Nūstuosti par Sarkanim

Nūstuosti par Sarkanim

Roksta autors: Ināra Volkova, Sandra Ūdre, žurnals “A12”

Bieržgaļs ir vīns nu aktivuokūs Rēzeknis nūvoda pogostu. Par tradiceju jau ir palics retro moču braucīņs “Pīteru ryucīņs“. Kai senejūs laikūs Bieržgaļa bazneicys laukumā nūteik Annys dīnys tierdzeņš. Bieržgaļa kulturys nomā ir izveiduota pastuoveiguo ekspoziceja “Ontona Rupaiņa ustoba i pogosta viesture“, kas veļteita Latgolys rakstnīkam Ontonam Rupaiņam i juo laikabīdrim, kai ari stuosta par Bieržgaļa pogosta viesturi laika grīžūs, kulturu i personeibom, ar kū lapnojās Bieržgaļa pogosts.

Rakstnīka dzymtuo sādža Pūriski piec myusu dīnu pogostu īdalejuma niu atsarūn Leņdžu pogostā, tī sakūpta “Rupaiņa sāta“, kab gūdā turātu sātu, kuramā beja suokums rakstnīka myužam. Itymā pošā pogostā suonim nu lelūs ceļu atsarūn par Latgolys i Rēzeknis nūvoda pērli pīzeituo Sarkaņu Jaunovys Marijis bezvaineiguos ījimšonys Rūmys katuoļu bazneica. Sarkaņu bazneicā ir ūtruo īvārojamuokuo Jaunovys Marijis Breinumdareituojis glezna. Sarkani pīzeistami par vīnu nu vacuokūs svātvītu Latgolā i ari itūšaļt ir svātceļuojumu mierkis Vosoryssvātku svineibu laikā.

Cik zeimeigi, ka nuokušajam viesturiskūs romanu autoram pyrmuos bierneibys atminis saistuos ar Sarkaņu Māmeņu i juo pādejais teksts beja roksts par svātbiļdis viesturi (kruojums “Pasaules vējos”, 2000, 179–182). Napylnus treis godus vacais Ontiks bejs gryuta šarlaka izkomuots (Tīpat, 146–147):

“Līdzjūtīgā kaimiņiene Marija Adijāne uzņēmusies būt par Antusīša laimīgās nāves krustmāti un gājusi likt upuri Sarkaņu baznīcā, lai Brīnumdarītāja Sarkaņu Māmiņa pasauc mazo cietēju pie sevis debesīs.
Tad arī noticis brīnums: bērns nomiris.
Krustmāte Madaļa ilgi turējusi spoguli virs sejiņas, tomēr bērna elpu vairs nevarējis just. Tēvs taisījis kapa krustiņu.
Bet, kad laimīgās nāves krustmāte pārnākusi no Sarkaņiem un gribējuši mironīti guldīt šķirstiņā, Antusītis atvēris actiņas un iečiepstējies: „Pie-na!“
Tad vecāki vai zaudējuši prātu. Gribējuši piekaut gan īsto, gan laimīgās nāves krustmāti.
Marija Adijāne nokritusi ceļos pie gultas un solījusies visu mūžu lūgt Dievu, lai Antusītis dzīvotu. Laimīgās nāves krustmāte kļuvusi par laimīgās dzīves krustmāti un atkal nesusi upuri Sarkaņu Māmiņai.”

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
18
Tre
15:00 Lienītis Slišānis izstuodis “Uzd... @ Latvejis Nacionaluo teatra Jaunuo zale
Lienītis Slišānis izstuodis “Uzd... @ Latvejis Nacionaluo teatra Jaunuo zale
May 18 @ 15:00 – 16:30
Nu 10. maja Latvejis Nacionaluo teatra Jaunajā zalē apsaverama Lienītis Slišānis izstuode “Uzdevums”. Izstuodi īspiejams apmeklēt stuņdi pyrma izruožu suokuma i izruožu laikā. Lienīte Slišāne ir gaismu muokslineica i 2020. goda beiguos sajēme “Spēlmaņu nakts”[...]
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Mozūs Ratnīku krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Mozūs Ratnīku krysts
May 18 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]
19:00 Teuvo Tulio filma “Mīlestības kr... @ "Splendid Palace"
Teuvo Tulio filma “Mīlestības kr... @ "Splendid Palace"
May 18 @ 19:00 – 21:00
KINOLEKTOREJS “TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT XVII: MĀJUP” “Mīlestības krusts”, “Rakkauden risti”, 99’, 1946, Teuvo Tulio, Sūmeja Lektore: Kristīne Želve   Sovpateiguo Sūmejis kino legenda, akters i režisors Teuvo Tulio (dzims Teodors Tugajs) ir izaudzs[...]