Zvonu goreiguo dzeive

Zvonu goreiguo dzeive

Roksta autors: Vineta Briede-Dzanuška, Ināra Groce, žurnals “A12”

Svātkus eipašus dora muzyka. Na vysod muzyka ir īrostuo – koncerts, izpiļdeituoji. Vīna nu pyrmajom muzykys izpausmem ir zvoni i zvonu skanis. Itei muzyka pasaruodeja 9. godu symtā pareizticeigūs bazneicuos. Zvaneišona pareizticeibā teik uztvarta kai svātdareišona i juos laikā zvaneituojam vajag lyugtīs ci dzīduot saļmys.

Koč pareizticeigūs zvonu spēlis tradicejis bolstuos iz kurantu zvaneišonys veidu (eipaša zvonu sistema, kuramā zvoni skaņ nūsaceitā seceibā), ilgu godu gaitā ir izaveiduojs sovs eipatnejs zvaneišonys veids, kas atsaškir i ar sovu skaniejumu, i muzykalū fakturu. Ite kotram konkretam bazneicys dīnys i goda nūtykumam tyka pīmaklāta sova kompoziceja, kas atspīgelej i pastreipoj juo byuteibu, pīmāram, Kasdīnys zvaneišona, Zīmyssvātku zvaneišona, Zvaneišona Leluo gavieņa laikā. Kod teik īsvieteiti bazneicys zvoni i nūvītuoti zvonu tūrnī, tod bazneica daboj na viņ sovu uorejū, bet ari vyda bolsu. Itys bazneicys bolss palīk dzieržams vysim apleicīnis īdzeivuotuojim. Zvona skaņa sovā skaistumā i sovā goreigajā nūzeimē nav saleidzynojama ni ar kū cytu. Bazneicys zvons viestej na viņ par dīvkolpuojuma suokom i beigom, bet paviestej ari par pošu nūzeimeiguokū šaļti bazneicys īškejā dzeivē – par Euharistejis Nūslāpumu tamā šaļtī, kod teik pīnasts bezasiņu upers Dīvam par vysim cylvākim. Augššancālušuos Pesteituoja sagaideišona Pashys reita dīvkolpuojuma krysta guojīņa laikā teik paviesteita ar eipaši svineigu zvaneišonu. Zvons viestej ari par Evangeleja laseišonu Vysnakts dīvkolpuojuma i Dīviškuos liturgejis laikā. Taišni partū ticeigajim, izdzieržūt pyrmuos zvonu skanis, juoapzeimej sevi ar krysta zeimi.

Bazneicys zvons ir saisteits ar pareizticeiga kristīša dzeivi vysā juo zemis dzeivis laikā. Zvona skanis pavoda cylvāku juo dzeivis nūzeimeigajuos šaļtīs – piec lauleibu Sakramenta i tod, kod izvodom cylvāku juo pādejā dzeivis ceļā. Pareizticeiguo bazneica nu cytom atsaškir ar eipaši skaistu zvonu skaniejumu. Bazneicu zvonu tūrni agruok beja apreikuoti na mozuok kai ar sešim zvonim. Rēzeknis Vyssvātuokuos Dīvdzamdātuojis pīdzimšonys pareizticeigūs bazneicai ari ir seši zvoni. Tok Krīvejā ir sastūpami zvonu tūrni pat ar 18 zvonim – tys jau ir sarežgeits muzykys instruments. Kab īsavuiceit pareizi zvaneit, cylvāki speciali vuicuos. Itim cylvākim ir juobyun apveļteitim ar lobu muzykalū dzierdi.

Karteite: Māris Justs, žurnals “A12”.

Bazneicys zvons saista zemi ar dabasim. Jis īt nu zemis i sasnīdz dabasu augstumus. Pareizticeigī napīzeist varganis kai muzykaluo nūformiejuma sastuovdaļu sovūs dīvkolpuojumūs. Jī skaita, ka ar vysaidu mehanismu paleidzeibu navar lyugt Dīvu, i varganis ci kaids cyts muzykys instruments ir sova veida mehanisms. Tok pareizticeigūs vokaluo muzyka ar sovu eipašū goreigū struovuojumu, vuorda i muzykys harmoneju vysod ir raisejuse lelu klauseituoju atsauceibu. Tok na jau bolsu salykums ci dispoziceja ir ituo skaneiguma nūslāpums, bet dzīduošonys kaisme. Moskovys veiru kors “Pravoslavnije pevčije” (Pareizticeigūs dzīdūni) tyka izveiduots 1992. godā, apsavīnojūt lobuokajim profesionalajim dzīdūnim nu Moskovys bazneicu korim. Krīvejā, kur izcylu veiru koru nav mozums, tys peļneiti pīzeistams par lobuokū kori, kas turpynoj jau nu 16. g. s. Krīvzemē pastuovūšū dzīdūšūs diakonu koru tradicejis. Pareizticeigī dzīdūni ir īcīnejuši ari Latgolys viestnīceibys “Gors” koncertzalis leliskū akustiku i kotru godu janvara suokuos dūd izcylus i cīš apmaklātus koncertus, tai īskandynojūt pareizticeigūs Zīmyssvātkus.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars