Īlu nūsaukumu latgaliskais šarms

Īlu nūsaukumu latgaliskais šarms

Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

Poši interesantuokī īlu nūsaukumi ir tī, kas atspīgelej piļsātys individualitati i ari juos multinacionalū raksturu, īlu nūsaukumūs īmyužynojūt izcylu nūvadnīku pīmiņu ci atbolsojūt kaidus īvārojamys nūtikšonys piļsātys dzeivē.

Ari Latgolys piļsātom itamā jūmā ir, ar kū lapnuotīs, partū ka jamuos, koč ari na cik lelā skaitā, kai grybātūs, ir eipašys, unikalys īlys. Daugovpilī, pīmāram, taida ir Mihoelsa īla – nūsaukta par gūdu īvārojamajam žeidu teatra dybynuotuojam, akteram i režisoram, Rēzeknē – staraveru sabīdryskūs darbinīku Sinicina i Zavoloko īlys, Ludzā – legendaruo piļsātys uorsta Rekašova vuordā nūsauktuo īla, Kruoslovā – nūvadnīka i pasaulī slovonuo tieļnīka Aronsona īla, Preiļūs – Sylajuoņu keramikys vacmeistara Andreja Paulāna īla.

Pīdereibu Latgolai spūdrai aplīcynoj ari nūvoda piļsātuos eksistejušuos 12 Raiņa īlys i 10 Latgolys īlys, taipat ari izcylu latgalīšu sabīdryskūs darbinīku vuordūs nūsauktuos īlys – N. Rancāna īla Kruoslovā, Preiļūs i Rēzeknē, F. Kempa īla Ludzā i Rēzeknē, P. Miglinīka, A. Jūrdža un J. Soikāna īlys Ludzā, F. Trasuna, Bruoļu Skryndu, S. Putāna i V. Seilis īlys Rēzeknē.
Bolvu īdzeivuotuoji lapni par tū, ka piļsātā ir vīna īla, kura sovu nūsaukumu nav puormejuse ni pi vīnys varys – i tei ir Partizanu īla, sovutīs Viļānūs nikod nav bejuse Lenina īla. Piļsātys golvonuo magistrale vysu laiku ir lapnai nasuse Breiveibys īlys vuordu, bet nazkodejais Tierga laukums jau seņ kai palics par Kulturys laukumu.

Daugovpilī pyrma nazcik godu sovus viesturiskūs nūsaukumus atpakaļ dabuojušys Dinaburgys cītūkšņa īlys – niule ituo vēļ nasenejā paguotnē sociali nalobvieleiguo Daugovpiļs mikrorajona īdzeivuotuoji var justīs gona lapni, dzeivuodami Imperatora, Aleksandra, Konstantina, Mihaila, Nikolaja, Hekeļa, Hospitaļa i divejuos Oficieru īluos.

Sovutīs reizē ar Daugovpiļs kimiskuos škīdrys ryupneicys ceļtnīceibu 20. godu symta vydā natuoli nu Gubiščis azara izauga jauns daudzstuovu dzeivojamūs sātu mikrorajons – Kimiku cīmats, kura īlys ir nūsauktys izcylu kimejis zynuotnis puorstuovu – Mendelejeva, Butlerova i Zelinska vuordūs, vīnu īlu atvielejūt ari rakešu byuvis pioneram Ciolkovskam. Tai sauktajā Kimejā ir ari Arhitektu i Inžineru īlys, kai ari Energetiku škārsīla.

Ari Daugovpiļs īlys viesturis grīžkūs bīži ir puormejušys nūsaukumus – saleidzynojūt ar pyrmskara laiku, piļsātys centrā nūsaukums ir nūmaineits voi pīktajai daļai īlu, tok nūmaļajā Vacajā Forštatē ir puorsauktys viņ 3 nu 23 īlu. Tok vysdramatiskuok ir puorsamejušys Daugovys Sielejis pusē asūšuo Greivys mikrorajona īlu nūsaukumi – nu 15 pyrmskara laika īlu 9 nu jau ir puorsauktys, bet nu jauna pasaruodejušys vasalys 19 īlys. Sprīžūt piec urbanonimim, Greivys īdzeivuotuoji ir leli krīvu klasiskuos literaturys mīļuotuoji – ite atrūnamys Lermontova, Nekrasova i Čehova īlys, sovutīs Puškina dailradis popularizātuoji dzeivoj Daugovpiļs Jaunbyuvē, kai ari Ludzā i Kuorsovā. Īlu nūsaukumi radzami aplīcynoj, ka Ilyukstis i Subatis īdzeivuotuoji it nimoz nasajiut kai latgalīši, partū ka nivīns urbanonims itamuos piļsātuos naparuoda pīsaisti Latgolys regionam, pīmāram, Ilyukstē nav pat Daugovpiļs īlys, tok ir Zemgalis, Jelgovys i Jākubpiļs īlys. Biedeiguok kluojās Subatei, partū ka izaruoda, ka tei ir vīneiguo piļsāta Latvejā, kurys vuords vyspuor napasaruoda īlu nūsaukumūs. Storp cytu, Latvejā atpazeistamuokuo Latgolys piļsāta ir Leivuons, partū ka myusu vaļstī, pasateicūt tai saucamajom Leivuona sātom, ir pat vasalys 14 Leivuona īlys – suocūt nu suitu golvyspiļsātys Alsungys i beidzūt ar myusu pošu Maltu.

