Dagda – siermuo Latgolys mozeņuo storp bazneicu i azaru

Dagda – siermuo Latgolys mozeņuo storp bazneicu i azaru

Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

Dagda ir godūs vysjaunuokuo (piļsātys tīseibys nu 1992. gods) i plateibys ziņā vysmozuokuo Latgolys piļsāta, tok tai ir gona seneja prīškviesture, par kū līcynoj div piļskolni juos pīrūbežā. 17. godu symtā Dagdu sovā eipašumā dabuoja ītekmeiguo vuocbaltu izceļsmis pūļu šļahtiču Hilzenu dzymta, kurys puorstuovi ījēme augstus omotus Inflantejis laiceiguos i goreiguos varys strukturuos. 1727. godā Dagdā Hilzeni nūdybynoj jezuitu miseju (missio Hilzeniana), praseidami jūs izplateit kristeigū ticeibu i ryupētīs par zemnīku izgleituošonu, tai Dagda palīk par pyrmū nūzeimeigū kulturys centru Latgolys austrumu daļā.

Hilzeni beja tam laikam cīš progresivi muižnīki, pīmāram, Jozefs Hilzens 1783. godā saraksteitajā testamentā īdeve sovim dzymtļaudim “myužeigu breiveibu”, bet div trešdalis montuojuma nūvēlēja zynuotnis i muokslys veicynuošonai, jaunu slimineicu i naspiejnīku sātu ceļšonai. 19. godu symtā Dagdys muižu nūpierk Buinicku dzymta, kas Hilzenu īsuoktū kulturizgleiteibys miseju turpynoj. Eipaši juoteic Kazimira Buinicka davums – jis na viņ puorvaļdeja 8 volūdys (pūļu, vuocu, krīvu, fraņču, angļu, latiņu, latvīšu i latgalīšu), bet ari sarakstejs 7 gruomotys, storp jom ari romanu “Prīstera Jordana atminis” (1852), kas ir apjūmeiguokais, kulturviesturiski izsmeļūšuokais i muokslinīcyski saistūšuokais 17. g. s. Pūļu Vydzemis (Inflantejis, myusu dīnu Latgolys) atainuotuojs. Īsoku izlaseit – romans tulkuots ari latvīšu volūdā i ir teišom interesants i pīveicams pat tik slynkam laseituojam, kaids ir itūs eiļu autors. Dīmžāļ 1863. godā, kuortejuos pūļu sasaceļšonys laikā, krīvu šovinistu savužginuotais zemnīku pyuliņs Dagdys muižu nūdadzynoj i līsmis aprej vīnu nu leluokūs tuo laika Latgolys biblioteku, kai ari arhivu, muokslys dorbu i arheologiskūs atrodumu kolekceju – myusu dīnuos nu bejušuos Dagdys muižys sasaglobuojs vīneigi vacs parks piļsātys nūmalē ar vīnu nu treju Latgolys dabiskūs olu.

Dagdys vertikaluo dominaņte ir varonam cītūkšņam leidzeiguo koriņtīšu baroka stilā caltuo Sv. Treisvīneibys katuoļu bazneica (1741), kas majestatiski pasaceļ piļsātys augstuokuo paugura viersyunē i jau tīpat treis godu symtus romonai nūsaver iz dagduonu laiceigū rūseibu. Ūtrys piļsietnīku lapnums ir ainaviski kūšais Dagdys azars ar lobīkuortuotu pludmali, daudzveideigom rekreacejis i zvejis īspiejom. Juodasoka, ka padūmu vara sovulaik azaru gondreiž nūbeidze – 1972. godā azara ekologiskais stuovūklis tyka pīzeits par katastrofalu, partū ka vysi Dagdys piļsātys komunalī i ryupnīcyskī nūtakys iudini (cīma kanalizaceja, slimineica, svīsta fabrika, spirta ryupneica i c.) taisnā ceļā tyka azara ZR golā.

Pi Dagdys azara. Publicitatis karteite.

Uļmana laiku ceļvedī izlosoms, ka augustā, gods tierga laikā, pi Dagdys čyguoni reikoj lelu nūmetni, bet ari tei niu jau ir paguotne. Myusu dīnuos leluokais nūtykums Dagdā ir tradicionaluos Annys dīnys juļa nūgalē, kai ari rikšuotuoju saceņseibys divreiz godā – zīmā i vosorā – i vysod pīsaista lelu zyrgu sporta entuziastu viereibu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Kalenders

May
16
Pīk
16:00 13. Storptautyskuo keramikys muo... @ Rotko muzejs
13. Storptautyskuo keramikys muo... @ Rotko muzejs
May 16 @ 16:00 – 17:30
13. Storptautyskajā keramikys muokslys simpozejā pīsadola pīcpadsmit muokslinīku nu septeņu vaļstu: Viktorija Maroti (Viktória Maróti, Ungareja), Brita Dīrnesa (Brit Dyrnes) i Eivinns Solli (Eyvind Solli, Norvegeja), Teodora Cirakoglu (Theodora Tsirakoglou, Grīkeja), Narankhū Sukhburens (Narankhuu Sukhburen,[...]
May
17
Sai
all-day Anatolija Zelča izstuode “61. ki... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Anatolija Zelča izstuode “61. ki... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 17 all-day
Gleznuotuojs, Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis docents Anatolijs Zelčs rodūšajā darbeibā puorsvorā zynoms kai portreta i figuraluos gleznīceibys žanra puorstuovs, realismu savynūt ar robustu materialitati, smolku detalizaceju i sarkastisku ironeju. Tok itūreiz izstuodē “61. kilometrs”[...]
all-day Izstuode “Paātrinājums” @ Jaunbyuvis biblioteka
Izstuode “Paātrinājums” @ Jaunbyuvis biblioteka
May 17 all-day
Izstuodei izalaseitys sešys izcylys personeibys; kotra nu tūs puorstuov kaidu nu sešu Latvejis kulturviesturiskūs nūvodu, apzynuotai izcalta gruomatnīku darbeiba uorpus golvyspiļsātys. Gruomatnīku geografiskuos darbeibys vītys īzeimātys stilizātā Latvejis kartis konturā: Pīreiga, Puordaugova (Vilis Altbergs), Latgola[...]