Byusim cīši kai zuodža zūbi!

Byusim cīši kai zuodža zūbi!

Roksta autors: Sandra Ūdre

“Byusim cīši kai zuodža zūbi!” ir pats interesantuokais latgalīšu teicīņs, partū ka jam nav leidzeigu ni sābru, ni rodu volūduos, bet analogs atrūnams rītumu mongoļūs. Ite pasaceitais ir viņ verseja par teicīņa izceļsmi, kab rūsynuotu atrast iudinī pagaisušūs golus i raudzeit sasīt puortryukušū pavedīni.

Zuodžs latgalīšu kasdīnā i kulturā

Zuodžs kai dorbareiks Latgolys laukūs pasaruodeja 19. g. s. ūtramā pusē, kod ustabuos suoce taiseit dieļu greidys i grīstus, mebelis piec piļsātu parauga (Kūrzemē jū pazyna jau 17. g. s.). Da zuodža kūku apstruoduoja ar ciervi, partū soka ari – izcierst ustobu.

Lītpratiejim pazeistami vysaidi zuodžu veidi, a augstuokuo meistareiba i omota prasme, reikojūtīs ar zuodži, tūlaik atsakluoja bolku sagrīzšonā dieļūs. Dieļu zuodža zūbi atsaškir ar eipašim atradzānim, nu pareizys osynuošonys atkareigs vyss dorba rezultats. Par tū jū osynuoja i pyrma grīzšonys, i dorba dīnys pusē.

Zuodžs latgalīšim raiseja interesi ari kai naparosta līta, juo soveibys īvāruoja i īlyka apleicejuo pasauļa analogejuos, pīmāram, meiklēs: cytam kūž, pats klīdz; dzeivs nadzeivu brācynoj; dzeļža zūbi, kūka vādars, slapņa mugora; zūbi ir, mutis nav; kūdiejs klīdz, kūžamais klusu cīš; suņs rej, kauli bierst; symts zūbu, kod ād, tod vaid.

Ar zuodža kvalitati saleidzynoj dorba procesu. “Oss kai zuodžs” ir teicamys kvalitatis ruodeituojs, sovpus “kai ar kūka zuodži”, t. i., naosynuotu zuodži, ir kai nūpālums, nagativs viertiejums. Asociaceju par zuodžiešonu latgalīši attīcynoj ari iz psihiskom nūrisem. Tālaini uzbuozeigu dūmu pīleidzynoj zuodžiešonys procesam: “īguojuse dūma zuodžej nervus kai kūkam zorus”. Alegoreja par zuodžiešonu ar kūka zuodži psihologiskys vardarbeibys attāluojumā ir tik populara literarūs dorbūs, ka vārojama paruodeibys gradaceja nu humora da skaudra tīšuma: “Taišni voi moti juopleš nu golvas! Siva tej nadut mira un griž nu reita leidz vokoram, kai kuka zodžs” (Latgolas Vòrds, 1928, Nr. 19).

“Zinit poši, ka ar munu bōbu jūku nav: kai sōks “piļavōt”, tod var nūgrīzt bez naža” (K. Brems. Ceļōjums pa Latgolu); “Kotru reizi preteimā kai vīns – eists kūka zōdžs naboga sīvītei: valk īškā mīsā i dvēselē, navys uz reizes nūkaudams, bet dylynōdams pa mozeitei vīn, cikom nivīns cylvāks vairs itō navarātu izturēt” (J. Pūrmalīts. Ar lukturi).

Oiratu varūņdzīsmis vuordi

Teicīnī “Byusim cīši kai zuodža zūbi”! ītvarta asociaceja par varūneigu karaspāka vīneibu, kas latgalīšu i apleicejom kulturom pasveša. Krīvu volūdā par saukli citej taišni ituos oiratu 16.–17. g. s. varūņdzīsmis eilis: “Словно зубья пилы, или иглы ежа / Сомкнутым строем в четыре угла / Вечно ойраты стоят” (burtiski ‘Kai zuodža zūbi ci eža odotys / Cīšā īryndā četrim styurim / Myužeigi oirati stuov’).

Oirati ir rītumu mongoli i kalmiku prīškaudze, a varūņdzīsme viestej par austrumu mongoļu sakaušonu 1587. godā (piec jaunuokys hipotezis: 1623. godā). Tys ir kalmiku etnosa veiduošonuos laiks, te simboliski atkluota mozys tautys ideologiskuo vīnuoteiba, spieja izdzeivuot gryutūs politiskūs apstuokļūs. Viesturiski Jenisejis augštecē dzeivojūšuos rītumu mongoļu ciļtis 16. g. s. pošideņtificejuos par oiratim (kai nu austrumu mongoļu atškireigys), nu vysu pušu kareiveigī sābri lūpkūpu ciļti teritoriali īrūbežuoja i ekonomiski izolēja, bet oirati uzvarēja skaitliski leluokū austrumu mongoļu armeju. 17. g. s. suokuos daļa oiratu tyka Krīvejis vydā (Rītumsibirī) i palyka par kalmikim. Par īsakļaušonu Krīvejis militarajā sistemā (reizē ar Donys kazakim veiduoja krīvu armejis kavalereju) i puorsaceļšonu tyvuok Turcejis rūbežam sajēme daīmi plašam tiergam i tīseibys iz autonomu vaļstisku veiduojumu Volgys lejistecē (myusu dīnuos Kalmikejis Republika Krīvejis Federacejā).

