Nu boguotuos latgalītis da breiveibys īluos

Nu boguotuos latgalītis da breiveibys īluos

Roksta autors: Silvija Berezovska, apkūpuoja Ināra Volkova, žurnals “A12”

Myusu desmit desmitgadis vīnys Latgolys mozpiļsātys – Preiļu – dzeivē ir apkūpuojs Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzejs viesturiskajā stuostu ekspozicejā. Nu itim mozdzierdātajim viestejumim var izzynuot par Preiļu zemis veiduošonūs i atteisteibu nu vāluo dzeļža laikmata da myusu dīnu: Boguotuo latgalīte, Muižnīku laikmats, Muna vacuotāva dzeive vacajā leidumā, Kaliejs kola, “Drywys” ceļš, Preiļu tiergā, Karūga stuosts, Kas tys ir – kolhozs i Breiveiba īluos.

Kas tod ir boguotuo latgalīte. Preiļu zeme, kas piec raksteitūs olūtu līceibom pastuoviejuse jau vālajā dzeļža laikmatā, pyrma krystnešu atīšonys beja vīna nu senejūs latgaļu vaļsts Jersikys īvārojamuokajim piļsnūvodim. Tei beja mežim i pūrim aizsorguota teritoreja, caur kuru vede svareigs tierdznīceibys ceļš nu Reigys iz Krīvzemi. Līceibys par latgaļu ciļti, kas apdzeivuoja itū zemi, ir saglobuojuši apleik Preilim asūšī piļskolni, kai ari daudzejī seņkopi. 2006. g. niulenejuo Vuorkovys pogosta Bučku leidzonuo kopulauka nūmalē tyka konstatāts 11. g. s. latgaļu sīvītis paglobuojums. Izrakumūs arheologis, Dr. hist. Antonijis Vilcānis vadeibā tymā atrosts bronzys rūtu komplekts i kauri glīmežvuoki, varams, ka koklarūtys palīkys, kas īt nu tuolejom Austrumu zemem. Atrostais rūtu komplekts līcynoj par senejūs latgaļu materialuos kulturys atteisteibu i sabīdreibys socialū nūsasluoņuošonu. Senejī cylvāki ticēja aizkopa dzeivei, partū aizguojiejai leidza dūtys rūtys, kab ari veļu pasaulī jei varātu pucētīs.

Muižnīku laikmatā storp Latgolys pūļu muižnīkim beja izcylys dzymtys, kuru vuordi īguojuši kulturys viesturē. Storp jim ir ari Borhi, kuri vysod bejuši īsaisteiti svareiguokajuos vaļsts politiskajuos i militarajuos nūtikšonuos. Ituos dzymtys saknis meklejamys Dīnvyditalejā, Neapolis karalistē, kur jī beja feodalī eipašnīki. 13. g. s. vīns nu Borhu dzymtys atzorim nu Vuocejis puorsacēle iz Livoneju. Borhu dzymta ir cāluse Preiļu pili i parku. 1919. g. Preiļu muižys kapelu izdemolēja lelinīki, natyka saudzātys ari Borhu dzymtys kapinis. Kai aplīcynuojums tam ekspozicejā ir prīstera ornats, kurs šyuts nu grafīnis kleitys. Preiļūs 1703. g. testamentu sastuodejuse Inflantejis vaivada Fabiana Borha dzeivisbīdre Jadviga Elizabete, kas cālusēs nu Plāteru dzymtys. Tymūs namīreigajūs laikūs, gaidūt piecteci, tyka paradzāts vyss, kas byutu doroms jaunuos kuņdzis nuovis gadejumā, atzeimejūt, ka nav napīcīšama lapna bieru ceremoneja, tok eipaši teik nūruodeits, ka juos zalta kruosys kuozu tārpu ir juozīdoj Preiļu bazneicai, kab nu tuo tyktu pašyuti ornati. Taids ornats teišom tyka pašyuts, bet nu atlykušuo auduma izgataveits bičera veļums.

Publicitatis karteite.

