Raksteišonys gens. Saruna ar Pīteri Zeili

Raksteišonys gens. Saruna ar Pīteri Zeili

Intervejis autore: Sandra Ūdre

Portala lakuga.lv intervejuos izsaceiti atškireigi redzīni par Latgolys kulturtelpys atteisteibu. Itūreiz pavaicuots cylvākam, kolegu i poša pasavierīnī sauktam par lelu raksteituoju. Žurnalists, muokslys zynuotnīks, kulturviesturnīks, filozofejis habilitātais doktors profesors PĪTERS ZEILE par lobdabeigū raksteišonys atkareibu i Latgolys kulturys dareituojim.

Kai izaug par lelim raksteituojim?

Ka maņ niu juoatsoka, kas mani vierzeja iz raksteišonu, iz Latgolys kulturys viesturis pieteišonu, – tys vyss jau suocēs bierneibā. Nu dobys, nu latgalīšu avīžu i gruomotu laseišonys. Bet kai vīnam, tai ūtram svareigs īdzymtais gens. Roduos lela interese par presi vyspuor. Maņ pusaudža godūs tāvs abonēja “Jaunū Vōrdu” i “Daugavas Vēstnesi”. Ka tāvs beja vīnkuorši avīžu fans, tod es kai nūčaravuots pat nu tipografejis smuorda skaiteju vysu piec kuortys nu vuoka da vuoka. Tys guoja leidza vysu myužu. Padūmu laikā latgalīšu presi i gruomotys turpynuoju skaiteit specfondā.

Vuicūtīs Preiļu vydsškolā, pīsadaleju školys žurnala “Zvans” veiduošonā. Bet piec tam našaubeigi stuojūs LU Filologejis fakultatis Žurnalistikys nūdaļā. Jau pyrmajūs kursūs sasadorbuoju ar “Padomju Jaunatni”, tī publicejūt pat pyrmū plašuokū receņzeju i raksteņus par universitati. Partū mani jau pādejā kursā pījēme oficiali dorbā. Taišni pa itū godu “Padomju Jaunatnē” izjutu sevi pylnā mārā kai žurnalistu. Struoduoju Kulturys nūdaļā, kū vadeja tūreiz vēļ jaunais rakstnīks Laimonis Purs. Bet žurnalistikys nūslāpumūs i knifūs eisti īvadeja Zāmuels Eiduss nu sūpluok asūšuos nūdalis. It kai vīnkuoršys lītys – faktu i vyspuorynuojumu attīceibys apceriejumā, kompoziceja, īsuokums i nūbeigums, detaļu kai “garšvīlu” nūzeime vysā “vyrumā”. Tys vyss nūderēja literaturkritikā i filozofiskajā esejistikā. “Padomju Jaunatnē” tūlaik struoduoja tūpūšais prozaiks Zigmunds Skujiņš i Ēvalds Vilks, leli smiejieji i talanteigi žurnalisti, nu kurūs es ari daudz asmu vuicejīs.

Piec LU beigšonys tyku pajimts aspiranturā ar specializaceju estetikā. Tys nūsaslēdze ar doktora disertaceju. Pa aspiranturys laiku beju “Padomju Studenta” redaktors. 1958. godā kai literaturkritiks tyku pījimts Rakstnīku savīneibā. Leluokuo daļa munu rokstu i receņzeju publicāta žurnalā “Karogs” i laikrokstā “Literatūra un Māksla”. Nasaverūt iz akademiskū dorbu, beju katedrys vadeituojs Muokslys akademejā, par žurnalistisku dorbuošonūs pīzeistu izdavumu “Zem Ziemeļu zvaigznēm. Esejas un ceļojumu apraksti”, izguoja 1969. godā ar breineigom muokslinīka Gunāra Kļavys ilustracejom. Gruomotā ir ceļuojumu aproksti par Norvegeju, Zvīdreju, Suomeju. Vāluok saraksteju par Kubu, Seišelu solom, kas publicāti periodikā.

