Dzīsmuotuo namaterialuo Zīmeļlatgola

Dzīsmuotuo namaterialuo Zīmeļlatgola

Roksta autors: Ināra Volkova, žurnals “A12”

Latvejis austrumu rūbežs ir atškireigs i vysaids. Zīmeļlatgolā rūbežu drūsai var saukt par dzīsmuotū, tai pīzeist ari Bolvu Nūvoda muzeja vadeituoja Iveta Supe i Bolvu Centraluos bibliotekys vadeituoja, Bolvu muzeja namaterialuo kulturys montuojuma koncepcejis autore Ruta Cibule. Bolvu Nūvoda muzeja Zīmeļlatgolys namaterialuo kulturys montuojuma ekspoziceja ir bejuse vīns nu nominantu Eiropys muzeju foruma bolvai. R. Cibule pīzeist, ka muzejs ir par cylvākim, kuri dzeivoj šudiņ, nasaverūt iz tū, ka daudzi nu jūs jau ir myužeibā. Bet jī vēļ ir spūdrā atmiņā. Gryuši saskaiteit vysus cylvākus, par kurim ir apkūpuota informaceja, bet var saceit, ka tys ir sastiņdzs smaids nu 20. godu symta. Tei nav ekspoziceja par paguotni, tei patīseibā ir ekspoziceja par šudiņdīnu.

R. Cibule: “Maņ intuitivi jau beja skaidrys, ka Zīmeļlatgolys tradicionaluo dzīduošona i muziciešona ir lītys, kurys pi mums ir daudz puoruokuo koncentracejā nakai puorejā Latvejis daļā. I, struodojūt kūpā ar etnomuzikologim, es saprotu, ka nūteikūšajam puorsvorā ir izcileibys pazeimis. Zīmeļlatgola ir kulturys pīsuotynuota i eipaša. Niule turpynojās muzeja informativūs kasteišu pīpiļdeišona. Beja temys, kurys natyka pieteitys, kai, pīmāram, vītejūs ceglu ražūtne. Viļakys bazneica ir viņ nu vītejūs ceglu calta, kurus ražuoja vītejī zemnīki i īzeimēja ar LL ‒ Alīne Lippe-Lipska. I vēļ daudzuos sātuos ir atrosti īmyurāti itaidi cegli ar grafīnis inicialim. Spīdūgs bejs vysim ceglim. Niule ituos lītys līkās nanormali interesantys, bet, suocūt veiduot ekspoziceju, par jom nikas nabeja zynoms. Taidu temu, kas beja ilyktys koncepcejā i nabeja pieteitys, ir daudz.

Vysdziļuok ir apsavārta tradicionaluo muziciešona, teiciejis, kas ītver sevī tradicionalū muzyku, etnografiskūs ansambļus, maija dzīduojumus, psalmus, melodejis i vysu puorejū. Ari viesturiskais, kas atsateic iz piļsātu. Kasdīnys apmaklātuojam varbyut tik dzili nimoz ari navajag, cik ir salaseits i apkūpuots. Tū vajag pietnīkam ci cylvākam ar konkretom interesem. I ekspoziceja jau ir interesis radeišona. Apsastuojūt pi kartis, var redzēt, ka mes asam pi vaļsts rūbeža. Rūbežu sorgoj rūbežsorgi, bet mums ir itei kulturatbiļdeiba, mes asam kulturys pīsuotynuots rūbežs. Latvyski latgalisks Latvejis Austrumu rūbežs i pretim mums Krīvejis rītumu rūbežs. Maņ redzīs, taida ūtra rūbeža kai itys nav vysā Latgolā. Ite kas piec treju pīcu kilometru ir pavysam cyta folklorys kūpa ar sovaiduokom niaņsem i atškireigu spāku. Tymā skaitā ari taidys kulturys kūpieju kūpys, kuramuos teik puorstuovātys treis paaudzis. Ir ari taidys, kurys apvīnoj seniorus, ari par tū mums navajag aizmierst. Ari tei ir realitate. Bet tī ir tik daudz pazeimu tymā mozumeņā, ka tys, kurs ir palics, kotrys ir kulturatbiļdeigs. Kuprova ‒ nazkodejais pogosts ar nazcik tyukstūšom īdzeivuotuoju i školu ar nazcik symtim bārnu. Itūšaļt ir viņ pogosta puorvaļde, školys vaira nav. Bet vys vēļ ir ituos tradicionaluos kulturys kūpieji, kuri breineigā veidā pasaruoda i pasaruoda. Aizguojieju vītā pasaruoda cyti, redzīs, ka niule vysam ir vajag beigtīs i vyss ir beidzīs, bet kulturatbiļdeiba nasabeidz. Es ar apbreinu verūs iz itū procesu, kurs nikod nabyus masveideigs, i jam taidam navajag byut. Tys vysod byus elitars. Tys ir myusu stuosts, mes asam cīš kulturatbiļdeigs rūbežs. I itai tradicionaluos kulturys tradicejai symts godi ituos paruodeibys raksturuojumam nav nikas. Jei ir daudz senejuoka.”

Iveta Supe: “I reizem tū byutiskū var īraudzeit viņ nu attuoluma. Byudamam vydā i dzeivuodamam, mes jū bīži napamonom. Kod atbrauc cylvāki nu uorzemu, tod jī ceņšās redzēt sovys dzymtuos saknis. Īt iz muzeju, suoc meklēt bierneibys garšu, vītys, kur nazkod stabuleitis taiseitys.”

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]
22:05 Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
May 21 @ 22:05 – 23:00
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
22
Tre
22:05 Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
May 22 @ 22:05 – 23:00
Egita Kancāne. Syltuo mola. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
23
Cat
22:05 Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
May 23 @ 22:05 – 23:00
Valentins Lukaševičs. Casnāgu maizeitis. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]