Atkluojumi Latgolys piļsātu īlu nūsaukumūs

Atkluojumi Latgolys piļsātu īlu nūsaukumūs

Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

Cik īlu ir Latgolā?

Iz itū elementarū vaicuojumu atbiļdi dūt ir gondreiž navarams, partū ka īlys ir na viņ 15 regiona piļsātuos, bet ari cīmūs i pat mozduorzeņu kolonejuos. Vysvaira īlu, saprūtams, ir Latgolys regiona lelpiļsātā Daugovpilī, kur jūs skaits puorsnīdz četrus symtus, sovutīs Rēzeknē ir tyvu pi pusūtra symta īlu. Bejušajā rajona centrā Kruoslovā ir 105 īlys, bet mozpiļsātā Viļakā – viņ 29, kas ir mozuok kai Rēzeknis pīrūbežā asūšajūs Pleikšņūs – bleivi apbyuvātajā mozduorzeņu rajonā ar 38 īlom. Reizē ar daudzu Latgolys piļsātu teritoreju īvārojamu pasaplašynuošonu, kas beja vārojama padūmu godūs eistynuotajā industrializacejis procesā, byutiski pasalelynuojs ari īlu skaits. Pīmāram, ka 1937. godā Rēzeknē beja viņ 60 īlys, tod itūšaļt piļsātys detaļplanavuojumā ir saskaiteitys 143 īlys, nu kurūs nazcik pagaidom gon īraksteitys viņ iz papeira, partū ka nazcik piļsātys teritorejuos apbyuve vēļ nav suokta. Sovutīs īlu skaits Daugovpilī, saleidzynojūt ar pyrmskara periodu, ir pasalelynuojs pat četrys reizis, tok mozpiļsātuos īlu skaits nav byutiski puorsamejs, pīmāram, Viļānūs paguojušajā laika pūsmā tys ir pīaudzs nu 29 iz 36.

Kas tys par “zvāru” – urbanonims?

Volūdnīki, viesturnīki, geografi i cyti piļsātu pietnīki zynuotniskajā saziņā piļsātu mikrorajonu i īlu nūsaukumus parosti sauc par urbanonimim, kas latiņu volūdā nūzeimoj – piļsātys vuordi. Urbanonimi samārā precizi raksturoj sevkurys piļsātys geografiskuo stuovūkļa i topografiskuos vidis sovpateibu, atspūguļoj kulturviesturiskuos realejis i atkluoj sova laikmata ideologiskuos nūstuodnis. Urbanonimi ītekmej piļsātys īdzeivuotuoju prīškstotus par apleicejū pasauli jau nu mozūtnis, sovutīs īlu nūsaukumu izvēle i seviški jūs puormejis reizem izraisa vātrainys sabīdreibys diskusejis. Pādejā laikā sabīdreibys viļņuošonuos izraisa ari dažu politiskūs spāku kas pa laikam izsaceituos praseibys īlu nūsaukumus Latgolys piļsātuos raksteit na viņ latvīšu, bet ari krīvu i latgalīšu volūdā.

Urbanonimus var saleidzynuot ari ar palimpsestu – vydslaiku gruomotu, kuramā suokūtnejī īroksti tykuši izdzāsti i jauni raksteiti viersā otkon i otkon, tok agruokūs īrokstu pādi vītom ir īraugomi ari zam jaunuo teksta. Piļsātu centralūs rajonu golvonuos īlys laika gaitā daudzreiz ir pīdzeivuojušys jūs nosaukuma puormeišonu, turpretim daudzys nūmaļu īlenis sovus nūsaukumus, speitejūt vysom politiskajom vātrom i caurviejim, ir spiejušys saglobuot namaineigus. Tai urbanonimus var drūsai pīzeit ari par sovpateigu “kulturys īguodu banku”.

