Trauksmainuo Latgolys muokslineica Antonija Lutere

Trauksmainuo Latgolys muokslineica Antonija Lutere

Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja materialus apkūpuoja: Ināra Volkova, žurnals “A12”

Antonija Lutere ir vīna nu spūdruokajom paguojušuo godu symta 80. godu gleznuotuoju. Jau nu bierneibys A. Luterei beja cīš tyvs zaļais i sorkonais kruosu salykums, kas sastūpams Latgolys tautys tārpūs.

Pūļa i latgalītis saimē auga div muosys, i, kod meitinē pasamūda interese par zeimiešonu, tāvs bieneņūs īkuortuoja darbneicu i saceja: “Kod Antonija zeimej, jū nadreikst traucēt.” Muosa Regīna guoja ravēt, bet Antonija – zeimēt. Tūlaik Antonija vēļ nazynuoja, kai gataveit kruosys, mieginuoja pigmentus jaukt ar saulispuču eļļu. Gleznuoja sovu draudziņu portretus. Piec tam studejis augstuokajuos vuiceibu īstuodēs Reigā. Par radeitajim dorbim A. Lutere saceja: “Maņ myužeigi kompoziceja beja trauksmaina. Gleznuoju Džutys sīvys kai grotesku. Tymā laikā es sevi meklieju. Mani cīš saisteja ekspresionisms. Pa gaisu guoja fakturys, mylzu trīpīni. Tuo laika lānajai dūmuošonai pretstotā it kai prasejuos koč kas trokojūšs…“ Juos audaklūs atsakluoj i leidzcīteiba, i protests i izmysums, kū spēja panuokt ar spūdrom kruosu gammom. “Gleznuošonys procesā ir koč kas sugestejūšs, magisks. Gleznoju vīnā elpys viļcīnī. Īdzieru kopeju, struoduoju, tīpat iz luočuodys nūkrytu i gulieju, i, gaismai austūt, turpynuoju gleznuot… It kai atdūdu sevi vysu gleznai. Gleznu juojiut kai muzyku.”

A. Lutere 20. g.s. 70. godūs.

A. Luteris radūšais davums ir dzili baļsteits iz tautys dvēselis dzeilem, dzeiparu kūšumu, teiksmu, dzīšmu i puosoku burvesteibu. Muokslineicys dorbi atrūnami daudzvīt pasaulī: Anglejā, Amerikā, Meksikā i poša muokslineica ir daudz ceļuojuse, tūmār soka: “..nikas mani tai nasaviļņoj kai dzymtuos zemis zylī dabasi, Latgolys azaru klusais viļņuojums, boltūs bārzu šolkys, lynu lauki. Maņ redzīs, ka muokslinīks viņ tod ir spiejeigs struoduot pylnvierteigi i aizraujūši, ka jis saisteits ar dzymtū nūvodu, juo ļaudim.”

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
24
Ūtr
19:00 Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
May 24 @ 19:00 – 20:30
Bīdreiba “LgSC” sadarbeibā ar latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv aicynoj iz ostoņom latgalīšu rokstu volūdys tīšsaistis bezmoksys nūdarbeibom, kab kotrys interesents varātu izzynuot vaira par latgalīšu rokstu volūdu i īsavuiceit tuos pamatprincipus. Latgalīšu rokstu volūdys[...]
May
25
Tre
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
May 25 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]
May
26
Cat
19:00 Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
May 26 @ 19:00 – 21:00
Daņču vokors ar folklorys kūpu "Dyrbyni" @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Leidza: ārtys mainis kurpis doncuošonai, dzeramais iudiņs. Daleiba breiva.
May
27
Pīk
15:00 Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
May 27 @ 15:00 – 17:30
Diskuseja par Latgolys parka atteisteibu @ Reiga
Reigys dūme piec latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuojuma lāmuse Moskovys duorzu Reigā puorsaukt par Latgolys parku. Kab dūmuotu, kai reizē ar itom puormaiņom parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i īspieju reidzuonim car tū vaira izzynuot par[...]
20:00 Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
May 27 @ 20:00 – 22:00
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms