Dagda – siermuo Latgolys mozeņuo storp bazneicu i azaru

Dagda – siermuo Latgolys mozeņuo storp bazneicu i azaru

Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

Dagda ir godūs vysjaunuokuo (piļsātys tīseibys nu 1992. gods) i plateibys ziņā vysmozuokuo Latgolys piļsāta, tok tai ir gona seneja prīškviesture, par kū līcynoj div piļskolni juos pīrūbežā. 17. godu symtā Dagdu sovā eipašumā dabuoja ītekmeiguo vuocbaltu izceļsmis pūļu šļahtiču Hilzenu dzymta, kurys puorstuovi ījēme augstus omotus Inflantejis laiceiguos i goreiguos varys strukturuos. 1727. godā Dagdā Hilzeni nūdybynoj jezuitu miseju (missio Hilzeniana), praseidami jūs izplateit kristeigū ticeibu i ryupētīs par zemnīku izgleituošonu, tai Dagda palīk par pyrmū nūzeimeigū kulturys centru Latgolys austrumu daļā.

Hilzeni beja tam laikam cīš progresivi muižnīki, pīmāram, Jozefs Hilzens 1783. godā saraksteitajā testamentā īdeve sovim dzymtļaudim “myužeigu breiveibu”, bet div trešdalis montuojuma nūvēlēja zynuotnis i muokslys veicynuošonai, jaunu slimineicu i naspiejnīku sātu ceļšonai. 19. godu symtā Dagdys muižu nūpierk Buinicku dzymta, kas Hilzenu īsuoktū kulturizgleiteibys miseju turpynoj. Eipaši juoteic Kazimira Buinicka davums – jis na viņ puorvaļdeja 8 volūdys (pūļu, vuocu, krīvu, fraņču, angļu, latiņu, latvīšu i latgalīšu), bet ari sarakstejs 7 gruomotys, storp jom ari romanu “Prīstera Jordana atminis” (1852), kas ir apjūmeiguokais, kulturviesturiski izsmeļūšuokais i muokslinīcyski saistūšuokais 17. g. s. Pūļu Vydzemis (Inflantejis, myusu dīnu Latgolys) atainuotuojs. Īsoku izlaseit – romans tulkuots ari latvīšu volūdā i ir teišom interesants i pīveicams pat tik slynkam laseituojam, kaids ir itūs eiļu autors. Dīmžāļ 1863. godā, kuortejuos pūļu sasaceļšonys laikā, krīvu šovinistu savužginuotais zemnīku pyuliņs Dagdys muižu nūdadzynoj i līsmis aprej vīnu nu leluokūs tuo laika Latgolys biblioteku, kai ari arhivu, muokslys dorbu i arheologiskūs atrodumu kolekceju – myusu dīnuos nu bejušuos Dagdys muižys sasaglobuojs vīneigi vacs parks piļsātys nūmalē ar vīnu nu treju Latgolys dabiskūs olu.

Dagdys vertikaluo dominaņte ir varonam cītūkšņam leidzeiguo koriņtīšu baroka stilā caltuo Sv. Treisvīneibys katuoļu bazneica (1741), kas majestatiski pasaceļ piļsātys augstuokuo paugura viersyunē i jau tīpat treis godu symtus romonai nūsaver iz dagduonu laiceigū rūseibu. Ūtrys piļsietnīku lapnums ir ainaviski kūšais Dagdys azars ar lobīkuortuotu pludmali, daudzveideigom rekreacejis i zvejis īspiejom. Juodasoka, ka padūmu vara sovulaik azaru gondreiž nūbeidze – 1972. godā azara ekologiskais stuovūklis tyka pīzeits par katastrofalu, partū ka vysi Dagdys piļsātys komunalī i ryupnīcyskī nūtakys iudini (cīma kanalizaceja, slimineica, svīsta fabrika, spirta ryupneica i c.) taisnā ceļā tyka azara ZR golā.

Pi Dagdys azara. Publicitatis karteite.

Uļmana laiku ceļvedī izlosoms, ka augustā, gods tierga laikā, pi Dagdys čyguoni reikoj lelu nūmetni, bet ari tei niu jau ir paguotne. Myusu dīnuos leluokais nūtykums Dagdā ir tradicionaluos Annys dīnys juļa nūgalē, kai ari rikšuotuoju saceņseibys divreiz godā – zīmā i vosorā – i vysod pīsaista lelu zyrgu sporta entuziastu viereibu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Mar
24
Pīk
15:00 Osvalda Zvejsalnieka pīmiņai veļ... @ Leivuona stykla i amatnīceibys centrs
Osvalda Zvejsalnieka pīmiņai veļ... @ Leivuona stykla i amatnīceibys centrs
Mar 24 @ 15:00 – 17:00
Leidz 13. apreļam Leivuona stykla i amatnīceibys centra izstuožu zālē apsaverama Osvalda Zvejsalnieka (1944-2022) gleznīceibys izstuode “Māja pie Daugavas”, informej centra puorstuove Kristīne Lipkova. 24. martā 15.00 stuņdēs paradzāta ari muokslinīka pīmiņai veļteita sasatikšona. Marts[...]
16:00 Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Mar 24 @ 16:00 – 17:30
Pīktdiņ, 24. martā, 16.00 stuņdēs Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā piec div nedeļu intensiva dorba studejuos tiks atkluota 11. Storptautyskuo Latgolys grafikys simpozeja nūslāguma izstuode i sveikti tuo dalinīki. 11. Storptautyskais Latgolys grafikys simpozejs nūteik[...]
18:00 Kina “Janvāris” @ Preiļu 1. pamatškola
Kina “Janvāris” @ Preiļu 1. pamatškola
Mar 24 @ 18:00 – 19:45
1991. gods janvars. Piec školys beigšonys Jazis navar izlemt, kai dzeivuot tuoļuok. Draud īsaukšona Padūmu armejā, veidojās pyrmuos nūpītnuos attīceibys. 90. godu suoku bohema, paaudzis protests. Latvejā tikom turpynojās ceiņa par vaļsts naatkareibu, padūmu milicejis[...]