Byusim cīši kai zuodža zūbi!

Byusim cīši kai zuodža zūbi!

Roksta autors: Sandra Ūdre

“Byusim cīši kai zuodža zūbi!” ir pats interesantuokais latgalīšu teicīņs, partū ka jam nav leidzeigu ni sābru, ni rodu volūduos, bet analogs atrūnams rītumu mongoļūs. Ite pasaceitais ir viņ verseja par teicīņa izceļsmi, kab rūsynuotu atrast iudinī pagaisušūs golus i raudzeit sasīt puortryukušū pavedīni.

Zuodžs latgalīšu kasdīnā i kulturā

Zuodžs kai dorbareiks Latgolys laukūs pasaruodeja 19. g. s. ūtramā pusē, kod ustabuos suoce taiseit dieļu greidys i grīstus, mebelis piec piļsātu parauga (Kūrzemē jū pazyna jau 17. g. s.). Da zuodža kūku apstruoduoja ar ciervi, partū soka ari – izcierst ustobu.

Lītpratiejim pazeistami vysaidi zuodžu veidi, a augstuokuo meistareiba i omota prasme, reikojūtīs ar zuodži, tūlaik atsakluoja bolku sagrīzšonā dieļūs. Dieļu zuodža zūbi atsaškir ar eipašim atradzānim, nu pareizys osynuošonys atkareigs vyss dorba rezultats. Par tū jū osynuoja i pyrma grīzšonys, i dorba dīnys pusē.

Zuodžs latgalīšim raiseja interesi ari kai naparosta līta, juo soveibys īvāruoja i īlyka apleicejuo pasauļa analogejuos, pīmāram, meiklēs: cytam kūž, pats klīdz; dzeivs nadzeivu brācynoj; dzeļža zūbi, kūka vādars, slapņa mugora; zūbi ir, mutis nav; kūdiejs klīdz, kūžamais klusu cīš; suņs rej, kauli bierst; symts zūbu, kod ād, tod vaid.

Ar zuodža kvalitati saleidzynoj dorba procesu. “Oss kai zuodžs” ir teicamys kvalitatis ruodeituojs, sovpus “kai ar kūka zuodži”, t. i., naosynuotu zuodži, ir kai nūpālums, nagativs viertiejums. Asociaceju par zuodžiešonu latgalīši attīcynoj ari iz psihiskom nūrisem. Tālaini uzbuozeigu dūmu pīleidzynoj zuodžiešonys procesam: “īguojuse dūma zuodžej nervus kai kūkam zorus”. Alegoreja par zuodžiešonu ar kūka zuodži psihologiskys vardarbeibys attāluojumā ir tik populara literarūs dorbūs, ka vārojama paruodeibys gradaceja nu humora da skaudra tīšuma: “Taišni voi moti juopleš nu golvas! Siva tej nadut mira un griž nu reita leidz vokoram, kai kuka zodžs” (Latgolas Vòrds, 1928, Nr. 19).

“Zinit poši, ka ar munu bōbu jūku nav: kai sōks “piļavōt”, tod var nūgrīzt bez naža” (K. Brems. Ceļōjums pa Latgolu); “Kotru reizi preteimā kai vīns – eists kūka zōdžs naboga sīvītei: valk īškā mīsā i dvēselē, navys uz reizes nūkaudams, bet dylynōdams pa mozeitei vīn, cikom nivīns cylvāks vairs itō navarātu izturēt” (J. Pūrmalīts. Ar lukturi).

Oiratu varūņdzīsmis vuordi

Teicīnī “Byusim cīši kai zuodža zūbi”! ītvarta asociaceja par varūneigu karaspāka vīneibu, kas latgalīšu i apleicejom kulturom pasveša. Krīvu volūdā par saukli citej taišni ituos oiratu 16.–17. g. s. varūņdzīsmis eilis: “Словно зубья пилы, или иглы ежа / Сомкнутым строем в четыре угла / Вечно ойраты стоят” (burtiski ‘Kai zuodža zūbi ci eža odotys / Cīšā īryndā četrim styurim / Myužeigi oirati stuov’).

Oirati ir rītumu mongoli i kalmiku prīškaudze, a varūņdzīsme viestej par austrumu mongoļu sakaušonu 1587. godā (piec jaunuokys hipotezis: 1623. godā). Tys ir kalmiku etnosa veiduošonuos laiks, te simboliski atkluota mozys tautys ideologiskuo vīnuoteiba, spieja izdzeivuot gryutūs politiskūs apstuokļūs. Viesturiski Jenisejis augštecē dzeivojūšuos rītumu mongoļu ciļtis 16. g. s. pošideņtificejuos par oiratim (kai nu austrumu mongoļu atškireigys), nu vysu pušu kareiveigī sābri lūpkūpu ciļti teritoriali īrūbežuoja i ekonomiski izolēja, bet oirati uzvarēja skaitliski leluokū austrumu mongoļu armeju. 17. g. s. suokuos daļa oiratu tyka Krīvejis vydā (Rītumsibirī) i palyka par kalmikim. Par īsakļaušonu Krīvejis militarajā sistemā (reizē ar Donys kazakim veiduoja krīvu armejis kavalereju) i puorsaceļšonu tyvuok Turcejis rūbežam sajēme daīmi plašam tiergam i tīseibys iz autonomu vaļstisku veiduojumu Volgys lejistecē (myusu dīnuos Kalmikejis Republika Krīvejis Federacejā).