Muna vacuotāva dzeive vacajā leidumā ir stuosts par gorā breivim latgalīšim. Vāluok, teikūt kaļpeibā, zemnīkim beja juopylda muižnīku klaušys, apstruodojūt jūs laukus ar sovim dorbareikim i lūpim. Piec dzymtbyušonys atceļšonys 1861. g. Latgolā suocēs zemkūpeibys atteisteiba. Golvonuo zemkūpeibys nūzare beja graudkūpeiba, pamatā rudzi. Tok sasaglobuoja viesturiski izaveiduojušuos sovpateibys – dzeivuošona sādžuos i cīmūs, zemis sadalejums seikuos i cīš seikuos saimisteibuos. Zemnīka myužs aizritēja gona nūslāgtā, šaurā pasaulī – zemnīka sātā. Divtelpu ci nazcikktelpu dzeivojamuo ustoba, primitivi dorbareiki i sadzeivis prīškmati. Reita lyugšonys sātā i dīvkolpuojumi bazneicuos. Bazneica, krūgs i tiergs beja golvonuos zemnīku tikšonuos i informacejis apmainis vītys. Losomvīla – Svātī Roksti, dzīšmu gruomota, kalendars, piec kurom izavuiceja ari laseit. Zemnīka kasdīna beja gryuts, fizisks dorbs.

18. g.s. beiguos Preiļu muižys eipašnīks Jozefs Heinrihs Borhs, kab dabuot papyldu īnuokumu, Preiļu breivcīmā, natuoli nu muižys atļuove apsamest amatnīkim i žeidu tierguotuojim. Nu Pūlejis jis īvede pyrmū amatnīku, kalieju Oļševski, kuram īdaleja zemi dzeivojamuos sātys ceļtnīceibai breivcīmā, kas vāluok 1852. g. dabuoja mīsta tīseibys. Kab dareitu sovu dorbu, kaliejam beja juobyun fiziski stypram, jam beja vajadzeigi leidzekli, kab īsavuiceit omotu, īsaguoduot reikus i izceļt kaļvi. Kalieja omots beja pīpraseits, partū veiduojuos kalieju dzymtys, kuramuos dāli vuicejuos orūdu nu sovu tāvu.

Vajadzeiba lauku i piļsātu īdzeivuotuojim apsamaineit ar lauksaimnīceibys i ryupnīceibys precem veicynuoja tierdznīceibys atteisteibu. Latgolys laukūs izplateita beja apleik klejojūšūs žeidu tierguotuoju darbeiba, sovutīs piļsātuos i mīstūs nūtyka vysaida leluma godatiergi. Latgolys tiergūs īvārojamu vītu aizjēme sātys omotnīceibys – bondaru, ratinīku, pūdnīku – izstruoduojumi, ari nu Krīvejos īvastuos precis. Pasaplotynuoja Latgolys tierguotuoju zemnīku darbeiba. Iz Reigu jī vede lellūpus, kapceitu gaļu, lynus, sātys putnus, atpakaļ – suoli, audaklus i cytys saimisteibā vajadzeigys lītys. Preiļu mīstā 19. g. s. kas gods tyka reikuoti 8 godatiergi, kas ilga pat nazcik dīnu. Preili beja lels zemkūpeibys centrys ar lelu nedelis produktu tiergu trešdīnēs i pīktdīnēs. Latgalīši jū sauce par “opluotu”, krīvi – “kirmašu”, sovutīs žeidim tys beja īrostais saimis bizness aba “gešeft”. Te varēja nūpierkt sātys ražuojumus i vysu tū, kū Latgolys zemnīks navarēja izgataveit i izaudzēt pats. Plauka amatnīceiba, partū Preiļu tiergā beja vyss vajadzeigais, suocūt nu kūka karūtem i beidzūt ar zyrgu pylnā aizjiugā. Vysīcīneituokuo prece beja barankys, kurys iz tiergu vede vasalim vazumim.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
18
Cat
12:00 Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
Apr 18 @ 12:00 – 14:00
Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Aizkrauklis kulturys centrs
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Aizkrauklis kulturys centrs
Apr 18 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]