Juoatsazeist, žurnalistikā “teirā veidā” asu dorbuojīs moz, bet tūs impulsus asu izjuts vysod. Tys ļuovs izavaireit nu sausa akademisma, bet žanru siņteze vysod ir svieteiga i dzeivynūša.

Kaids raksteituojs vaira asat?

Ka sev aizdūtu vaicuojumu kai eksprezidents Zatlers – kas es asu? Laikam tūmār kulturviesturnīks ar sovom 11 gruomotom i cytim nūdrukavuojumim.

Kū pādejūs godūs publiceju, tys ir turpynuojums vysam īprīškejam – par Latgolu, latgalīšim, Latgolys kulturys paguotnis i tagadnis izpausmem.

Es pīzeistu, ka žurnalistiku, literaturu, filologeju, filozofeju, volūdnīceibu – kas kuram – kulturys cylvākim ir gryuši nūdaleit vyspuor. Voi tod jius poša asat 100% tikai žurnaliste? Maņ pošam šaļtim gryuši nūdaleit, kur es asu raksteituojs žurnalists, kur asu kulturviesturnīks. Runuot par abstraktu ideņtitati navar. Maņ kai Muokslys akademejis pasnīdziejam maizis dorbā raksteišona it kai saīt blokuslīta. Bet, gūdeigi sokūt, tei vysod beja sirdslīta.

Pīters Zeile kūpā ar gruomotu izdevieju Juoni Elksni. Karteite: Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys arhivs.

Kai asat temys izalasiejs?

Sevi skaitu par Latgolys kulturviesturis entuziastu, tys sevī ītver vysu ar tū saisteitū.

Reizem kaida pietejuma, receņzejis tapšonu nūsacejuse personiska pazeišonuos. Par Juoni Turkopuli, pyrmū akademiski izgleituotū filologu nu Latgolys, saguoja pietejums partū, ka kūpā ar juo dālu uorstu Pīteri Turkopuli kūpā braucem iz LPI konfereņci Preiļūs. Par Antoniju Ferdinandu Osendovski navarieju napīraksteit, jū tulkuojs Rišards Labanovskis – muns draudzeigais dūmubīdrys, kas sovā laikā izdūšonai sagataveja ari Kazimira Buinicka nūzeimeiguokūs dorbus.

Kai jiusu redzīnī atsateistejuse Latgolys kulturtelpa?

Atmūdys laikā, daleji ari niu, golvonais aizdavums beja izpieteit nūklusātū, aizmierstū, vysu pa daudzajim padūmu godim nūnycynuotū – nūsadorbuot ar Latgolys kulturys viesturi. Šudiņ ir cyts laiks. Vaira juodūmoj par tagadni i nuokūtni, par aktualom lītom.

Es šudiņdīnu radzu jaunajā paaudzē, kas dora. Rēzeknis Tehnologeju akademeja ar Ilgu Šuplinsku i puorejim aktivistim, kas ap jū puļcejās, byutu tī leluokī šudiņdīnys dareituoji. Augstu vierteju “Latgolys lingvoteritorialū vuordineicu”, kas stypri papyldynuoja munus pietejumus, “Latgales kultūras vēsturi”. Tei jau ir cyta forma, ari atbaļsteituoju lūks plašuoks. Nu presis izdavumu pamonomuokais ir žurnals “A12”.

Vīnuoteibys Latgolys kulturys lītuos, prūtams, nav, eipaši volūdys ziņā.
Zynoms, šudiņdīnys kultura saisteita ar jaunom tehnologejom. Nasaverūt iz akcentu maiņu, raksteitūs tekstu nūzeimeibai byutu juosasagloboj.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Nov
7
Sai
16:00 Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Nov 7 @ 16:00
Catūrtais pasauļa diktats latgalīšu rokstu volūdā @ Vyss pasauļs
Diktats skanēs 7. novembrī 16 stuņdēs jaunīšu raidejumā “Pīci breinumi” vysuos Latvejis Radejis 5 frekveņcēs, tū varēs klauseitīs ari škārsteikla platformuos pieci.lv i lsm.lv, kai ari Latvejis Radejis Latgolys studejis i portala lakuga.lv kontūs socialajūs[...]