Italejis muokslys vierteibys Kruoslovā

Italejis muokslys vierteibys Kruoslovā

Roksta autors: Ināra Volkova, žurnals “A12”

Latgolā izcyluokais arhitekturys i muokslys montuojums ir dīvnomi i jimūs asūšuos gleznys i freskys. Godu symta suokumā Kruoslovys Svātuo Ļudvika bazneicā prelats Jezups Lapkovskis suoce italīšu muokslinīku dorbu restauraceju, kura ilga 12 godus. Muokslys dorbu restauraceja ir izmoksuojuse nazcik symtus tyukstūšus i leluokū finansiejuma daļu ir saguse Pūlejis kulturys i nacionaluo montuojuma ministreja. Niule Kruoslovys Svātuo Ļudvika Rūmys katuoļu bazneicā prīcej dīvlyudziejus i apmaklātuojus restaurāts centralais oltors, oltora glezna “Svātais Ļudviks dūdās krysta karā”, kuru piec pūļu muokslinīka Jana Mateiko skicis 1884. godā izgleznuoja juo audziekni, kai ari Filipo Kastaldi 18. godu symta 60. godūs gleznuotuo oltora freska.

Itei freska ir vīns nu nadaudzūs profesionalūs italīšu muokslinīku originaldorbu Latvejā, kas aplīcynoj Eiropys 18. godu symta iluzoruos gleznīceibys tradicejis Latvejā. Oltora freska ir daļa nu italīšu muokslinīka Kastaldi veiduotuo fresku gleznuojumu ansambļa. Freskys tehnikā veiduota ari centraluo oltora augšdaļa, taipat seši suonu oltori, kuri aizsagti ar muokslinīcyski vierteigim 19. godu symta oltorim. Itūšaļt itys restaurātais muokslys dorbs teik pīzeits par vīnu nu skaistuokūs i augstvierteiguokūs Latvejis i Pūlejis kūpeiguo kulturys montuojuma pīminekļu.

Kruoslovys katuoļu draudzis pravests Eduards Voroneckis pīzeist, ka gryutūs laikūs taišni bazneicā cylvāki meklej sirdsmīru i sajam estetisku baudu nu fresku i gleznu: “Mums itys montuojums ir juosagloboj, partū ka bez paguotnis nav nuokūtnis. Restaurātais muokslys dorbs ir Ļudvika svātbiļde. Ļudviks dūdās kara situacejā, kod rūsuos leluoki i mozuoki namīri. Juoatguodynoj, ka Francejis karaļs, svātais Ļudviks IX, sovu 44 vaļdeišonys godu laikā devēs nazcik krystakarūs i veicynuoja kristīteibu sovā zemē, tok svātuma slavi izapeļneja ar tū, cik pošaizlīdzeigi kolpuoja tautai – cēle slimineicys, klūsterus, atbaļsteja lobdareibu, aizlīdze divkaujis, kai ari pats personeigi ryupējuos par sliminīkim i deve žielesteibys duovonys nabogim, pats dzeivuodams pīticeigi.” Pravests Eduards Voroneckis pīzeist, ka italīšu attāluotais muokslys dorbs vuica, ka ir juosuoc ar sevi i sovim grākim: “Ka tu puorveiduosi sevi, tod puorveiduosi ari cylvākus sev apleik. Golvonais jau ir tys, ka mes cīš bīži gribim vuiceit cytus i cytus audzynuot, bet juosuoc vysod ar sevi. Svātais Ļudviks beja ari lobs saimis tāvs, lobs karaļs i pats ruodeja lobu pīmāru cytim. Atguoduosim Pesteituoja vuordus, ka atdūdit keizaram tū, kas jam dasaīt. Vajag suokt nu seve, i viņ tod var raudzeit puorveiduot pasauli sev apleik.”

Publicitatis karteite.

Latvejis i Pūlejis sadarbeibā Kruoslova ir palykuse nūzeimeiguokuo piļsāta kulturys montuojuma saglobuošonys jūmā. Itūšaļt pūļu restauratori turpynoj vaļsts nūzeimis muokslys pīminekļa – iluzoruo oltora gleznuojuma – restauraceju Pīdrujis katuoļu bazneicā. Kruoslovys katuoļu bazneicā struoduoja restauratori Kristīne Širvinskas, Pāvels Rosovskis, Dmitrijs Laščetko, Zane Kēlere, Sergejs Bušmakins, muokslinīks Leons Podgaiskis, pūļu restauratori Juzefs Stecinskis, Tomašs Dzjuravecs, Agneška Hoikovska-Savicka, Malgožata Slovika i Magdalena Getlere.

1756.–1767. godā caltuo Kruoslovys Svātuo Ļudvika Rūmys katuoļu bazneica ir izcyls viesturis i muokslys pīmineklis. Bazneica teik pīzeita par spūdru vieleimuo baroka stila dīvnomu, kura vydspusis telpys ir attureigs i monumentals baroks. Dīvnomu izcēle Kruoslovys piļs eipašnīki – grafs Konstantins Ļudviks Plāters i Auguste Plātere nu Ogiņsku dzymtys. Jū projektēja arhitekts Antonio Parako, kurs ass struoduojs grafu Plāteru dīnestī. Bazneicu juos aizsaceituojs grafs Plāters nūsaucs sv. Ļudvika vuordā. K. Plāters, dūdams dīvnomam sovā dzymtā tradicionalū 1297. godā kanonizātuo fraņču vaļdnīka Ļudvika vuordu, drūši viņ apsazynuoja atbiļdeibu, bazneicai preteņdejūt iz Latgolys politiskū i goreigū centru. 1757. godā pi bazneicys suoce dorbuotīs pyrmuo vuiceibu īstuode katuoļu goreidznīku sagataveišonai Latvejis teritorejā – Kruoslovys Goreigais seminars.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars