadeiba. Pīduovoj vysu tehniskū nūdrūsynuojumu. Školā ar telpom ir problema, bet tikai ni nūvodvuiceibai. Es dūmoju, ka ari vydsškolā byutu grybātuoji vuiceitīs latgaliskū – jau raksteišonys leiminī. Bet tam vajag sagataveit školuotuoju. Nu sovys pīredzis soku, ka tys nav vīnkuorši. Vysūs kursūs vuicejūs, rokstu eiszinis i viestulis latgaliski, bet ar klaidom ir, kai ir.

Voi bārni sovā storpā uorpus nūvodvuiceibys runoj latgaliski?

Narunoj. Runuošona atkareiga nu vidis, tū navar sataiseit muoksleigi. Mums jau ir juopījam, ka školā ir na tikai krīvyski i latvyski, bet ari angliski runojūši bārni. Golvonais – lai jī sovā storpā ir draudzeigi, lai sasadorboj. Ir taidys vaļsts, kur iz reizis 1. klasē vuica treis volūdys. Nivīns nu tuo nav zaudātuojs. Bārni lepojās, ka jī zyna latvyski, angliski, krīvyski i vēļ latgaliski.

Munā klasē ir tikai div saimis, kuramuos vacuoki ar bārnim runoj latgaliski. Daži vēļ beistās, ka latgaliskuo runuošona jūs bārnam var kū iztrauceit. Leluokajai daļai bārnu saimēs krīvyski runoj. Mums jau ir daudz panuokts, ka školuotuoji sovā storpā runoj latgaliski. Mes pīsadaleisim skotivis runys konkursā “Vuolyudzāni”, pasuokumūs byus dzejūleiši i dzīsmis latgaliski. Tai vysod ir bejs ari bez nūvodvuiceibys stuņžu.

Tu struodoj ari dorbā grupā pi kompeteņču izgleiteibys satura. Kai cyti pījam nūvodvuiceibys idejis?

Tys ir vajadzeigs kotram nūvodam. Ir napīcīšams ari koč kū izzynuot par cytim nūvodim. Kod ar bārnim runuojom par izlūksnem, jī beja puorsteigti, ka vysā Latvejā ir izlūksnis, ka atškireigi runoj Kūrzemē, Zemgalē, Vydzemē. Jī beja dūmuojuši, ka vysi puorejī runoj vīnaiž. Varbyut līpuojnīkim Latgola byutu lels atkluojums.

Naredzieju i nadzierdieju, ka kaids byutu pret. Līpuojis profesore maņ saceja, ka nav vaicuojuma par Latgolu, tei ir myusu boguoteiba. Ka mes itū sovu pamatu pazaudejam, kaida jāga bejuse myusu seņču dareitajam. Sabīdreibai, bārnim školā ir juoizstuosta, parkū tū vajag. Cikom nasaprass, nikuo nabyus.

Kai latgaliskū prezeņtēt Latvejis symtgadis kontekstā?

Myusu školā 1.–4. klasem Latvejis symtgadis dīna byus organizāta tai, ka vysys ostonis suokumškolys klasis iz 15 minutom izīs cauri vysom klasem, kotrā byus kaida viktorina, rūtaļa, rodūši aizdavumi par Latveju. Es sovā “pīturā” runuošu latgaliski i byušu sagatavejuse iz 15 minotom koč kū par Latgolu.

Kod 27. aprelī beja Latgolys dīna, tod maņ beja 4. klase. Sasavasaluoju latgaliski, i vīnu stuņdi mes runuojom tikai latgaliski. Stuņde beidzēs, es praseju – kai. Bet tys ruodejīs tik interesanti, tik svaigi.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Nov
7
Sai
16:00 Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Nov 7 @ 16:00
Catūrtais pasauļa diktats latgalīšu rokstu volūdā @ Vyss pasauļs
Diktats skanēs 7. novembrī 16 stuņdēs jaunīšu raidejumā “Pīci breinumi” vysuos Latvejis Radejis 5 frekveņcēs, tū varēs klauseitīs ari škārsteikla platformuos pieci.lv i lsm.lv, kai ari Latvejis Radejis Latgolys studejis i portala lakuga.lv kontūs socialajūs[...]