Verseja par armejis cylvāku

Ir nūsastyprynuojs stereotips, ka itū teicīni latgalīši lītoj nu suokta gola. Ontons Slišāns raksteja: “Myusīm ir vīns sauklis i pi tuo juopīsatur, a lai kod zeme ar kuojom gaisā sasamat. A sauklis to kaids! Vacu vacīs, seņu senīs „Latgalīšim juobyut vīnuotīm kai zuodža zūbīm!”” (Atnadzis jeb Šis labvēlīgais latgaliskums, 2003, 38) Tai nav. Itys teicīņs nav atrūnams ni 20. g. s. pyrmuos pusis presē, ni gruomotu tekstūs. Dūmojams, par varūņdzīsmi ari nikuo nav zynuojuši. 17. g. s. varūņdzīsmis pīroksts senejūs mongoļu volūdā atrosts pyrma nazcik godu i globojās Ulanbatorā, daudzejī mutvuordu varianti cyrkulej kai kalmiku folklora, varūņdzīsmis pyrmajā krīvu tulkuojumā nav byutiskuo “zuodža zūbu” komponenta (1858), a ūtrais tulkuojums izīt padūmu laikā (1947). Taitod krīvu školuos jū latgalīši izzynuot navarēja.

Ontona Kūkuoja kolegys sarunuos ir pīminiejuši, ka jis lītuojs itū teicīni, atsasaukdams iz Pīteri Miglinīku. Dūmojams, ka itys teicīņs pi latgalīšu tics caur armejis cylvāku. 19. g. s. b. i 20. g. s. suokuos Krīvejis armejā, eipaši kavalerejā, dīnejūšs latgalīšu oficers varēja zynuot par kalmiku ceinis slavi, vīnuoteibu īryndā i legendarū saukli. Bet voi kareiveigūs kalmiku “veiksmis formula” dar nakareiveigajim latgalīšim?

Teicīņa izmontuojums myusu dīnuos

21. godu symta suokuos itū teicīni sovā logo izmuontuojuse Rēzeknis Augstškolys Studejūšūs padūme (niule Rēzeknis Tehnologeju akademejis Studejūšūs padūmei ir cyts logo): iz T-kreklenim, mapem, pasuocīnim sagatavuotūs plakatūs i tml. 2003. godā, gataveidamīs Studentu dīnom Jelgovā, nu školuotuoju instituta navajadzeiguo monta kambara izvylkts karūgs ar itū teicīni. Pajāmuši gotovu ideju sovam karūgam. Vāluok teicīni par Studejūšūs padūmis nūstruoduojušys Anna Briška i Inga Dūre.

Karteite: futureofmuseums.eu

Keramiks V. Pauliņš ir atsaziņs, ka itū teicīni ir puorfrazejs pa sovam, pi “latgalīši vīnaidi (!) kai zuodža zūbi” dalīkūt “i prosti kai neilona krakli”. Neilona par tū, ka izmozgoj i gludynuot navajag.

Ka zini kū vierteigu vēļ par itū teicīni, naturi sveci zam pyura, pasadoli, rokstūt iz info@lakuga.lv!

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
24
Pīk
18:00 “Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
“Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Sep 24 @ 18:00
"Dailes Kanona" pyrmais koncerts - veļtejums Bronislavai Martuževai @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Nu 3. augusta Dailis teatris aicynoj iz septeņu koncertu cyklu “Dailes Kanons”, kuruo pyrmajā koncertā izskanēs veļtejums Bronislavai Martuževai aktrisis Olgys Dregis skaiteitajā dzejā i pianista Edgara Cīruļa spālātajā Imanta Kalniņa muzykā. “Dailes Kanons” ir[...]
Sep
26
Svā
10:00 Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 10:00 – 16:00
Seminars "Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi" @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Latgalīšu kulturys bīdreiba 26. septembrī aicynoj iz seminaru “Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi”. Vaira informacejis par seminaru ITE. Dasasaceišona seminaram, rokstūt epostu iz latgalisubidreiba@gmail.com.
15:30 Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 15:30
Nikodema Rancāna bolvys padūšona Latgolys izcyluokajim pedagogim @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
26. septembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā (RTA) padūs Nikodema Rancāna bolvy Latgolys izcyluokajim pedagogim.  Seši školuotuoji sajims eipašu Riharda Cibļa darynuotu saktu, kas jau palykuse par tradicionalu ituo konkursa bolvu. Bolva – sudobra pokovsakta – ir[...]
Oct
2
Sai
18:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Oct 2 @ 18:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
19:00 Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 2 @ 19:00
Gundegas Rancānes gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Laikā nu 8. septembra leidz 2. oktobram Latgolys Kulturviesturis muzejā var apsavēr pavasarī Covid-19 īrūbežuojumu dieļ atcaltū muokslinīcis Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Izstuode atspīgeļoj G. Rancānis vierteibys gleznīceibā, kur vysu leluokuo nūzeime ir koloritam,[...]