Publicitatis karteite.

Klusā Bolvu nūmalē nūsaglobuojuse Juoņa Logina īla. Pyrmuo asociaceja, kas rūnās, īraugūt itū īlys nūsaukumu, saistuos ar 1995. godā myužeibā aizguojušū Daugovpiļs rokgrupys “Elpa” dybynuotuoju i legendaruos “Senās Dziesmas” autoru, tok izbreinu roda fakts, ka J. Logina īla ir Bolvūs, na muziķa dzymtajā Alyuksnis pusē. Bolvu regiona kulturviesturis datu bazē ir atrūnama informaceja, ka Juoņs Logins ir Škilbānu pogostā dzims dzejnīks, čekys darbinīks i padūmu partizanu ceiņu organizators Vuocejis okupātajā teritorejā, kas ir tics sagiusteits i guojs būjā Salaspiļs koncentracejis nūmetnē. Taitod naviļšus ir nūskaidruots vysai amizants fakts – div desmitgadis piec vaļstiskuos naatkareibys atjaunuošonys Latvejā vys vēļ eksistej čekys darbinīka vuordā nūsaukta īla…

Storp cytu, Rēzeknē ir dzims i jauneibu pavadejs kinorežisors i vīns nu izcyluokūs padūmu laika kinys propagandistu, PSRS Tautys muokslinīks i četru (!) Stalina premeju laureats Fridrihs Ermlers (eistajā vuordā Vladimirs Breslavs). Jis ari sovulaik bejs čekists i iz īstuojpuorbaudejumim Petrogradys Ekrana muokslys institutā īsarads pylnā kaujis ekipiejumā i ar mauzeri pi suona. Kinorežisora īguoduos var skaiteit: “Vaicuoja moz. Īskaiteja. Radzams, ka radeju īspaidu, na ar zynuošonom, prūtams, – jūs vīnkuorši nabeja. Vystycamuok, ar sovu komisara izavierīni.” Myusu dīnuos par dižū nūvadnīku līcynoj viņ pīminis pluoksne pi kaida nūplukušys dzeivojamuos sātys Rēzeknē, V. Purvīša īlā.

Pyrmskara godūs nu Varakļuonu iz Viļānu varēja tikt, braucūt pa Viļānu īlu, sovutīs nu Viļānu iz Varakļuonim – dūdūtīs pa Varakļuonu īlu. 20. godu symta 60. godūs vyss puorsameja, partū ka īsastuoja jauns – Kosmosa īkaruošonys laiks. Niu nu Varakļuonu iz Viļānu varēja lapnai dūtīs pa Kosmonautu īlu, bet nu Viļānu iz Varakļuonutrauktīs pa Gagarina īlu. Nu Vysuma īkaruošonys plani jau seņ kai atdūti aizmiersteibai i viļānīši iz Varakļuonim dūdās jau pa Reigys īlu, bet varakļuonīši vys vēļ tur nūceju iz kosmosa spāku lobvieleibu, īlys nūsaukumu speiteigi napuormejūt. Juodasoka viņ, ka Kosmonautu īla šudiņ ir ari Preiļūs i Rēzeknē, sovutīs Varakļuonu i Viļānu īdzeivuotuojim tyvuokuos sābru piļsātys vuordu iz sovu piļsātu īlu nūsaukumu pluoksneitem naatrast.

Daži interesanti fakti par īlom Latgolā

• Viļakā vys vēļ ir Abrinis īla, i jei vad taišni Pitalovys vierzīnī.
• Rēzeknē ir Bukmuižys īla, bet poša Bukmuiža jau seņ kai palykuse par Ezernīkim.
• Daugovpilī ir Februara īla – vys vēļ dzierdīs Krīvejis 1917. gods revoluceju atbolsi…
• Dagdā nav Raiņa īlys – byutu itū zynuojs Raiņs, raksteidams sovu “Dagdas skiču burtnīcu”…
• Rēzeknē ir vīneiguo Izraelys īla Latvejā, a vīneiguo Ebreju īla – Reigā.
• Mīra īlys Rēzeknē i Preiļūs vad taišni iz piļsātys kopim.
• Pūdnīku īla ir tikai Kruoslovā, tok Rēzeknē – Keramikys īla.
• Daugovpilī pi Šuņazara ir na viņ Asaru i Zveiņu īlys, bet ari Nāru īla.
• Kruoslovā Reigys īla vad Vitebskys vierzīnī.
• Rēzeknē ir Moskovys īla, bet Ludzā – Moskovys apvedceļš.
• Storptautyski pīzeitajā vogulu pietnīceibys jeb koleopterologejis centrā – Daugovpilī – ir vīneiguo Vabaļu īla Latvejā.
• Leivuonā ir Leivuona īla – tys ir izdūmys tryukums ci pošteiksmynuošonys akts?
• Sanktpīterburgā vys vēļ ir Dvinskys īla, bet poša Dvinska jau nu 1920. gods palykuse par Daugovpili.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars