Roksta autors: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Kab izpieteitu, kai puorsamejuse Latgolys folklorys kūpu, etnografiskūs ansambļu tautystārpi, kas jimūs vys vēļ ir sasaglobuojs nu tradicionaluos daīmis i kaidys novitatis īsavadušys, Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys Tekstilizstruoduojumu dizaina izgleiteibys programys audzieknis školuotuoju vadeibā devēs nazcik ekspedicejuos.

Veikumu viertej Dagdys Folklorys centra vadeituoja Inta Viļuma: “Tautysdzīsmis līcynoj, ka vysur senejūs latvīšu dzeivē tārpam vys ir bejuse izcyla nūzeime i tys veiduots ar sevišku lapnumu i dziļu dailuma izjiutu. Tārpu darynuojušys pošys volkuotuojis ar lelu nūpītneibu. Senejūs laikūs itū tautystārpa darynuošonys muokslu meitys vuicejuos nu muotis, jaunuo paaudze nu vacuokuos, reizem dalīkūt ari kaidu jaunu izdūmu nu sovys pusis. Tārpa pamata dūma i nūzeime tūmār palyka tei poša cauri godu desmitem i symtim.

Tradicionalais tautystārps, kū etnografi pīzeist kai etalonu, radīs i atsateistejs da 19. godu symta vyds, da dzymtbyušonys atceļšanys, piec tam jū ītekmiejuši ryupnīcyski ražuoti materiali, piļsātys, attīceigi ari uorzemu mūde i cyti jaunmūdeigi faktori.

Verūtīs iz kolektivim myusu dīnuos, kuri izastuošonys reizēs izmontoj tautystārpu, rūnās daudz vaicuojumu i par tārpa komplektiešonu, i kruosom. Myusu dīnu jaunīši, kuri grib sev tautystārpu, teik strupceļā. Rūnās cīš daudz vaicuojumu, nu kurūs golvonais ir – ci tautystārpa izgataveišonā ir pīļaunama jaunrade.”

Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys pietnīciskuo dorba rezultatā tyka atkluotys vierteigys atzinis:

1) laika gaitā ir puorsamejuši redzīni par tautystārpa komplektiešonu kolektivim:
• suokūtnieji, veidojūt kolektivus, sevkura dzīduotuoja atguoja ar sovu darynuotū i nūkomplektātū tautystārpu, kura daži elementi myusu dīnuos jau nav sastūpami;
• 80. godu ūtruo puse ir laiks, kas saisteits ar folklorys kusteibys rasšonūs i tautystārpa atdzimšonu. Itymā laikā rūnās redziejums par vīnuota tautystārpa vajadzeibu vysam kolektivam – folklorys kūpai ci etnografiskajam ansambļam, kas veicynoj pīdareibys sajiutu i kolektiva atpazeistameibu;
• myusu dīnu kulturvidē suoc vaļdeit redzīņs par atškireigu tārpu izmontuošonu vīna kolektiva ītvarūs, kas paīt viesturiskajam aspektam, kod sevkura meita ceņtēs poša sev izgataveit tārpu, kurs byutu atškireigs nu cytys meitys tārpa, saglobojūt sovam nūvodam, cīmam soveiguos kruosys, rokstus i tārpa sastuovdalis;

2) tyka konstatāts fakts par kimisku kruosu izmontuošonu tautyastārpa sastuovdaļu izgataveišonā myusu dīnuos, kuru tūņs napaīt tūņam, kas teik dabuoti, kruosojūt dzeji ar kruosom, kas dabuotys nu dabisku materialu;

3) kab atvīgluotu dažu tautystārpa daļu kūpšonu, jūs izgataveišonā nateik izmontuotys lyna i vylnys dzejs, bet vysaidi sajaukumi;

4) vysaidys atkuopis nu vyspuorpījimtūs normu tautystārpu izgataveišonā teik pamatuotys ar mozuokim finansialajim īguļdejumim;

5) pasaruoda izteicīņs “stilizāts tautystārps”. Izteicīņs pats roda vaicuojumu – ci, runojūt par tautystārpu, mes varim lītuot terminu stilizāts. Tys voi nu ir tautystārps, voi nav.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.