Verseja par armejis cylvāku

Ir nūsastyprynuojs stereotips, ka itū teicīni latgalīši lītoj nu suokta gola. Ontons Slišāns raksteja: “Myusīm ir vīns sauklis i pi tuo juopīsatur, a lai kod zeme ar kuojom gaisā sasamat. A sauklis to kaids! Vacu vacīs, seņu senīs „Latgalīšim juobyut vīnuotīm kai zuodža zūbīm!”” (Atnadzis jeb Šis labvēlīgais latgaliskums, 2003, 38) Tai nav. Itys teicīņs nav atrūnams ni 20. g. s. pyrmuos pusis presē, ni gruomotu tekstūs. Dūmojams, par varūņdzīsmi ari nikuo nav zynuojuši. 17. g. s. varūņdzīsmis pīroksts senejūs mongoļu volūdā atrosts pyrma nazcik godu i globojās Ulanbatorā, daudzejī mutvuordu varianti cyrkulej kai kalmiku folklora, varūņdzīsmis pyrmajā krīvu tulkuojumā nav byutiskuo “zuodža zūbu” komponenta (1858), a ūtrais tulkuojums izīt padūmu laikā (1947). Taitod krīvu školuos jū latgalīši izzynuot navarēja.

Ontona Kūkuoja kolegys sarunuos ir pīminiejuši, ka jis lītuojs itū teicīni, atsasaukdams iz Pīteri Miglinīku. Dūmojams, ka itys teicīņs pi latgalīšu tics caur armejis cylvāku. 19. g. s. b. i 20. g. s. suokuos Krīvejis armejā, eipaši kavalerejā, dīnejūšs latgalīšu oficers varēja zynuot par kalmiku ceinis slavi, vīnuoteibu īryndā i legendarū saukli. Bet voi kareiveigūs kalmiku “veiksmis formula” dar nakareiveigajim latgalīšim?

Teicīņa izmontuojums myusu dīnuos

21. godu symta suokuos itū teicīni sovā logo izmuontuojuse Rēzeknis Augstškolys Studejūšūs padūme (niule Rēzeknis Tehnologeju akademejis Studejūšūs padūmei ir cyts logo): iz T-kreklenim, mapem, pasuocīnim sagatavuotūs plakatūs i tml. 2003. godā, gataveidamīs Studentu dīnom Jelgovā, nu školuotuoju instituta navajadzeiguo monta kambara izvylkts karūgs ar itū teicīni. Pajāmuši gotovu ideju sovam karūgam. Vāluok teicīni par Studejūšūs padūmis nūstruoduojušys Anna Briška i Inga Dūre.

Karteite: futureofmuseums.eu

Keramiks V. Pauliņš ir atsaziņs, ka itū teicīni ir puorfrazejs pa sovam, pi “latgalīši vīnaidi (!) kai zuodža zūbi” dalīkūt “i prosti kai neilona krakli”. Neilona par tū, ka izmozgoj i gludynuot navajag.

Ka zini kū vierteigu vēļ par itū teicīni, naturi sveci zam pyura, pasadoli, rokstūt iz info@lakuga.lv!

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
24
Ūtr
19:00 Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
May 24 @ 19:00 – 20:30
Bīdreiba “LgSC” sadarbeibā ar latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv aicynoj iz ostoņom latgalīšu rokstu volūdys tīšsaistis bezmoksys nūdarbeibom, kab kotrys interesents varātu izzynuot vaira par latgalīšu rokstu volūdu i īsavuiceit tuos pamatprincipus. Latgalīšu rokstu volūdys[...]
May
25
Tre
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
May 25 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]
May
26
Cat
19:00 Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
May 26 @ 19:00 – 21:00
Daņču vokors ar folklorys kūpu "Dyrbyni" @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Leidza: ārtys mainis kurpis doncuošonai, dzeramais iudiņs. Daleiba breiva.
May
27
Pīk
15:00 Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
May 27 @ 15:00 – 17:30
Diskuseja par Latgolys parka atteisteibu @ Reiga
Reigys dūme piec latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuojuma lāmuse Moskovys duorzu Reigā puorsaukt par Latgolys parku. Kab dūmuotu, kai reizē ar itom puormaiņom parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i īspieju reidzuonim car tū vaira izzynuot par[...]
20:00 Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
May 27 @ 20:00 – 22:00
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms