Latgolys muokslinīks nu “Četru boltu kraklu”

Latgolys muokslinīks nu “Četru boltu kraklu”

Roksta autors: apkūpuoja Ināra Volkova, žurnals “A12”

Niule Latgolys muokslys pasaulī daudzi nūtykumi i pasuokumi teik veļteiti par gūdu muokslinīkam Jezupam Pīgožņam. Jezupa tāls ir atainuots ari restaurātajā filmā “Elpojiet dziļi“ aba “Četri balti krekli”. Preiļūs kas gods teik padūta J. Pīgožņa vuordā nūsauktuo bolva lobuokajim Latvejis ainavistim. Kaids ir bejs Jezupa ceļš nu vīnkuoršeibys da slaveneibys.

Jezups sevi vysod skaitejs par eistynu laucinīku, partū ka dzims “Odumānūs”, kuri storp Maltu i Viļānim. Saimē treis bārni i saimisteiba 10 ha, kur vajag rautīs, kab apstruoduotu. Mozais Jezups zeimej nu bierniebys, ari nazynuodams, kai tys juodora. Jau sešu godu vacumā tāvs itūs dorbus paruodejs sābrim, šaceidams: “Itī ir myusu muokslinīka dorbi.”

Publicitatis karteite.

Jau piec 7. klasis Jezups izalosa vuiceibys Rozentāla muokslys školā i dzymdynuotuoji tū ļaun. Atmiņuos J. Pīgoznis stuosta: “Vyss vizualais maņ beja pats par sevi saprūtams i vīnkuoršs. Bet teorejā es beju piļneigs īsuociejs. Atbraucūt iz Reigu, muna situaceja teišom beja interesanta. Cyti beja puļceņūs guojuši, ar kaidu muokslinīku sasadorbuojuši, beja jau “apkolti”. Es vīneigais beju piļneigs īsuociejs, partū ka pamatškolys laikā maņ nasagadeja nivīns školuotuojs, kas byutu zeimiešonā kompetents. Bet es ari apbreinoju sovus školuotuojus par tū, ka jī ļuove maņ vaļu i nasaceņte izstīpt sovus standartus ci koč kur saklauseitys gudreibys, kū naprašys cieški dora ar dubultu ceņteibu. Bet vyspuor tei beja apbreinojama epopeja, kai es tyku Rozentaļūs, partū ka nikuo par taidu muokslys školu nabeju dzierdiejs i acimradzūt byutu īsastuojs Rēzeknis vydsškolā. Beju pabeidzs septeitū klasi, dzeivuoju sātā, beja 1948. gods vosora. Kaidu dīnu dzymdynuotuojim īsavajadzēja padūt ziņu munai muosai. Es nūīmu tūs 18 kilometrus, īsūļoju Dravnīku školys pogolmā, bet tī muosys vītā pyrmū sateiku direktoru, i jis maņ soka: “Jezup, es piec 20 minutu braukšu iz Reigu, voi tu nagribi ceļuot maņ leidza?” Es atbyldu: “Grybu!” Ka munim dzymdynuotuojim nabyutu īsavajadziejs syuteit ziņu, ka es byutu guojs drupeit lānuok, ka direktors tamā šaļtī nabyutu gadejīs pogolmā, tod nikaida Reigys braucīņa nabyutu. Tai kai školā es beju zeimiejs vysu, kuo viņ školuotuojim īsavajadzēja, direktors piec sovu dareišonu nūkuortuošonys mani aizvede iz muokslys muzeju. Izstaiguojom, apsavērem, jis maņ prosa: “Ci tu tai varātu?” Nazynu, kur maņ roduos taida attapeiba, drupeit padūmuoju i atrodu viļteigu atbiļdi: „Ka pasavuiceitu, tod varbyut varātu.” Direktors tyuleņ daīt da kaseris i prosa: “Kur te Reigā par muokslinīku var vuiceitīs?” Tei atbiļd: “Rozentāla školā – Luočplieša īlā.” Mes īmam iz tīni. Īīmam kancelejā – tī taids veirs zylā halatā, izaruoda – pats školys direktors Osītis. Munejais prosa: “Voi var kū izzynuot par īstuoju eksamenim?” Tys tai pasaver iz mani: “Voi dāls?”
“Nā, muns škoļnīks.”
“Cik tev godu?”
Es atbyldu: “Treispadsmit!”
“Voi, Dīveņ, voi, Dīveņ! Kur mes tik mozu liksim? Mes nu sešpadsmit godim uzjamam.”
Nu muns direktors slavej, cik labi es ass vuiciejīs. Tys ūtrys vēļreiz maņ nūprosa:
“Cik tev beja tū godu?”
“Četrpadsmit!”– es, drūss palīk drūss, drupeit dalīku kluotyn.
Izaruoda, vēļ jam napīteik: “Voi, dīveņ, voi dīveņ! Kur mes tik mozu liksim!”

Bet beiguos tūmār pīkreit, ka varūt jau mieginuot.
Muns direktors vēļ nasalīk mīrā; prosa, ci gleznuošonai vajadzeigī materiali juopierk pošam, ci ari jūs dūd škola? – Nui, jūs dūdūte škola!
Da īstuoju eksamenu beja palykušys div nedelis; juos maņ paguoja, fotografejūtīs, meklejūt veseleibys izzinis, īsnādzūt dokumentus. Iz eksamenu īsarodu viņ ar zeimuli kārmanā – škola tok materialus dūs!
“Dūs gon. Bet viņ tod, ka tu īsastuosi!”

Paļdis Dīvam, ka pyrmais eksamens zeimiešonā i ka maņ zeimuļs kārmanā. Vajadzēja zeimēt klusū dobu ar vāzi i kerzi. Par jiedzīni “perspektiva” nikuo nabeju dzierdiejs, bet munā zeimiejumā vyss beja pareizi.“

Taids ir īvods stuostam, kai pīpylda sovus sapynus, kur šaļtim nu svora ir najaušeiba, sasagadeišona i lobu cylvāku atbolsts. J. Pīgoznis iz sovim muokslys dorbim niu nūsaver nu muokuļu malenis. Juo gleznuotuos Latvejis ainovys i cylvāki ir muzeju fondūs, privatuos kolekcejuos i veidoj Latvejis ainovys i viesturis stuostu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
22
Svā
vysu dīnu Aleksandra Karpova izstuode “Māk... @ Pasauļa latvīšu muokslys centrs
Aleksandra Karpova izstuode “Māk... @ Pasauļa latvīšu muokslys centrs
May 22 vysu dīnu
Pasauļa latvīšu muokslys centra galerejā Ciesīs, Lelajā Školys īlā 6 da 22. maja apsaverama grafika Aleksandra Karpova (1953-1994) dorbu izstuode “Māksla kā ierocis”. Muokslinīks īt nu Latgolā zynomuos Volontu dzymtys, sovys dzeivis nūslāgumu pavadeja Rēzeknē, ari[...]
09:30 Ontona Matvejāna pīminis pasuokums @ Drycāni
Ontona Matvejāna pīminis pasuokums @ Drycāni
May 22 @ 09:30 – 13:00
9.30 Sv. Mise Drycānu bazneicā, dzīd i spielej Stiernīnis dzīdūšī jaunīši 11.00 Drycānu kulturys nomā – koncerts “Kai bolta sudroba dzeiteņa”. Pīsadaleis vītejī kolektivi, Stiernīnis, Varakļānu i cyti sadraudzeibys kolektivi, Ilze Grēvele-Skaraine, “Dricānu Dominante” i[...]
11:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Ruņču kapleica
Maja dzīduojumi pi krysta @ Ruņču kapleica
May 22 @ 11:00 – 12:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.
12:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Bumbišku krysts
Maja dzīduojumi pi krysta @ Bumbišku krysts
May 22 @ 12:00 – 13:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.