Pīmāram, Kruoslovys poši senejuokī īlu nūsaukumi paruoda 18.–19. godu symta realejis, kod mīsts pīdzeivuoja strauju izplaukumu grafu Plāteru vaļdeišonys laikā. Tū atkluoj itaidi urbanonimi – Grafu Plāteru īla, Sv. Ludvika laukums, Karnicka škārsīla, Augusta, Piļs i Studentu īlys. Sovutīs 19.–20. godu symtu mejis dzeivi Kruoslovā raksturoj Garbaru (Ādmiņu), Pūdnīku, Staraveru (Vecticībnieku) i Strieļnīku īlu nūsaukumi, bet piec Latvejis vaļsts izaveiduošonys piļsātys planā pasaruoda Ausekļa, Luočplieša i Vīneibys īlys, sovutīs myusu dīnu realejis atspīgelej Atmūdys i Sporta īlu nūsaukumi.

Pats mistiskuokais Kruoslovys piļsātys urbanonims ir Pekinys īla – vīneiguo īla Latvejā ar taidu nūsaukumu, kluot vēļ, itys nūsaukums, nasaverūt iz vysom vaļstu politiskūs attīceibu peripetejom, ir sasaglobuojs bez puormeju jau vysmoz nu paguojušuo godu symta 20. godu. Pagaidom gan nav izadevs nūskaidruot Pekinys īlys nūsaukuma izceļsmi – varams, ka ite nazkod ir dzeivuojuši kaidi kīnīšu amatnīki ci tierguotuoji, bet varbyut sovulaik īla ir nūsaukta par gūdu kinīšu karaveirim, kuru vīneiba Sorkonuos armejis sastuovā 1919. godā pīsadaleja kaujuos ari Latgolys teritorejā.

Publicitatis karteite.

Urbanonimi – pastuovūšuos varys simboli

Daudzi pietnīki pamatuoti pīzeist, ka urbanonimi ir tys volūdys segments, kurymā sevkurys varys ideologeja izapauž vysspūdruok, sovutīs īlu nūsaukumi ir taidi poši vaļsts simboli kai karūgs i himna. Tū radzami aplīcynoj ari Rēzeknis piļsātys īlu nūsaukumu transformaceja, partū ka sevkura pastuovūšuo vara ir cantusēs īlu nūsaukumūs akceņtēt sovys vierteibys i sevkura varys puormeja nūzeimiejuse ari naizbāgamu īlu puorsaukšonu. Pīmāram, 1992. godā, dreiž viņ piec Latvejis vaļstiskuos naatkareibys atjaunuošonys, Rēzeknē tyka puormeiti 24 īlu nūsaukumi. Aizvadeitūs 20 godu laikā jī jau ir nūsastyprynuojuši piļsietnīku apziņā i agruokūs īlu nūsaukumu atguoduošona saguodoj gryuteibys pat daudzim vacuoka godaguojuma cylvākim, par jaunū paaudzi nimoz narunojūt, partū ka jei ir izauguse jau ar pošreizejim īlu nūsaukumim i īprškejūs, vystycamuok, nimoz nazyna.

Juodasoka, ka Rēzeknis golvonajai magistralei – Atbreivuošonys alejai, transporta kusteiba pa kuru tykuse atkluota jau tuolajā 1836. godā i kas zīmeļu–dīnvydu vierzīnī škārsoj vysu piļsātu, ir bejuši vysmoz ostoni dažaidi nūsaukumi. Nu suoku jei saucēs Pīterburgys i Dinaburgys (vāluok – Dvinskys) šoseja (īlai beja atškireigs nūsaukums kotrā pusē nu tylta par Rēzeknis upi), ap 1900. godu kartēs pasaruoda nūsaukums Leluo Nikolaja īla, bet nailgajā boļševiku vaļdeišonys laikā 1919. godā jei tykuse puorsaukta par Internacionalū īlu. Piec Latvejis Republikys nūdybynuošonys īla daboj Atbreivuošonys alejis i Pulkveža Kalpaka īlys (iz dīnvydim nu Rēzeknis upis tylta) vuordu, sovutīs padūmu godūs piļsātys golvonuo magistrale tykuse saukta vysu pyrma par Pyrmuo Maja īlu, bet vāluok – ari par Lenina īlu, cikom 90. godu suokuos otkon daboj sovu pyrmskara nūsaukumu. Ni mozuok interesanta “biografeja” ir ari Rēzeknis piļsātys viesturiski vacuokajai – niulenejai Latgolys īlai, kuru sovulaik saukuši i par Lelū Ludzys īlu i Stolipina prospektu, i par 15. maja īlu i 17. juņa īlu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars